Jaunās Eiropas arhitektūras žurnāls A10 ik numurā publicē kādas atsevišķas pilsētas vai reģiona svaigāko un interesantāko būvju ceļvedi. Šāgada pēdējā burtnīca #24 — NOV/DEC 2008 piedāvā Anitas Antenišķes veidoto Rīgas jaunākās arhitektūras ceļvedi.
A10 apakšnosaukumu — new European architecture latviski var tulkot divejādi — kā Eiropas jaunā arhitektūra, gan arī kā — jaunās Eiropas arhitektūra. Žurnāls iznāk jau pilnus četrus gadus, izlaižot 6 numurus gadā. Izdevuma redaktors ir ievērojamais nīderlandiešu arhitektūras kritiķis Hanss Ībelings, kurš pazīstams kā izstāžu veidotājs un daudzu grāmatu autors, no kurām slavenākā Supermodernism: Architecture in the Age of Globalization, savulaik apritē ieviešot modes vārdu supermodernisms.
Demokrātisks kā satura koncepcijas (tekstu un bilžu attiecība), tā cenas ziņā, izdevums ir gan interesants, gan pieejams. Taču žurnāla lielākā vērtība ir plašais korespondentu tīkls — šobrīd jau 80 rakstītāji, kas aptver visu Eiropu. Izdevums pamatoti lepojas, ka ir vienīgais paneiropeiskais arhitektūras žurnāls. Un patiesi — tas nekoncentrējoties uz darinājumiem, kuru autori ir zvaigžņu arhitekti, kas cirkulē vairumā žurnālu, bet rok dziļāk un plašāk un atrod daudz interesantu lietu, pievēršot vienlīdzīgu uzmanību kā Rietumu, tā arī Centrālajai un Austrumeiropai. Tieši šī — Eiropas vienotības ideja ir žurnāla koncepcijas pamatā.
Neskatoties uz to, ka Eiropa vēsturiski bijusi sadalīta un tāda ir vēl arvien — ekonomiski, politiski un kulturāli, šobrīd kontinentā notiek vēl vēsturiski nepieredzēti integrācijas procesi, sevišķi — kultūras jomā. Izvirzot jautājumu, vai iespējama tāda lieta kā Eiropas kultūra, un, specifiskāk — Eiropas arhitektūras kultūra, žurnāls tiecas piedalīties šajā cilvēku un ideju mijiedarbē.
Ņemot vērā, ka žurnālu lasa vairāk nekā 20 tūkstoši arhitektu un arhitektūras studentu Eiropā un arī ārpus tās, jānovērtē Anitas Antenišķes darbs, regulāri publicējot materiālus par Latvijas arhitektūru, tādejādi profesionāļu vidē to popularizējot Eiropas mērogā. A10 arhitektūras datubāze daļēji ir arī pamatā tīmekļa arhitektūras ceļvedim MIMOA. Igaunija tajā pārstāvēta ar 8 ēkām, Lietuva — ar 14, bet Latvija — ar divām: Arhja veidoto privātmāju Siguldā un 8.a.m. un Infinitum projektēto sporta zāli Jūrmalā — ēkām, kuras jau iepriekš A.Antenišķe aprakstījusi A10. Patiesībā laikam nav neviena cita, kas līdzīgā veidā pārstāvētu un regulāri popularizētu Latvijas šodienas arhitektūru ārpus valsts robežām.
Zinot A10 noteikumus, ka ceļvedī iekļaujamajiem arhitektūras darinājumiem jābūt ne vecākiem par pāris gadiem, un tikai neliela daļa var būt senāki, jāsecina, ka Antenišķes izvēle ir visnotaļ korekta. Tomēr starp divdesmit septiņiem aprakstītajiem ir daži, kuru iekļaušanu sarakstā raisa nelielas šaubas vai jautājumus. Piemēram — tie divi trīs projekti, kas nav pabeigtas ēkas. Vai arī — kādas arhitektoniskās kvalitātes rosinājušas iekļaut Reval Hotel Elizabete ēku, Purvciema baznīcu vai Imantas «Dvīņu torņus» — Solaris augstceltnes? Savukārt mazliet žēl, ka nav iekļauta Albert Hotel ēka Dzirnavu ielā (pārbūve — Arhis), bet prieks, ka nav aizmirsts franču kultūras centrs (arh. B.Deslandes) — nelielā un smalkā iebūve starp ēkām Elizabetes ielā.
Lasot attēlus pavadošu tekstu, kura virsrakstu veido vārdu spēle Capital changes, pārņem īpatna sajūta. Tekstā un redakcijas sagatavotajā izvilkumā runāts par Rīgas pilsētvides straujajām pārmaiņām un jaunajiem arhitektiem, kas tajās iesaistās. Teikts, ka nākošgad Rīgā tiks būvētas trīs lielās sabiedriskās ēkas — Trīs jaunie brāļi, minēti arī vairāki lielie attīstības projekti un neskaitāmās jaunbūves. Ja šāds optimisms un pat patoss komplektā ar kaudzi spožu sapņu Rīgā varēja būt jūtams pirms gada vai diviem, tad šobrīd tas mazliet mulsina. Bet iespējams — ir pareizi uz āru radīt optimismu un likt citiem tam noticēt.
