Diplomprojekti 2009: Autoosta Cēsīs

Gada labāko diplomdarbu publikācijas uzsāk Lienes Jākobsones
projekts autoostai Cēsīs. Reaģējot uz sarežģītības paradigmu, viņas priekšlikumā
ēka risina pilsētas mēroga jautājumus, kļūstot par atklātu struktūru, kas kalpo
kā platforma dažādām pilsētnieciskām aktivitātēm.  

Cēsu pilsētas autoostai šobrīd trūkst atbilstošu telpu un infrastruktūras. Līdz šim izstrādātie projekti dažādu iemeslu dēļ nav tikuši realizēti, taču nepieciešamība pastāv joprojām un, pilsētai attīstoties par nozīmīgu valsts mēroga tūrisma galamērķi, kļūst arvien lielāka. Autoosta ir projektēta plašāka kompleksa ietvaros, kas aptvertu viena kvartāla teritoriju un būtu dažādu savstarpēji saistītu funkciju un pakalpojumu apvienojums vienuviet. Šī projekta mērķis ir funkcionāla un ērta transportmijas mezgla radīšana arhitektoniski pilsētas raksturam atbilstošos apjomos un humānā mērogā. Par vienu no prioritātēm izvirzīta gājējiem draudzīgas vides izveidošana.

Projekta koncepcija

Autoosta un tās apkārtne ir pirmais, ar ko sastopas katrs iebraucējs pilsētā, tātad arī tūristi, un tūrisms ir viens no galvenajiem ienākumu avotiem Cēsu pilsētai. Līdz ar to šeit nevar būt tikai autobusu pienākšanas platformas, biļešu kases un bagāžas glabātuve. Lai autoosta varētu kļūt par pilnvērtīgu transpormijas mezglu un nozīmīgu centru pilsētā, tai jāapvieno daudz un dažādas funkcijas. Tās tieša tuvumā jābūt atrodamiem dažādiem pakalpojumiem, informācijai, izklaides un atpūtas iespējām. Šajā projektā radīts vizuāli saistošs daudzfunkcionāls komplekss, kas ievērojot uzbūves skaidrību palīdz apmeklētājam orientēties un nonākt vajadzīgajā vietā gan kājām, gan pārvietojoties ar auto vai sabiedrisko transportu.

Projekta uzbūve

Projekta uzbūvi var izskaidrot ar trīs konceptuāliem pamatelementiem, ko vienkāršojot var apzīmēt kā ceļus (kustība), ēkas (funkcija) un pārsegumu (ekstras).

kustība. Gājēju ceļi šajā gadījumā ir uzskatāmi par galvenajiem visā sistēmā. Tie šķērso teritoriju dažādos virzienos un norāda ātrāko ceļu uz dažādām vietām. Būdami vizuāli spēcīgi, tie kļūst arī par vienu no redzamākajiem teritorijas labiekārtojuma elementiem.
Autobusu kustība tiek organizēta zemesgabala dziļumā. Tā ir vienīgā zona, kuru gājēji nešķērso (izņemot vietās, kur brauktuve pievienojas pilsētas ielām).
Privātajam autotransportam iekārtota autostāvvieta ar aptuveni 120 vietām un vienvirziena brauktuve uz kiss’n’ride zonu dažus metrus no atiešanas platformām.

funkcija. Ēkas projektētas kā vienkāršas formas atdalīti apjomi, kuros izvietotas dažādas funkcijas. Uz vienas lineāras joslas gar autobusu platformām atrodas visas autoostas telpas – biļešu kases, bagāžas glabātuve, tualetes, uzgaidāmās zāles, dispečeru un biroja telpas, kā arī autobusu šoferu atpūtas telpas. Šī zona organizēta tādā veidā, ka cilvēki pa to var pārvietoties gan garenvirzienā – ierodoties autoostā, loģiskā secībā iziet cauri dažādām telpā, gan šķērsot dažādās vietās un virzienos, atkarībā no gājiena mērķa.

Bez autoostas kvartāla apbūvē ir arī būvapjomi, kas kalpo sekojošām funkcijām: informācijas punkts un suvenīru veikals, restorāns-bārs, preses kiosks, grāmatu, spēļu un atpūtas telpa un sabiedriskās tualetes.
ekstras. Pārsegums ir publiska ārtelpa, kas funkcionē kā paaugstināts pilsētas laukums. Uz pārseguma izveidotas zonas, kurās var norisināties dažādas darbības. Uz lielajām kāpnēm, kas iziet uz Noliktavu ielas iespējams sēdēt un skatīties kādu uzvedumu vai uz pretim esošās vertikālās plaknes projicētu filmu. Iebūvēto skeita rampu var izmantot ektstrēmākām izklaidēm uz skrituļdēļa, sktrituļslidām vai velosipēda. Slīpā plakne ar lēzanajiem pakāpieniem ir vērsta pret ielu un pretējo kvartālu un sniedz skaistu skatu pār pilsētu. Turpat blakus ir arī kafejnīcas vasaras jumta terase.

Telpiski visa struktūra izvietota tā, ka teritorijā tā veido divus laukumus – vienu plašu un atvērtu pret ielu un otru mazāku un vizuāli vairāk noslēgtu.