Dobeles mūzikas skola

Izmantojot nogāzi, koncertzāle un jaunās klašu telpas ir izvietotas līmeni zemāk par vēsturisko skolas ēku, tādejādi veidojot līdzsvarotu vecā un jaunā kompozīciju, un iekļaujot ēku Bērzes upes ielejas ainavā. Viena no izteiksmīgākajām pagājušā gada ēkām Latvijā noteikti bija mūzikas skola Dobelē — mūsdienu prasībām atbilstoša interešu izglītības iestāde un jauns kultūras un izglītības satekpunkts visa Dobeles novada mērogā.

Dobeles mūzikas skolas pārbūve un paplašināšana ir Pētera Avena fonda dāvana pilsētai, kas veicināja visu iesaistīto pušu ieinteresētību un atdevi. Projekts pieprasīja īpašu pieeju arī novietojuma dēļ, jo robežojas ar ainavisko Bērzes upes senleju iepretim Zemgaļu pilskalnam un Livonijas ordeņa pilsdrupām. Tāpat projekts ir pierādījis,  ka arī salīdzinoši neliels sabiedrisks būve var kļūt par katalizatoru plašākas publiskās telpas atdzīvināšanai un uzlabošanai, — šobrīd tiek veikta Bērzes upes senlejas uzkopšana un pastaigu promenādes izveide, kā arī mūzikas skolai pieguļošās Skolas ielas pārbūve.

Vēsturiskā ēka — Treiguta mantinieku nams ir veidota Dobeles centram tipiskā sarkanā ķieģeļa arhitektūrā. Ēku 1923. gadā ģimnāzijas vajadzībām iegādājas Dobeles pilsētas pašvaldība un 30. gados tā tika pārbūvēta un paplašināta pēc arhitekta Aleksandra Rāceņa izstrādāta projekta, — tika uzcelts otrais stāvs, kā arī piebūve ar jaunām klašu telpām. Kopš 1957. gada ēkā darbojas Dobeles mūzikas skola.

Jaunais paplašināšanas projekts tika uzsākts 2014. gadā un paredzēja vēsturiskajai ēkai (800 m²) pievienot papildus 1000 m² apjomu. Veicot papildus vēsturisko interjeru apdares izpēti, 2017. gadā skolas senākajā daļā — Treiguta namā tika atklātas 19. gs. beigu krāsojuma kompozīcijas, kas projekta ietvaros tika saglabātas un atjaunotas. Savukārt skolas aktu zālē otrajā stāvā ir atjaunots vēsturiskais krāsojums un restaurēti vēsturiskie griesti, kas dekoratīvi sadalīti ar finierētām sijām un panelējumu starp tām, un prezidenta Ulmaņa dāvātais greznais kroņlukturis, restauratoru atjaunots, nu atkal pilda savas funkcijas.

Skolas jaunais apjoms veidots citā līmenī, stiklotai piebūve pie vēsturiskās ēkas kalpojo par savienojošo elementu. Lai samazinātu jaunās daļas masivitāti un tā telpiski nekonkurētu ar esošo ēku, jaunā daļa kompozicionāli dalīta vairākos būvapjomos, kā arī izbūvēta zemākā līmenī attiecībā pret esošo ēku. Fasādes materiāli un toņi jaunbūvei ir izvēlēti, pieskaņojot tos esošās ēkas materiālu skalai — apdarei izmantotas gaiši pelēkas Sāremas dolomīta plāksnes.

Ielejas slapjā, dūņainā grunts bija liels izaicinājums ēkas būvniecībai, un jaunais ēkas apjoms balstīts uz 15 metru dziļumā ieraktiem pāļiem. Koncertzāles projektā arhitektūra ir pakārtota akustikas principiem, un sadarbojoties ar akustikas speciālistiem, tika veidota ēkas forma, kas ir skaņu ideāli pārnesošs modelis. Tā īstenota tehniski sarežģītā būvniecības procesā, veidojot nepieciešamā slīpuma eksponētā betona sienas.

Projekts ļāvis apgūt arī plašu pieguļošo teritoriju — izveidots priekšlaukums,  starp ēkām ir koka paneļiem klāta starptelpa, izmantojama kā saviesīga telpa vai improvizēta skatuve, un  radīta savienojoša pieeja, kas ļauj piekļūt koncertzālei no Bērzes upes ielejas.

Autori: MARK arhitekti — Mārtiņš Ošāns, Jānis Grahoļskis, Ilona Markuse, Agate Eniņa, Anita Parafiņuka

Ēkas kopējā platība — 2445 m²
t.sk. jaunbūve — 1415 m²

2018