Oktobrī noslēdzās viena no dalībnieku
skaita ziņā lielākajām arhitektūras sacensībām Latvijas vēsturē — konkurss viesnīcai
Liesma Pumpuros, kurā 107 projektu konkurencē uzvarēja Lisabonas biroja VENTURA TRINDADE priekšlikums —
vienlaikus gan racionāls, gan smalks, gan spilgts un atjautīgs.
Nesenajā pagātnē lielāks ir bijis vien airBaltic termināļa konkurss 2010. gadā,
kurā tika iesniegti 125 darbi. Līdzīgi kā viesnīcas konkursā, arī šajā projekta
piedāvājumi bija nākuši no dažādām pasaules malām. Lidsabiedrība airBaltic kopš konkursa gan ir piedzīvojusi vienu otru satraucošu brīdi un
tās nākotnes izredzes bijušas ievērojamu šaubu apēnotas. Valstij iesaistoties
kompānijas glābšanā, tā atkal atguvusi zināmu stabilitāti, taču par iespējamo termināli
gan vairs neviens nerunā.
Zinot to, ka Jūrmalā viesnīcām sevi
jāatpelna īsajā trīs mēnešu sezonā, jauna un vērienīga hoteļa iecere šodien šķiet
visai optimistisks solis. Pat vairāk — šāds nodoms šobrīd var likties vēl
pārdrošāks un utopiskāks, nekā slavenais Kāpas projekts «treknajiem gados». Šo
iespaidu vēl vairāk pastiprina daļa redzēto konkursa projektu, kas acīmredzami turpina
pirmskrīzes laiku patosa pilno vizuālo retoriku.
Savā ziņā tāds šķiet arī konkursa
uzvarētāju — Lisabonas biroja VENTURA
TRINDADE darbs. Taču bez drosmīgās idejas un visnotaļ skrupulozās
atbilstības konkursa programmai, šim priekšlikumam piemīt arī kāda cita
pievilcība. Kā minējusi žūrija — tā ir skaista un vietas specifiku izjūtoša arhitektūra,
tāda, kas nav anonīma un bezpersoniska.
Šajā gadījumā projekta nākotnes attīstību
iespējami cerīgāku padara arī tas, ka sakrita profesionālas žūrijas un
īpašnieku viedoklis par pirmās vietas projekta izvēli. Tālāko rādīs laiks, bet jāatzīst,
ka gan Latvijas pilsētas, gan vietējā arhitektūras kultūra tikai iegūtu, ja
būtu vairāk tādu īpašnieku un pasūtītāju, kas gatavi ieguldīt tik nopietnas
pūles un līdzekļus šādos konkursos un projektos. Atliek tikai vēlēties, lai tam
sekot turpinājums.
Labākais
projekts
Autors: João Trindade / VENTURA TRINDADE architects, Lisabona,
Portugāle
Žūrija uzsver, ka uzvarējušais projekts
piedāvā ļoti atjautīgu arhitektūras koncepciju, reizē ir rūpīgi izstrādāts un
atbilst konkursa noteikumiem un izvirzītajiem mērķiem. Arhitektūras
kompozīcija, dabiskie materiāli un prasmīgā detalizācija rāda ļoti svaigu un pārsteidzošu,
bet vienlaikus arī līdzsvarotu, skaistu un personisku (pretstatā bezpersoniskai)
arhitektūru, kas radīta, iedziļinoties vietējos apstākļos un vietas īpatnībās.
Konkursa uzstādījums paredzēja, ka viesnīcas
veidolā jāievij ar mūziku saistīti elementi. Uzvarējušais projekts konceptuāli interpretē
estrādes tēlu — āra skatuvi izrādēm un koncertiem. Autori estrādi uztvēruši kā
vietējās kultūras būtisku sastāvdaļu, sava veida Latvijas identitātes zīmi,
atsaucoties arī uz netālo Dzintaru koncertzāli, kā tradīcijas mūsdienīgu
turpinājumu. Atzīstami ir tas, ka risinājums rosina pat garāmgājējus
piedalīties pasākumos, kas tiktu rīkoti paceltajā pagalma laukumā, uzverot, ka
arī vietējās apkaimes iedzīvotāji būtu jaunās viesnīcas mērķa grupa.
Tā kā esošo viesnīcas ēku no pludmales šķir
priežu meža josla, nams vāji izmanto priekšrocības, ko dod jūras tuvums un
skati uz to. Autoru piedāvātā funkcionālā shēma ir konceptuāli pretēja
ierastajam viesnīcu izkārtojumam, kur galvenās publiskās telpas tiek izvietotas
plašā horizontālā blokā ēkas apakšējā daļā, virs kuras paceļas viesnīcas istabu
vertikālie apjomi. Tāda ir arī esošā viesnīcas Liesma ēka. Uzvarējušā projekta piedāvājums ir novietot konferenču zāles,
restorānu, peldbaseinu un citas publiskās telpas būves augšdaļā, labākajā ēkas
daļā, piedāvājot iespaidīgāko skatu un piešķirot īpašas priekšrocības
konkurencē ar pārējām viesnīcām Jūrmalā. Reizē šī struktūra — 60×60 metrus plašā
ēkas daļa veido milzu jumtu virs ārtelpas viesnīcas ieejas daļā.
Ar estrādes interpretāciju pamatots arī plašais
koka pielietojums gan fasāžu apdarē, gan publisko telpu interjeros. Savukārt virsmas
numuros paredzēts apdarināt ar skaņu absorbējošiem materiāliem, līdzīgi kā
ierakstu studijās, tādejādi veidojot no skaņām un trokšņiem pasargātas telpas
atpūtai, — kā kontrapunktu skanīgajām viesnīcas publiskajām telpām. Pēc
līdzības ar mūziku — privātās telpas ir kā pauzes, — kompozīcijas klusās daļas.
Citi
godalgotie projekti
2. vietas
Nicolas
Dorval-Bory, Rophoel Betillon / BETTILON/DORVAL-BORY,
Parīze
Pedro
Oliveira / AROX – Arquitectos, Porto
3. vietas
J
ohn
Reid / Robinson Mc Ilwaine Architects LLP, Belfāsta
Zane Karpova, Ilze Didrihsone, Arona
Tomariņa / FBRK, SIA 1.618; Rīga
Hyun-ah
Lee / Nobutaka Ashihara Architect, Ņujorka
Veicināšanas
balvas
Jacho
Botha / DENCITY – URBAN ARCHITECTS, Wood Stock, Dienvidāfrika
Odelya
Bar-Yehuda / HELIO ARCHITECTS, Michmoret, Izraēla
Konkursa
žūriju veidoja arhitekti Jānis Dripe, Jānis Alksnis, Dace Putniņa,
starptautisko daļu nodrošināja Rīgā diezgan labi pazīstamais Tamperes Tehnoloģiskās
universitātes profesors Matti Rautiola
un Tallinas galvenais arhitekts Endrik
Mänd, bet kā pasūtītāja pārstāve vērtēšanā piedalījās Svetlana Jegorova.
Atseviški tiek minēti tehniskās žūrijas locekļi — Uldis Balodis un Dainis Bērziņš.
Nez kāpēc atgādina vienu banku Skanstes ielā.:))
Tomer atradu 1 atšķirību- koloniņa aiz koka noslēpusies.
Dargi un nikni! Bet diez vai tiks uzcelta
Kur tad konteksts ar Jūrmalas mērogu un vispār, kādēļ mums vajag vēl vienu "bankas" ēku? Viena no trešajām vietām likās tāda iejūtīgāka būve. bet kā parasti: žūrijai jau labāk zināms, kas Jūrmalai vajadzīgs. Ka tik žurijā nebija tie paši cilvēki, kas kādus gadus atpakaļ sludināja, ka augstāk par priedēm neko nevar būvēt.
normāls projekts. te neviens tādu uzprojektēt nevar.
te parasti visiem ir klucis ar koka redeli visādi apšūts.
Vai tad šitais nav "klucis"? Kas tad tas ir? Tikai redeļu nav.
Kas mums letiņiem,- darba atliku likām. Arhitektu biroji no pasūtījumiem nevar atkauties. Latviešu naudiņas mums daudz, biežāk atvērtus starptautiskus konkursus, jo mums taču jāsasniedz augsta vides kvalitāte. Tas, ka drīz prom dosies arī radošā jaunatne ar visām ģimenēm, lai pelnītus iztiku kādos ārzemju kantoros ir apsveicami. Sava tirgus durvis ir plaši jāpaver "vaļā". Būsim taču eiropeiski, būsim naivi un ar laiku dzersim nīderlandiešu pienu, ēdīsim franču sierus un dzersim vācu alu. Un būsim Eiropā – kaut paši dumjākie, bet būsim, kaut paši godīgākie žūrētāji Eiropā, bet būsim. Jā brāļi un māsas, Latvija ir brīnumaina zeme – vieta kur dzīvo zilas… Lasīt vairāk »
Oi Miķel , kas ta Tev iekodis, kā tāda badadzeguze kūko zarā.
Nezāles neiznīkst, arī DUST’s (globālā krīze) ir tikai laicīga epizode LV mūžā un ne tuvu ne beidzamā.ŠIs konkurss taču bija bilžu konkurss vai nav skaidrs? Ko Tu domā kāds no žūrētājiem (praktiķiem, kam pieredze Jūrmalā) žūrētu ko nebūt,tai vietā lai piedalītos un paņemtu, ja saprastu ka var dabūt?
Neviens te savu tirgu never vaļā, tik vien kā leišam ko nebūt uztaisīt ļāva, un šitiem cilviņiem sacensties ļāva par smukāko priekšlikumu, esi mierīgs, ko vien vērta ir metamorfoze no JKMM uz NAMU stradiņos, nopietns mūris varētu teikt.
Redz kā, Miķelī mazliet no Ļeņina un mazliet no Tējas Partijas. Tu iesaki ar likumu noteikt, ka potenciālo pasūtītāju pienākumam nr.1 ir jābūt rūpēties par Latvju arhitektu labklājību? Lai nu ko, bet NAIVI ir cerēt, ka klients ņems tevi par arhitektu tikai tāpēc, ka tev nav darba. Kas gan liedz pašam piedalīties konkursos un vinnēt?
Tā pa darbiņam, darbiņam vien un skaties beigās visi runās angliski un strādās pie iebraucējiem. Za derzavu obidna…
Nē, es bišķi prastāk, kauču savējie tiek pie arkliem. Citādi Ingurds, piemēram, emigrēs un ko ta? Jau tagad aicina strādāt pie somu bāleliņiem. Vai ta mums pagastā labu vecāko arhitektu trūkst, ka jau otrs konlurss aiziet moru zemes ļaudīm. Nu vienojamies ka iestrādājam kaut kur sarkanbalto un lai žūrētāji arī acis tur vaļā. Nu pietiks takš to leišu vājpienu dzert…
Vispār jau mūs nekur pasaulē tā baigi negaida, nesaprotu, kāpēc vismaz šeit mēs nevarētu paši projektēt. Tā soclaiku teorija par nacionālo mākslu nav tik zmē metama, jo ko tad tik labu tie investori saprojektējuši- amerikānu rumāni, zviedru tipa priektu izstrādātāji un citi, kādam patīk?
Runajot par viesnicu, tas ir labs priekshlikums pacelt sabiedriskas telpas virs ekas un iegut labu skatu. Manuprat tas butu pat specigak ja viesnicas lobijs (recepcija) ir augsha. Runajot par viesnicam daudzstavu ekas, to sauc par "sky lobby", Piemeram Park Hyatt viesnicu Shanghaja, apaksha ir ground lobby, tad ekspress lifts uzved tieshi uz lobiju 96. stava ar skatu uz pilsetu, loti emocinals skats. Uz istabam lifts brauc uz leju. Lidzigi nacies sastapties ari daudzas citas vietas. To lieto ja skats augsha ir varens un tas paliek par viesnicas identitati. Tieshi shaja vieta, kad priedes un krumi prieksha, ja pirmais iespaids par… Lasīt vairāk »
man vieniigajam fonti neraadaas?
http://www.kpf…ject.asp?ID=85
nu, tak! nav jau vienīgais! tāds piemērs
lai gan, jāsaka, KPFox slodžu sadalījums balstā daudz sakarīgāks, priekš tāda "plāceņa"….;)
uzvarētāja darbā tieši konstruktīvā jēga un laidumu stabilitāte vismazāk pārliecina..var jau sazīmēt "it kā fermas", bet būtu drusku arī jāpadomā, lai "stabi gluži plācenim cauri neduras". Kas zina, tie sapratīs.
Bet nu, redzēs tagad, kā realizācija izskatīsies.
Lai gan telpiski, jāsaka, risinājums ir gan iespaidīgs, gan arī veiksmīgs, gan Jūrmalai nemaz nav neiespējams – novēlu izdošanos! būtu kas tāds arī mūsu (Dieva)zemītē reiz jāpiedzīvo!! 😉
Nez kāpēc atgādina vienu banku Skanstes ielā.:))
Tomer atradu 1 atšķirību- koloniņa aiz koka noslēpusies.
Dargi un nikni! Bet diez vai tiks uzcelta
Kur tad konteksts ar Jūrmalas mērogu un vispār, kādēļ mums vajag vēl vienu "bankas" ēku? Viena no trešajām vietām likās tāda iejūtīgāka būve. bet kā parasti: žūrijai jau labāk zināms, kas Jūrmalai vajadzīgs. Ka tik žurijā nebija tie paši cilvēki, kas kādus gadus atpakaļ sludināja, ka augstāk par priedēm neko nevar būvēt.
normāls projekts. te neviens tādu uzprojektēt nevar.
te parasti visiem ir klucis ar koka redeli visādi apšūts.
Vai tad šitais nav "klucis"? Kas tad tas ir? Tikai redeļu nav.
Kas mums letiņiem,- darba atliku likām. Arhitektu biroji no pasūtījumiem nevar atkauties. Latviešu naudiņas mums daudz, biežāk atvērtus starptautiskus konkursus, jo mums taču jāsasniedz augsta vides kvalitāte. Tas, ka drīz prom dosies arī radošā jaunatne ar visām ģimenēm, lai pelnītus iztiku kādos ārzemju kantoros ir apsveicami. Sava tirgus durvis ir plaši jāpaver "vaļā". Būsim taču eiropeiski, būsim naivi un ar laiku dzersim nīderlandiešu pienu, ēdīsim franču sierus un dzersim vācu alu. Un būsim Eiropā – kaut paši dumjākie, bet būsim, kaut paši godīgākie žūrētāji Eiropā, bet būsim. Jā brāļi un māsas, Latvija ir brīnumaina zeme – vieta kur dzīvo zilas… Lasīt vairāk »
Oi Miķel , kas ta Tev iekodis, kā tāda badadzeguze kūko zarā.
Nezāles neiznīkst, arī DUST’s (globālā krīze) ir tikai laicīga epizode LV mūžā un ne tuvu ne beidzamā.ŠIs konkurss taču bija bilžu konkurss vai nav skaidrs? Ko Tu domā kāds no žūrētājiem (praktiķiem, kam pieredze Jūrmalā) žūrētu ko nebūt,tai vietā lai piedalītos un paņemtu, ja saprastu ka var dabūt?
Neviens te savu tirgu never vaļā, tik vien kā leišam ko nebūt uztaisīt ļāva, un šitiem cilviņiem sacensties ļāva par smukāko priekšlikumu, esi mierīgs, ko vien vērta ir metamorfoze no JKMM uz NAMU stradiņos, nopietns mūris varētu teikt.
Tā pa darbiņam, darbiņam vien un skaties beigās visi runās angliski un strādās pie iebraucējiem. Za derzavu obidna…
Redz kā, Miķelī mazliet no Ļeņina un mazliet no Tējas Partijas. Tu iesaki ar likumu noteikt, ka potenciālo pasūtītāju pienākumam nr.1 ir jābūt rūpēties par Latvju arhitektu labklājību? Lai nu ko, bet NAIVI ir cerēt, ka klients ņems tevi par arhitektu tikai tāpēc, ka tev nav darba. Kas gan liedz pašam piedalīties konkursos un vinnēt?
Nē, es bišķi prastāk, kauču savējie tiek pie arkliem. Citādi Ingurds, piemēram, emigrēs un ko ta? Jau tagad aicina strādāt pie somu bāleliņiem. Vai ta mums pagastā labu vecāko arhitektu trūkst, ka jau otrs konlurss aiziet moru zemes ļaudīm. Nu vienojamies ka iestrādājam kaut kur sarkanbalto un lai žūrētāji arī acis tur vaļā. Nu pietiks takš to leišu vājpienu dzert…
Vispār jau mūs nekur pasaulē tā baigi negaida, nesaprotu, kāpēc vismaz šeit mēs nevarētu paši projektēt. Tā soclaiku teorija par nacionālo mākslu nav tik zmē metama, jo ko tad tik labu tie investori saprojektējuši- amerikānu rumāni, zviedru tipa priektu izstrādātāji un citi, kādam patīk?
Runajot par viesnicu, tas ir labs priekshlikums pacelt sabiedriskas telpas virs ekas un iegut labu skatu. Manuprat tas butu pat specigak ja viesnicas lobijs (recepcija) ir augsha. Runajot par viesnicam daudzstavu ekas, to sauc par "sky lobby", Piemeram Park Hyatt viesnicu Shanghaja, apaksha ir ground lobby, tad ekspress lifts uzved tieshi uz lobiju 96. stava ar skatu uz pilsetu, loti emocinals skats. Uz istabam lifts brauc uz leju. Lidzigi nacies sastapties ari daudzas citas vietas. To lieto ja skats augsha ir varens un tas paliek par viesnicas identitati. Tieshi shaja vieta, kad priedes un krumi prieksha, ja pirmais iespaids par… Lasīt vairāk »
man vieniigajam fonti neraadaas?
http://www.kpf…ject.asp?ID=85
nu, tak! nav jau vienīgais! tāds piemērs
lai gan, jāsaka, KPFox slodžu sadalījums balstā daudz sakarīgāks, priekš tāda "plāceņa"….;)
uzvarētāja darbā tieši konstruktīvā jēga un laidumu stabilitāte vismazāk pārliecina..var jau sazīmēt "it kā fermas", bet būtu drusku arī jāpadomā, lai "stabi gluži plācenim cauri neduras". Kas zina, tie sapratīs.
Bet nu, redzēs tagad, kā realizācija izskatīsies.
Lai gan telpiski, jāsaka, risinājums ir gan iespaidīgs, gan arī veiksmīgs, gan Jūrmalai nemaz nav neiespējams – novēlu izdošanos! būtu kas tāds arī mūsu (Dieva)zemītē reiz jāpiedzīvo!! 😉