Trešo vietu Tukuma
galvenā laukuma konkursā ieguva Ainavu projektēšanas darbnīca ALPS, kuru
priekšlikuma pamatā ir pilsētas, lauku un brīvas dabas savienojums,
piedāvājot trīs atškirīga rakstura telpas.
Laukums brīvībai
Atjaunots 1995. gadā, Brīvības laukums kļuvis par vienu no
pirmajiem cilvēkiem draudzīgā vides dizaina piemēriem Latvijā. Piedāvātais
Laukuma atjaunošanas koncepcijas mērķis — pēctecīgi pilnveidot Laukuma telpu,
izcelt esošās kvalitātes un stiprināt Laukuma simbolisko nozīmi.
Viena no būtiskām pārmaiņām nav tieši saistīta ar
labiekārtojumu, taču stiprina Brīvības laukuma simbolisko nozīmi novadā un
Tukuma centrālās vietas identitāti. Tas ir Policijas pārvaldes ēkas funkcijas
maiņa. Ēka tika celta ap 1830. gadu
virspilskunga Tiesas nama vajadzībām un dažādos laikos reprezentēja svešzemju
varas kontroles par vietējo sabiedrību instrumentu. Šodien laukumam ir pilsētas
iedzīvotājiem nozīmīgs nosaukums — Brīvības laukums. Vairāk par diviem gadsimtiem Laukumā dominējošā brīvības
atņemšanas funkcija grūti savietojama ar Laukuma simbolisko brīvību. Tāpēc
autori ierosina ievērtēt iespēju aicināt šajā ēkā citu, Brīvības laukuma
jaunajai identitātei vairāk atbilstošu,
publisku funkciju. Apspiešanas simbolu tiek piedāvāts nomainīt pret
Gaismas ceļa (vēsturiska atsauce) caur Mākslu, Dabu, Garīgumu un kopības
identitāti.
Trīs telpas — viens
laukums
Laukumu veido trīs izteiktas telpas, katra ar savu raksturu,
dominējošām funkcijām un tām atbilstošu dizainu.
Saimes istaba veidota kā mūsdienīgs laukums un domāta
pilsētnieku un pilsētas viesu kopā būšanai ikdienā un svētkos dažādos
gadalaikos. Simboliski tā ir saistīta ar Tukuma pilsētu, kas nolasāms telpas
labiekārtojumā un izmantošanā.
Muzeja skvērs — muzeja brīvdabas izstāžu zāle ar viduslaiku
pilsētas raksturu, paredzēta dažādiem mākslas pasākumiem.
Domes dārzs — 19. gadsimta ārtelpai raksturīgās stilistikas
mūsdienu interpretācija, Domes «priekštelpa». Telpa asociēta ar Tukuma
novadu.
Saimes istaba
Tukumam raksturīgais pilsētas, lauku un brīvas dabas
savienojums ir pamatā šīs telpas veidošanai. Šeit metaforiski atainota Tukuma
daba — paugurainais reljefs un zaļā sega: sešus zaļos «paugurus» sedz divu
veida apstādījumi — pilsētas puķu pļavas un skuju koki. Ar «pauguriem»,
saglabājot laukuma viengabalainību, tiek
veidotās dažāda rakstura — atvērtas un nedaudz intīmākas — telpas.
Pilsētas vai mājas dārza sajūta tiek panākta, izvēloties par
apstādījumu koku ābeli — latviešu folklorā uzskatītas par mājas sargātāju.
Dekoratīvas visos gada laikos, Laukuma mērogam piemērotās, ābeles radīs
vienreizēju sajūtu pavasarī un veidos gleznainu, tikai Tukumam raksturīgu
centrālo laukumu. Ieseguma raksts simboliski iezīmē senā Prūsijas — Rīgas —
Pleskavas tirdzniecības ceļu. Kādreiz ar laukakmeņiem marķētais Laukuma vidus
tiek iezīmēts ar metāla plāksni, kurā iespiests 1792. gada Tukuma pilsētas plāns.
Speciāli Brīvības laukumam radītā laterna, kuras dizains ir
atsauce uz Tukuma vēsturisko laternu.
Svētku brīžos tiek radīts «mirdzošais dārzs» ar izkliedētas gaismas
palīdzību, apgaismojot ābeles, celiņus ar solos iebūvētām gaismām, strūklaku, «pauguru»
perimetrus un pakāpienos iestrādātajiem LED gaismas ķermeņiem.
Muzeja skvērs
Muzeju skvēru veido esošā muzeja ēka, pašreiz neizmantotā
ēka un palīgēkas aiz esošās muzeja ēkas, kuras ieteicams iekļaut muzeja
kompleksā, tādā veidā radot funkcionāli un stilistiski vienotu pilsēttelpu.
Izmainot esošās atbalsta sienas formu un slēdzot autotransporta tranzīta
kustību gar to, tiek veidota platforma koncertiem, izstādēm un citiem
pasākumiem. Platforma veido «pārkari» virs zāliena zem saglabātajiem esošiem kokiem,
kur plānota spēļu un atpūtas telpa bērniem un vecākiem. Muzeja kompleksa ēku
fasādes tiek izmantotas kā ekrāni projicēšanai.
Domes dārzs
Centrālo akcentu veido mākslas objekts — dekoratīvā
strūklaka. Tā simboliski attēlo nosusināto Dzirnavu ezeru. Strūklakas motīvs —
Sarkanajā grāmatā ierakstītā aizsargājamā ūdens auga vairogu palēpes lapas un
ziedi. Strūklakas horizontālā virsma «ieklāta» ar palēpes lapām, bet trīs ziedu
kausi veido tās vertikālo kompozīciju.
Sprauslas tiek izvietotas gar strūklakas malām tā, lai nokļūtu katras ziedkopas
centrā, savienojot ar «drīksnām» ziedu un lapas uz ūdens virsmas. Ūdens līmenis
strūklakā tiek ieprogrammēts «paisuma un bēguma» režīmā — lēni pazeminoties un
paaugstinoties četras reizes diennaktī. Ūdens līmeņa maiņai ir asociācija ar
mainīgo Dzirnavu ezera līmeni, tas iedarbojas meditatīvi uz skatītāju, radot
miera sajūtu.
