«Arhitektūra ir vienīgā kultūras manifestācijas forma,» raidījuma Vakara intervija vadītājam atbild arhitekts Meinhards fon Gerkāns, kurš uzskata, ka laikmetā, kad arhitektūra kļuvusi par patēriņa preci, arhitekti ir parādā nākotnei būves ar potenciālu tikt pārveidotas.
14.maija Vakara intervijā Gints Grūbe sarunājās ar Rīgā dzimušo un pašlaik būvējošo, pasaulē slavenāko vācu arhitektu Meinhardu fon Gerkānu, kura birojam gmp ir filiāle arī Pekinā. Sarunas fonā redzams gmp pēdējais lielākais projekts — Berlīnes jaunā centrālā stacija, kas tika pabeigta pagājušajā gadā, par neatbilstībām kurā arhitekts tiesājās ar pasūtītāju Deutche Bahn un tiesā uzvarēja. Stacijas ēkas novitāte ir stikla konstrukcijas ar laidumu 65 metri. Biroja gmp, kas «būvē neiedomājamas lietas no Maskavas līdz Pekinai», darbības principus raksturo vienkāršība, struktūra, vienotība un neatkārtojamība.
Gerkāns atzīstas, ka anonīmi dodas uz savām celtnēm un iztaujā tajā dzīvojošos. Jaunajā Berlīnes stacijā viņš norāda, ka 20 000 kvadrātmetrus tajā aizņem veikali, taču nav sajūtas, ka atrodies tirdzniecības centrā. Tie novietoti tā, ka dominē stacija. «Publisko celtņu komercializācija sākās lidostās, tad pārgāja uz stacijām, tagad tas notiek muzejos,» situācijai, kad valstis reprezentējas ar veikaliem, kuros pārdod vienas un tās pašas preces, kādas iegādājamas visā pasaulē, Gerkāns skaidrojumu redz kultūras nepietiekamībā un komercializācijas likumos. «Rīgas centrālā stacija ir veikals ar pieeju sliedēm.»
«Arhitektūra ir vienīgā kultūras manifestācijas forma, ko katrs var uztvert, pieņemt vai noraidīt. Grāmatu var nelasīt, kino neskatīties, arhitektūra vienmēr ir klātesoša, to vienmēr redz, izmanto. Tāpēc arhitektūra ir medijs, kurš vienā vai otrā valodā var iedarboties uz cilvēku arī politiski. Katrā zemē tā reprezentē attiecīgā laika varas un sabiedrības attiecības. Arhitektu uzdevums ir radīt elastīgu struktūru, bet arhitektūras mērogs vienmēr ir cilvēks.»
Gerkāns dalās domās par pilsētu kā ģimeni, kas sastāv no atsevišķām mājām, bet kuru savstarpējā saistība vienmēr bijusi dominējoša un padara pilsētas harmoniskas. Rīgu, piemēram, jūgendstila ēkas. «Melngalvju nams gan ir viltojums, skaists šķitums, tapete, ārēja atrakcija tūristiem bez enerģijas, kas piemīt vēsturiskām ēkām.»
Raidījums sniedz zibenīgu pārskatu Gerkāna projektiem no pirmās uzvaras arhitektūras konkursā par Tegel lidostu Berlīnē 1965.gadā, vēl studentam esot, līdz jaunai pilsētai 800 000 iedzīvotājiem pie Šanhajas, kuras rašanās ideja ir ūdens piliens un kas būšot brīnišķīga simbioze starp dzīvošanu, darbu un brīvo laiku. Vācieši Gerkānu iesaukuši par modernās Ķīnas arhitektu.
jāatzīst, ka neko pārāk interesantu vai oriģinālu Gerkāns nepateica vis. Tik vien vieta sarunā likā smazliet intriģējošāka, kad Grūbe, kā nereti paradis, vaicāja par nāvi – šoreiz par ēku – novecošanu un nāvi. Nebija jau arī šis atbildes diezko oriģinālas, bet vismaz likās, ka to tēmu viņš nav malis tik daudz, kā visa spārējās. Galu galā gan viņš aizgāja savā vācu tehniskajā prakticismā un ekololoģijā. Interesantākas tad jau likušās Cēzara Pelli domas par šo tēmu RL intervijā – par to, ka mūsdienu arhitektūra ir tika trausla un apkopjama tāpēc, ka tā atspoguļo pašu šodienas cilvēku. Jauks gan bija arī tas… Lasīt vairāk »
Ir vērts padomāt par to, kāpēc intervijas ar arhitektiem sanāk tik sausas. Tāda man izskatās Tīrona RL sērija, arī pēdējais un iepriekšējie Grūbes raidījumi ar arhitektiem. Rakstniekus, kinorežisorus, politiķus viņi kaut kā prot izkustināt, bet ar arhitektiem tāds abpusēji mulss stīvums. Konkrētajā gadījumā fināla "aizkadra" tērzēšana satura trūkumu vēl vairāk izcēla.
Turklāt nav jau tā, ka arhitekti būtu mazāk iekšā politikā vai literatūrā, tāpēc mazāk interesanti publikai. Intervijā ar Kolhāsu sasitošākās bija paša meistara piezīmes uz lapu malām, parādot, ka viņam Ir ko pastāstīt, ja vien uzdotu īstos jautājumus.
Bet pagaidām runā kā ar tādiem svētajiem vai atpalikušajiem.
Nez.
mīlīt, ir ļoti jāgrib izteikto saprotoši saprast-> tādējādi pieredzēt izteikumu..vai, ne!
"->" kungs varbūt vajag pašam nedaudz pieprast saprotoši izteikties, lai cilveki ar pirkstiem nerāda, 🙂
Man liekas, ka ir divu veidu gadījumi. Piemēram, Kolhāsa intervija sakarā šķiet, ka Tīrons vairākos mirkļos "neiebrauca", ko īsti Kolhāss saka, un Tīronam ir nedaudz stereotipizēta uztvere par arhitekta uzdevumiem, tas bija labi manāms, lasot anglisko variantu Baltic outlook žurnālā.
Tad ir otrs gadījums, kad arhitekts pats ir neinteresants. Arī diemžēl Gerkāns. Kurš vairāk neko par mega laidumiem un komercijas veiksmīgu slēpšanu savos projektos tā arī nepateica.
a man liekas smieklīgi, ka Tīrons – un ne tikai ar arhitektiem sarunājoties – bieži atsaucas uz citām, sen notikušām, intervijām ar tekstu:"..jūs kādreiz esat teicis…", un tad nu cilviņam jāmēģina atcerēties, ko viņš ar to, no konteksta izrauto, domājis. un saruna ne vienmēr sanāk aktuāla.
pāris gadus atpakaļ minhenes jaunajā pinakotēkā bija skatāma varena lingangas pilsētas projektam veltīta izstāde. ieceres ģeometriskais trulums likās taisni nokaujošs, jo īpaši uz konceptā daudzinātās dabas, ūdens pilienu, leonardo u. tjpr. fona. bet var jau būt, ka ķīniešu masas tur organizēti kulturāli strādās un atpūtīsies…
nimeijers, 60-tie,brazilja – geinhards fon merkāns, 00-tie, linganga. kā but par mazu cilvecinju sadas geositijas, kuras daili bauda vien putni un ikari, drosvien brrr. kaut kur pazudis vecais labais humanisms.
jāatzīst, ka neko pārāk interesantu vai oriģinālu Gerkāns nepateica vis. Tik vien vieta sarunā likā smazliet intriģējošāka, kad Grūbe, kā nereti paradis, vaicāja par nāvi – šoreiz par ēku – novecošanu un nāvi. Nebija jau arī šis atbildes diezko oriģinālas, bet vismaz likās, ka to tēmu viņš nav malis tik daudz, kā visa spārējās. Galu galā gan viņš aizgāja savā vācu tehniskajā prakticismā un ekololoģijā. Interesantākas tad jau likušās Cēzara Pelli domas par šo tēmu RL intervijā – par to, ka mūsdienu arhitektūra ir tika trausla un apkopjama tāpēc, ka tā atspoguļo pašu šodienas cilvēku. Jauks gan bija arī tas… Lasīt vairāk »
Ir vērts padomāt par to, kāpēc intervijas ar arhitektiem sanāk tik sausas. Tāda man izskatās Tīrona RL sērija, arī pēdējais un iepriekšējie Grūbes raidījumi ar arhitektiem. Rakstniekus, kinorežisorus, politiķus viņi kaut kā prot izkustināt, bet ar arhitektiem tāds abpusēji mulss stīvums. Konkrētajā gadījumā fināla "aizkadra" tērzēšana satura trūkumu vēl vairāk izcēla.
Turklāt nav jau tā, ka arhitekti būtu mazāk iekšā politikā vai literatūrā, tāpēc mazāk interesanti publikai. Intervijā ar Kolhāsu sasitošākās bija paša meistara piezīmes uz lapu malām, parādot, ka viņam Ir ko pastāstīt, ja vien uzdotu īstos jautājumus.
Bet pagaidām runā kā ar tādiem svētajiem vai atpalikušajiem.
Nez.
mīlīt, ir ļoti jāgrib izteikto saprotoši saprast-> tādējādi pieredzēt izteikumu..vai, ne!
abpusēji. tāpēc jau es nepaklusēju. mīlīt.
"->" kungs varbūt vajag pašam nedaudz pieprast saprotoši izteikties, lai cilveki ar pirkstiem nerāda, 🙂
Man liekas, ka ir divu veidu gadījumi. Piemēram, Kolhāsa intervija sakarā šķiet, ka Tīrons vairākos mirkļos "neiebrauca", ko īsti Kolhāss saka, un Tīronam ir nedaudz stereotipizēta uztvere par arhitekta uzdevumiem, tas bija labi manāms, lasot anglisko variantu Baltic outlook žurnālā.
Tad ir otrs gadījums, kad arhitekts pats ir neinteresants. Arī diemžēl Gerkāns. Kurš vairāk neko par mega laidumiem un komercijas veiksmīgu slēpšanu savos projektos tā arī nepateica.
a man liekas smieklīgi, ka Tīrons – un ne tikai ar arhitektiem sarunājoties – bieži atsaucas uz citām, sen notikušām, intervijām ar tekstu:"..jūs kādreiz esat teicis…", un tad nu cilviņam jāmēģina atcerēties, ko viņš ar to, no konteksta izrauto, domājis. un saruna ne vienmēr sanāk aktuāla.
pāris gadus atpakaļ minhenes jaunajā pinakotēkā bija skatāma varena lingangas pilsētas projektam veltīta izstāde. ieceres ģeometriskais trulums likās taisni nokaujošs, jo īpaši uz konceptā daudzinātās dabas, ūdens pilienu, leonardo u. tjpr. fona. bet var jau būt, ka ķīniešu masas tur organizēti kulturāli strādās un atpūtīsies…
nimeijers, 60-tie,brazilja – geinhards fon merkāns, 00-tie, linganga. kā but par mazu cilvecinju sadas geositijas, kuras daili bauda vien putni un ikari, drosvien brrr. kaut kur pazudis vecais labais humanisms.