Otrdien noslēdzās konkurss Dailes teātra Dailes teātra priekšlaukuma un skvēra sakārtošanai. Astoņu projektu konkurencē par labāko atzīts arhitektu biroja MADE arhitekti projekts, kas kritiski izvērtē modernisma mantojumu — neērto un nolietoto laukuma iekārtojumu, piedāvājot veidot plūstošu, gludenu virsmu, kas risinātu pieejamības problēmas un apvienotu atšķirīgas laukuma zonas, reizē tomēr atsaucoties uz modernisma laikmeta un pašas teātra ēkas formu valodu un estētiku.
Žūrija atzīst, ka uzvarētāju projekts sniedz argumentētas atbildes uz visiem metu konkursa pamatjautājumiem. Autori respektē modernisma arhitektes Martas Staņas pamatideju. Ir saglabāts, bet vienkāršots terasējums, tā virziens ir atbilstošs teātra ēkas novietnei. Laukuma risinājums ir reizē demokrātisks un Dailes teātri kā būtisku sabiedrisku ēku respektējošs. Rekreācijas funkcijas Šarlotes ielas areālā veiksmīgi atrisinātas, tāpat transporta un loģistikas jautājumi. Mākslinieka Irbītes piemineklis integrēts laukuma plānojumā. Tematiskas galerijas piedāvājums telpā zem galvenā foajē apjoma ir apsveicams.
Otro vietu konkursā ieguva darbs, kura autori ir Ainavu projektēšanas darbnīca ALPS, bet trešo — SUDRABA ARHITEKTŪRA sadarbībā ar ainavu arhitekti Lindu Zaļo. Pieci pārējie darbi tika novērtēti ar veicināšanas balvām. Starp to autoriem zināmākie ir RUUME, Mailītis A.I.I.M un Zenico Projekts, kā arī divi mazāk zināmi biroji vai apvienības.
Atšķirībā no abiem pārējiem godalgotajiem darbiem, uzvarējušais priekšlikums drosmīgāk un kritiskāk izvērtē esošo situāciju — zemās betona plātņu terases, atbalsta sienas un anahronisko (padomju laika VIP) piebrauktuvi ēkas sānos. Šis autentiskais, 1976. gada iekārtojums atspoguļo modernisma estētiku, taču šodien šķiet arī gana formāls, nefunkcionāls un neatbilstošs mūsdienu vides pieejamības prasībām. Atsaucoties uz Martas Staņas skici, kurā laukums veidots kā gluda virsma, plešoties līdz Šarlotes ielai un vēl tai pāri, MADE arhitekti piedāvā šādu, no visām pusēm pieejamu teritoriju, kam gan ir dažāda rakstura zonas, taču tās apvieno kopīgā gludenā laukuma virsma, bez kādiem pakāpieniem. Patīkams jaunievedums salīdzinājumā ar esošo situāciju ir dāsnais soliņu piedāvājums, tos veidojot integrēti ar laukuma virsmas elementiem — ap esošajiem kokiem veidotajām “dobēm” — saliņām, kurās jaušama atsauce uz modernisma formu valodu.
Ir iecerēts, ka visas teritorijas atjaunošanas darbi tiks īstenoti līdz Dailes teātra 100. gadadienai — 2020. gada novembrim. Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs pauda, ka jau šogad ir plānots sākt projekta īstenošanu pašvaldībai piederošajā teritorijas daļā — Brīvības ielas pusē — no teātra kasēm līdz Šarlotes ielai. Otra priekšlaukuma daļa — no teātra kasēm līdz Bruņinieku ielai ir „Valsts nekustamo īpašumu” pārvaldībā.
