Dailes teātra laukuma konkursā uzvar MADE arhitekti

Otrdien noslēdzās konkurss Dailes teātra priekšlaukuma un skvēra sakārtošanai. Astoņu projektu konkurencē par labāko atzīts arhitektu biroja MADE arhitekti projekts, kas kritiski izvērtē modernisma mantojumu — neērto un nolietoto laukuma iekārtojumu, piedāvājot veidot plūstošu, gludenu virsmu, kas risinātu pieejamības problēmas un apvienotu atšķirīgas laukuma zonas, reizē tomēr atsaucoties uz modernisma laikmeta un pašas teātra  ēkas formu valodu un estētiku.

Žūrija atzīst, ka uzvarētāju projekts sniedz argumentētas atbildes uz visiem metu konkursa pamatjautājumiem. Autori respektē modernisma arhitektes Martas Staņas pamatideju. Ir saglabāts, bet vienkāršots terasējums, tā virziens ir atbilstošs teātra ēkas novietnei. Laukuma risinājums ir reizē demokrātisks un Dailes teātri kā būtisku sabiedrisku ēku respektējošs. Rekreācijas funkcijas Šarlotes ielas areālā veiksmīgi atrisinātas, tāpat transporta un loģistikas jautājumi. Mākslinieka Irbītes piemineklis integrēts laukuma plānojumā. Tematiskas galerijas piedāvājums telpā zem galvenā foajē apjoma ir apsveicams.

Otro vietu konkursā ieguva darbs, kura autori ir Ainavu projektēšanas darbnīca ALPS, bet trešo — SUDRABA ARHITEKTŪRA sadarbībā ar ainavu arhitekti Lindu Zaļo.  Pieci pārējie darbi tika novērtēti ar veicināšanas balvām. Starp to autoriem zināmākie ir RUUME, Mailītis A.I.I.M un Zenico Projekts, kā arī divi mazāk zināmi biroji vai apvienības.

Atšķirībā no abiem pārējiem godalgotajiem darbiem, uzvarējušais priekšlikums drosmīgāk un kritiskāk izvērtē esošo situāciju — zemās betona plātņu terases,  atbalsta sienas un  anahronisko (padomju laika VIP) piebrauktuvi ēkas sānos. Šis autentiskais, 1976. gada iekārtojums atspoguļo modernisma estētiku, taču šodien šķiet arī gana formāls, nefunkcionāls un neatbilstošs mūsdienu vides pieejamības prasībām. Atsaucoties uz Martas Staņas skici, kurā laukums veidots kā gluda virsma, plešoties līdz Šarlotes ielai un vēl tai pāri, MADE arhitekti piedāvā šādu, no visām pusēm pieejamu teritoriju, kam gan ir dažāda rakstura zonas, taču tās apvieno kopīgā gludenā laukuma virsma, bez kādiem pakāpieniem. Patīkams jaunievedums salīdzinājumā ar esošo situāciju ir dāsnais soliņu piedāvājums, tos veidojot integrēti ar laukuma virsmas elementiem — ap esošajiem kokiem veidotajām “dobēm” — saliņām, kurās jaušama atsauce uz modernisma formu valodu.

Ir iecerēts, ka visas teritorijas atjaunošanas darbi tiks īstenoti līdz Dailes teātra 100. gadadienai — 2020. gada novembrim. Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs pauda, ka jau šogad ir plānots  sākt projekta īstenošanu pašvaldībai piederošajā teritorijas daļā — Brīvības ielas pusē — no teātra kasēm līdz Šarlotes ielai. Otra priekšlaukuma daļa — no teātra kasēm līdz Bruņinieku ielai ir „Valsts nekustamo īpašumu” pārvaldībā.

Dalīties ar ierakstu:

19
Pievienot komentāru

avatar
10000
6 Komentāru pavedieni
13 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
9 Komentāru autori
UldisjtdUldisErvins KrauklisArmands Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
Armands
Guest
Armands

Harmonisks un mierīgs projekts, un ar odziņu. Lieliski parāda kā var defektus pārvērst par effektiem (reklāmu noņemšana no fasādes, piemēram).

Vienīgais, maziņš iebildums pret uzrakstu D A I L E S T E Ā T R I S,uz fasādes…. sīkumainība norāda uz darba kvalitāti :). Paldies!!!!

jtd
Guest
jtd

Laikam jau nolikumā bija drakoniski ierobežojumi + pašu dalībnieku saceltie (nolikumu lasīju, bet tur bija tik ļoti dominējoši birokrātiskie nosacījumi, ka uzdevumu pat neizdevās pamanīt). Nevienā risinājumā man neizdodas ieraudzīt šī laukuma funkciju (paliek tā pati šobrīdējā autostāvvieta, tikai auto tiek aizvākti, kur un kāpēc palikt cilvēkiem, man nav saprotams. No šiem rezultātiem man ir tuksneša sajūta. Pēdējos gados daudz pārvietojos pa dažādām arhitektoniski interesantām pilsētām un ir ar ko salīdzināt.

Armands
Guest
Armands

Par funkciju, lielākā daļa no atjanunotā laukuma kļūst no irbīšlīdzīgo parka, ar guļošajiem pudeļsargiem, par parku ar normālu segumu un taciņām un apgaismojumu. Bik gan baida ka arī jaunos garos soliņus ieņems irbīšlīdzīgie. Telpa pei teātra ieejas kļūst no pakaramā par viesu uzņemšanas telpu, jā tur varbūt funkciju ir pamaz, bet dažreiz vajag atstāt šādas vietas, pārāk pieblīvējot telpu mēdzam pazaudēt… …un šajā gadījumā, atradums tomēr ir tas ka zaļās zonas terotorija pieaug un tas ir labi, nē izcili, laikā kad rīga paliek pelēkāka…

Brix
Guest
Brix

Vispār jau zaļās zonas teritorija tiek samazināta nevis pieaug! Pirms komentē vajag paskatīties aerofoto.

Armands
Guest
Armands
Uldis
Guest
Uldis

Armand, tu strādā madē un izmanto reklāmas laukumu? Made nekad nespēlē pēc noteikumiem, tā kā ap 300 ripām par projektu nav par daudz gribēts? Atkal 20 proči būs jāatdod?

Armands
Guest
Armands

Nope… nestrādāju. Par ripām… ja Tev ir info, tad uz knab, bet citādi, kur mums rīgā ir kāda publiskā telpa kura kaut vai pa 100tk ripām ir uztaisīta? Vajag, vairāk labas pilsētas vides… vajag. Skumji, bet pagaidām visas lielās publiskās būves tiek ieliktas un atstātas.. bieži lauka, vai transporta jūkļa vidū… LNB, Lu akadēmiskais kompleks…

Uldis
Guest
Uldis

Izklausies pēc pašslavinātāja, līdz šim neesmu redzējis nevienu arhitektu, kurš tā nocenšas slavinot citu darbu. 300 ripas par labiekārtojumu ir Latvijas rekords, analogi kā 300 citronu tilts. Smērēsiet Ušakovam sviestmaizēs ar gurķīti, lai nabags Eiropā nenomirstot badā?

Armands
Guest
Armands

Iedodiet vel kādu projektu kuru paslavināt, un es droši, ja atbildīs manam slavināšanas kritērijam, paslavināšu 🙂

Tas ka mēris mums…. tas jau nenozīmē ka viss ir slikti, viss ir pārāk plašs un filosofisks jēdziens, un daudzi jau dara lai būtu labāk, arī esošās sistēmas ietvarā, nevis ciešās, bet dara, protestē, cīnās! Jums ar to pašu novēlu! Saglabāt cīņassparu un novirzīt to produktīvā gultnē!

🙂 Paldies!

Uldis
Guest
Uldis

Kādi ir slavināšanas kritēriji? Var plašāk? 300 ripas par labiekārtojuma projektu ož pēc korupcijas. Stipri ož. Es pat teiktu spēcīgi smird. Ar maijpuķīšu odekolonu neizdosies to smaku nomākt. 300 ripas par labiekārtojumu – tas ir tas kas izraisa mēri, gluži kā 300 citroni par tiltu.

Armands
Guest
Armands

Cik maksā dzīvoklis 4izstabu, jaunajā teikā. Noliec blakus cenu, un saprti, ka šis ir objekts kurš ir paredzēts visiem, ne tikai 4..5 cilvēkiem. Naudai jātransformējas kvalitātē. Kritēriji ir mani, no manas pieredzes un redzes.

Uldis
Guest
Uldis

Kāds tam sakars ar 4-istabu dzīvokli? Projekts: papīrs un tinte, ja tu nesaproti – izmaksā 300 000 EUR. 300 000 EUR par labiekārtojuma būvprojektu ir kosmoss. Plus būs būvniecības izmaksas. Tāds pats kosmoss kā 300 000 000 EUR par Dienvidu tilta būvniecību. Ja negribi atklāt kritērijus, tad varbūt projekts patīk tikai tev?

Uldis
Guest
Uldis

Un par ko gribat no nodokļu maksātājiem iekasēt 300 ripas par projektu? Par labiekārtojumu? Kauns nav?

Ervins Krauklis
Guest

Īsti nesaprotu, par ko uztraukums MADE prasītā honorāra sakarā. Tas nepārsniedz 10% no būvizmaksas, iekļauta autoruzraudzība. Citās zemēs arhitektu darba samaksa ir aptuveni šāda. Birkerts reiz kādā intervijā izteicās aptuveni tā – “Mūsu mērķis nav gūt milzu peļņu, strādājam tikai par profesionālu atlīdzību. Kad būvprojekta honorārs pārsniedz parastos 10%, es kļūstu uzmanīgs”. Tas, ka pie mums kolēģi ir gatavi uz visu par 2-3% no būvizmaksas, nav normāli. Tā ir bezjēdzība. Un vispār, Uldi – šāda klaigāšana un insinuācijas profesionālā diskusiju vietnē ir nepieņemams sarunas stils. Konkursa nolikums prasīja projektēšanas un būvdarbu izmaksas, tās tika sniegtas. Honorāra apmērs nebija vērtēšanas kritērijs,… Lasīt vairāk »

Uldis
Guest
Uldis

Kopš kura laika Latvijā arhitekta honorārs valsts organizētos iepirkumos ir 10% no tāmes vērtības? Nosauc dažus piemērus.

Uldis
Guest
Uldis

Citās zemēs nav rādītājs, dzīvojam Latvijā. Citās zemēs vidējā alga ir ap 5000 EUR/mēnesī un iepirkumos neuzvar zemākā cena. Citās zemēs nav gandrīz ēnu ekonomikas utt. Pasaciņas par citām zemēm vari stāstīt bērniņiem pirms gulētiešanas.

Uldis
Guest
Uldis

Nezināju ka te komentāri tiek cenzēti – divi manējie izmesti. Laikam esi sensejs Ervīn. Tā kā ļauj nobučot tavu lielo safīra gredzenu un paklanīties līdz zemei 😉

jtd
Guest
jtd

Vispār jau, kā kādā vaimanātavā (čivinātava vai tml.) nesen tika minēts, gan objekts, gan risinājums rāda, ka te darbs vien DT dārzniekam un hausmaisteram (ne jausmas, vai DT štatā ir šādas pozīcijas) papildus saviem ikdienas pienākumiem arī savest kārtībā laukumu. Bet te kolēģi atvēzējušies uz 3 mio būvniecību un 10%, te izskatās, ka projektētājiem un būvniekiem paliek 10%, bet pārējie 90% atripinājums. Vismaz es te nekādi neredzu 3 mio.

Uldis
Guest
Uldis

Kā tad Nils dosies uz Eiropas parlamentu bez sviestmaizēm? Atripinājums kā reiz risina sviestmaižu jautājumu. Pie mums Rīgā pierasts – miljons šur vai tur, nu ko ta uztraukties. Nanoūdens? Cik? Miljons. Ņemam. Tas, ka velojoslas nevar savest kārtībā, lai ikdienā vasarā visi varētu pārvietoties, tas pašu velobraucēju problēma. Teātrim jubilejums. Galdi saproties jāklāj, nevar pie tukšiem sēdēt. Un te paskat – arhitekti ar tāāāāāādu atvēzienu. Nu kā uz čūkstošām oglēm, sen visi gaidīja tādus malačus. No 500 ripuļiem atripinājums kā tāds puteklis, bet no 3 citroniem jau solīdi, kungi jau mazliet pavelk uz augšu žaketes rokas, lai var redzēt aproču… Lasīt vairāk »