Pastaiga, jūnijs 2010

Žurnāla Pastaiga jūnija
numurā par dizainu

  • Milāna. Pelni uz savas galvas — reportāža no
    pasaules lielākā dizaina notikuma Milānas i Saloni un to pavadošajiem
    pasākumiem. Dizaineri ir atguvušies no nesenajām izšķērdības dzīrēm
    treknajos gados, pārdzīvojuši ekonomiskās krīzes paģiru šoku  un atgriezušies pie darba — funkcionālu,
    ilgi kalpojošu, apkārtējās vides resursus taupošu un asprātīgu risinājumu
    izstrādes.
  • Ne tik ambiciozs, lai zīmētu vēl vienu krēslu
    — Latvijas Mākslas akadēmijas Fukcionālā dizaina nodaļas maģistrantūras
    absolvents Kristaps Grundšteins viens no Borisam Bērziņam veltītās
    suvenīru sērijas autoriem, kurš savā maģistra darbā pēta pasaules
    saldūdens problēmas

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
10 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
indra ķempe

tiešām – A4D par dizainu? kāpēc A4D redaktora garā tiek lobēti atsevišķi mīluļi, citi – ignorēti vai pliekani kritizēti? vienalga dizaineri, arhitekti vai kuratori dēļ redaktora šaurpierības, neredzot starpdisciplinaritāti akūtajā nepieciešamībā sadarboties jaunajiem latviešu dizaineriem un arhitektiem uc., jau vairāk nekā gadu A4D ēterā neturpinās Latvijas dizaina ziņu liste DIZAINS http://www2.a4d…v/tags/dizains/, kurā regulāri arī arhitektūras portāla lasītāji varēja uzzināt par LMA Dizaina nodaļas sasniegumiem ikgada Stokholmas vai Milānas mesās, kā arī saņemt ielūgumu uz LMA DN dizaina diplomandu dienām [tika atslēgti no ētera vai neļauti ielikt vispār], kas tika koretki iesūtīti a4d@A4D.lv kā šāgada e-ielūgumā rakstīja Barbara Ābele: “dizaina diplomandu… Lasīt vairāk »

Blokz

Var jau viņus saprast, jo latviešu arhitektūra ir bezdizaina, sienas ar fasādēm. Varētu būt problēmas aprakstīt lietu, kuras nav. Labāk sienu ekspertiem par to vispār nerunāt, jo dizains mums ir kroplis.

indra ķempe

arhitektūras problemātika, protams, iztiek bez dizaina klātbūtnes – nevajag nedz procesa organizēšanai, nedz detaļām – nafig. un pilsētvides teoriju noteikti ikdienā lieto nabaga ~2 miljoni LV iedzīvotāju, kas lasa latviski. pilsētvidē reālajā dizainu lieto visi un visbiežāk sliktu. ak, jā, ja jau par citiem labi izdevušos tā jau daudz runā visur kur, mēs taču nerunāsim. mēs savā stūrītī vienīgajā tikai par savu, tā ne visai sanākošo bubināsim.

A4D [vairs] nedara!

no malas

lūk, ja varētu arī uz tekstu attiecināt tādus vārdus kā arhitektūra un dizains, tad, skatos, Ķempes valodu par dizainu nenosaukt. un ironija taču arī varētu būt smalka, bet te-kaut kāds Čiekura ķeblis

indra ķempe

tiešām – A4D par dizainu? kāpēc A4D redaktora garā tiek lobēti atsevišķi mīluļi, citi – ignorēti vai pliekani kritizēti? vienalga dizaineri, arhitekti vai kuratori dēļ redaktora šaurpierības, neredzot starpdisciplinaritāti akūtajā nepieciešamībā sadarboties jaunajiem latviešu dizaineriem un arhitektiem uc., jau vairāk nekā gadu A4D ēterā neturpinās Latvijas dizaina ziņu liste DIZAINS http://www.a4d…v/tags/dizains/, kurā regulāri arī arhitektūras portāla lasītāji varēja uzzināt par LMA Dizaina nodaļas sasniegumiem ikgada Stokholmas vai Milānas mesās, kā arī saņemt ielūgumu uz LMA DN dizaina diplomandu dienām [tika atslēgti no ētera vai neļauti ielikt vispār], kas tika koretki iesūtīti a4d@A4D.lv kā šāgada e-ielūgumā rakstīja Barbara Ābele: “dizaina diplomandu… Lasīt vairāk »

Blokz

Var jau viņus saprast, jo latviešu arhitektūra ir bezdizaina, sienas ar fasādēm. Varētu būt problēmas aprakstīt lietu, kuras nav. Labāk sienu ekspertiem par to vispār nerunāt, jo dizains mums ir kroplis.

Andis Sīlis

Indrai. man patīk Tavs arhitektūras problemātikas pieskaitījums plebejiskumam. Tur var saskatīt gaisā virmojošo laikmeta paradigmas maiņu siltumizolācijas virzienā.

Savukārt redaktoru apsaukāt nevajag – mums viņi bijuši ar dažādām subjektīvām interesēm. Šķiet, ka Artim tuvāka pilsētvides teorija nevis "LMA Dizaina nodaļas sasniegumi" un labi vien ir, jo par "dizainu" visur kur runāts tiek salīdzinoši daudz vairāk kā par arhitektūru. Starpdisciplināri sadarboties, protams, ir svēta lieta, bet vai tad kāds to nezina un nedara?

indra ķempe

arhitektūras problemātika, protams, iztiek bez dizaina klātbūtnes – nevajag nedz procesa organizēšanai, nedz detaļām – nafig. un pilsētvides teoriju noteikti ikdienā lieto nabaga ~2 miljoni LV iedzīvotāju, kas lasa latviski. pilsētvidē reālajā dizainu lieto visi un visbiežāk sliktu. ak, jā, ja jau par citiem labi izdevušos tā jau daudz runā visur kur, mēs taču nerunāsim. mēs savā stūrītī vienīgajā tikai par savu, tā ne visai sanākošo bubināsim.

A4D [vairs] nedara!

no malas

lūk, ja varētu arī uz tekstu attiecināt tādus vārdus kā arhitektūra un dizains, tad, skatos, Ķempes valodu par dizainu nenosaukt. un ironija taču arī varētu būt smalka, bet te-kaut kāds Čiekura ķeblis

10
0
Would love your thoughts, please comment.x