Vectēvs un mazdēls — tā ir metafora, ko kā
sava projekta vadmotīvu min Arhitektu birojs MG arhitekti. Daudzdzīvokļu nams, kurā
jaunbūve papildina atjaunotu vēsturisko ēku, risina latviešu arhitektūrā
ierastās vecā / jaunā attiecības.
Ēka atrodas Majoros, Jūrmalā,
— kultūrvēsturiskā zonā, kvartālā starp kāpu joslu un ielu, vien 200 metru
attālumā no jūras. Sākotnēji zemes gabalā atradās bijušās sanatorijas
guļamkorpuss — divstāvu koka ēka, kura, projekta ietvaros tika apsekota,
uzmērīta un atjaunota. Projekta mērķis bija saglabāt esošo ēku ar Jūrmalai
raksturīgo koka arhitektūru, atjaunot vēsturiskās fasādes, maksimāli tuvinot sākotnējam
izskatam, kā arī veidot jaunu apjomu, kas papildinātu un atdzīvinātu vēsturisko ēku. Sākot
projektēšanu tika izlemts projektējamo būvapjomu veidot vienotā konstruktīvajā
risinājumā ar vēsturisko.
Darba gaitā dabīgi
izveidojās projekta koncepcija, kuras pamatā ir salīdzinājums ar vectēvu
(vēsturiskā ēka) un mazdēlu (jaunais ēkas apjoms), kuri ir līdzīgi un labi
saprotas, bet kurus vienu no otra atdala laika plūdums. Mazdēls seko līdzi
laikam un ir mūsdienīgs, savukārt vectēvs glabā atmiņas un iepriekšējos laika
posmos pārdzīvoto. Koncepcijas ideja parādās ēkas trīs stāvu apjomā, kur
vēsturiskās ēkas formas un detaļu piesātinātība mijas ar jaunā apjoma
askētiskumu. Tajā pašā laikā, abi apjomi veidoti līdzīgā formu valodā, kas
redzams fasādēs — koks tiek izmantots kā galvenais apdares materiāls, savukārt,
stiklotais ātrijs ēkas ieejas daļā apjomus vizuāli atdala vienu no otra.
Ēkas trīs stāvu apjoms
zemesgabalā izvietots pakavveida formā, tādejādi nodrošinot tā iedzīvotājus ar
labiekārtotu iekšpagalmu. Būves pagrabstāvā atrodas autostāvvietas, tehniskās
un palīgtelpas. Virszemes stāvos — dzīvokļi, kurus savstarpēji savieno atvērta
un plaša kāpņu telpa. Visiem dzīvokļiem, izņemot rekonstruētajā apjomā
izvietotos, ir veidotas terases vai balkoni. Savukārt uz jumta atrodas nama
iedzīvotājiem pieejama terase, no kuras paveras skats gan uz jūru, gan tuvumā
esošu upi.
Ēkas apdarē galvenokārt
izmantoti trīs materiāli — stikls, nerūsējošais tērauds un koks. Koka
konstrukcijās veidoti balkoni un terases, kā arī jumts. Koka dēlīšu apšuvums ir
galvenais fasāžu apdares elements.
Iekštelpās abus
atšķirīgos apjomus savieno kāpņu telpa un gaitenis. Interjera risinājums
veidots tā, lai tas atbilstu abu apjomu stilistikai. Izmantoti jauni materiāli
vēsturiski pārbaudītās formās — koka panelējums, durvju apdare, griestu
panelējums. Koplietošanas telpas risinātas gaišos toņos, ienesot tajās
dienasgaismu un radot viegluma sajūtu. Plašā un atvērtā kāpņu telpa ir ne vien
publiska zona, bet arī viens no evakuācijas ceļiem, uz kuru attiecas
specifiskas normas, tāpēc interjers veidots vienīgi no nedegošiem materiāliem.
Lai gan ēkas
projektēšanas un būvniecības gaitā nācies pārvarēt vairākus sarežģījumus un
meklēt jaunus tehniskus risinājumus, ēkas ārējā apjomā tas nav nolasāms. Ēkas
askētiskās un vizuāli viegli uztveramās fasādes līdz ar apjoma vēsturiskās un mūsdienu
formu valodas sabalansētība papildina Jūrmalai raksturīgo arhitektūru un
nodrošina ēkas iekļaušanos apkārtējā vidē.
Dzīvojamā
ēka Majoros, Jūrmalā
Adrese: Ērgļu iela 6, Jūrmala
Arhitekti: Arhitektu birojs MG arhitekti — Guntis Grabovskis, Zanda Zamuška,
Inga Gailīte, Agnese Kalniņa, Līva Kalniņa
Interjers: Liene Strazda
Platība: 4284 m²
Gads: 2012—2015
Ja, Miķeli, velc āra arī kko no savas kules un parādi kolēģiem!
Skaidrs, ka no metaforām ātri vajadzētu tikt vaļā, jo: 1. Vectēvs ir maziņš, nebarots un sarāvies, bet mazdēls izskatās, ka visu dienu pavada Hesburgerā, stumdams aiz vaigiem pieckāršos burgerus ( salīdzinošie rādītāji vienam pret otru – apjoms, kvadratūra, kubatūra ). Un vispār Jūrmalu izskatās ka pamazām pārņem "uzbaroti" mazdēli, kuru krekli plīst no miesu pārpilnības ( apbūves intensitāte ), bet tur jau arī teritoriālplānotāju ( grupa 93 ) nopelns, kuru piedāvātā ēdienkarte Jūrmalai ( pēdējie plāna labojumi ) sastāv no palmu eļļā mērcētiem pončikiem. Jūrmalai kā mazu,proporcionālu koka vasarnīcu ēku pilsētiņai, izskatās, ka ir pienācis gals. Resnie mazdēli vadības grožus… Lasīt vairāk »
tieši tāpat nodomāju, apskatoties dotās bildes
Kkā katru dienu ar auto garām braucot izlikās stipri labāk kā bildēs , jo galu galā pret blakus esošo rakstnieku jaunrades namu gan vectēvs , gan mazdēls ir mazi un smalki, bet fotogrāfijās uzkrita cik tornītis izskatās ļooti iespiests…Ko nu vairs , bet droši vien ievērojami labāk būtu , ja tas būtu bijis izbūvēts rizalītam otrā jeb jūras pusē ..tāpat jau no vecās ēkas neviena dēļa tur nav….Vai ir iespējams pievienot kādu attēlu no apsekotās un uzmērītās ēkas pirms tā tika aizvietota?
Tik un tā šis ir labāks par Dzintaru un Bulduru prospektu jaunajām leģendām un houmiem. Vaibstos tuvāks Jūrmalai un arī veselajam saprātam.
Ar ko tieši labāks?
Apjomu kompozīcija, divslīpju jumts , pelēks tonis, kas vizuāli samazina lielumu,- šīs lietas ir tuvākas Jūrmalas garam, izskatās elegantāk un reizē pieticīgāk.
Bet vēl jāatzīmē , ka šis vispār ir gandrīz vienīgais no n-tajiem (vai kāds var saskaitīt ,cik tādu pavisam ir uzbūvēts pēdējos gados, 70? ) Jūrmalas daudzdzīvokļu projektiem, kas publicēts a4d.lv. Līdz ar to daudzi no Miķeļa uzskaitītajiem mazdēla un vectēva punktiem daudz kritiskāk varētu tikt attiecināti uz pārējiem.
Piekrītu, ka punkti , it sevišķi pirmais, varētu tikt attiecināti uz daudziem no Jūrmalas daudzdzīvokļu projektiem. Tomēr šeit var pievienot vēl vienu – vēsturiskās substances aizstāšanu – nu tādu kā "gēnu inženēriju" vectēvam – jo neviens vēsturiskais dēlis nav saglabājies, šķiet. Līdz ar to Jūrmalas vectēva pieraksts ir diezgan apšaubāms.
Divslīpu jumts – jā ( un tur jāatzīmē drosme strādāt ar tā interpretāciju, totālā neomodernisma ēras laikā ). Koks – arī apsveicami un Jūrmalai atbilstoši – izņemot dēli trīnītī, kurš visu jauno apjomu padara vienmuļi vienādu ( varbūt ka pa daļai vainīgs izvēlētais tonis ) un figurē pat šahtu apdarē. Jaunā apjoma koka apdari varēja risināt ar lielāku detalizāciju, interpretējot Jūrmalai raksturīgo dēļu un dekoratīvo apdares elementu joslas, ritmizējot ēku arī horizontāli, tad zustu "kreklā iespiestā mazdēla" fenomens. Par pelēko krāsu – tā šobrīd pie latviešu arhitektiem ir topā, jo mēs mazliet iekavējam aiz poligrāfistiem, kuriem melnā dziļums bija raksturīgs… Lasīt vairāk »
ļoti gribētos redzēt kādu Miķeļa realizētu darbu
Brinišķīgs darbs. Pēc sajūtas!