Žurnāla Pastaiga aprīļa
numurā raksts, kas varētu interesēt arī arhitektus.
12 Viņi kaldinās Latvijas arhitektūras
nākotni
Pastaigasprāt, labākie jaunie Latvijas arhitekti atbild uz
jautājumiem, kāpēc viņiem arhitektūra šķiet interesanta, kāpēc izvēlas
strādāt pašu mājās un ko gribētu mainīt mūsu arhitektūras ainā, kā arī
rāda pašu paveikto.
Niklāvs Paegle, Mārtiņš
Pīlēns, Mārtiņš Ošāns, Aleksejs Birjukovs, Andra Šulca, Jānis Sauka, Zane
Tetere, Mārtiņš Jaunromāns, Māra Ābele, Toms Kokins, Austris Mailītis, Miķelis
Putrāms
interesants ‘zvaigznju’ uzskaitiijums pa arhitektu birojiem? laikam bus draugi kadam no zurnala. nez vai MARKA ‘nospiedeeji’ no arzemju projektiem noteiks Latvijas naakotni, cerams, ka tomeer nee!
vai nav kāda literāri cienījamāka izteiksme, kā 3 vārdos pieteikt šejieniešiem saistošu lasāmvielu ārpus A4D? "raksts, kas varētu interesēt arī arhitektus." "vairākas lietas, kas varētu interesēt arī arhitektus." no šitiem valodniecības skeletiem metas bālums un sausa mute i nedz kioskā, nedz lasītavā to pastaigu šķirstīšu! fui
Nē, nu goda vārds! Pirmkārt, kur te svaigums, paņemt visus Procesā aprakstītos un sadalīt pa personām, lai nav tik uzkrītoši? Otrkārt, kamon, Arti pacel latiņu! Treškārt, kuru tas vispār interesē? Ja arhitektūras mediju saturs tiek veidots, reklamējot sieviešu žurnāla saturu, tad, piedodiet, es labāk feisbukā simts reizes nobalsoju par drupu māju vai LAS mājaslapā palasu marta notikumu hroniku.
Jūrmalā izskalots roņu mazulis.
smuks 🙂
saņemies blokz! ja turpināsi ar mīnuss zīmi – pats pārvērtīsies par mazu ronīti!
Neesi tāds dzīvnieku nīdējs manu pupaino kartupelīt ../.
Nu ko tu ņemies kā nedabūjis :/ pats sāc atgādināt pumpainu tīni, kas aizņemts visvairāk ar sevīm.
Rupjības un rūgtumu pret dzīvi labāk varēji aiztaupījis pārējiem, te nav skolas sienasavīze.
Jeb vai tu tikai sievietēm uzbrūc??
Tāpēc jau mediji ir ceturtā vara, ka izvēlas, ko un par ko rakstīt. Tikmēr atsevišķu izdevumu kašķis "ņēma un aprakstīja mūsu autorus" izskatās gana smieklīgs un pīļu dīķa cienīgs, šai ziņā nevienam nepieder monopols (ja vien ar aplūkotajiem objektiem nav noslēgts īpašs līgums). Ir cita problēma. Arhitekts patiešām par arhitektu kļūst tad, kad savu domas lidojumu ir aizdabūjis līdz reālam objektam. Pēdējos gados publiskajā telpā kultivētais viedoklis par "jaunajiem", kuri nu beidzot nāks un ņems stūri savās rokās, pa lielākai daļai ir balstīts neīstenotos projektos, tātad zināma fikcija – jauno reālie mēģinājumi nostumt no troņa līdzšinējos līderus pagaidām ir mazskaitlīgi.… Lasīt vairāk »
Pastaigai nebūtu ne vainas, bet Kristīnes Budžes rakstītais teksts ir ar ļoti daudzām kļūdām, sasteigts un kopumā ļoti netīrs. Arī mākslīga biroju vadītāju sadalīšana, pieliekot katram savus projektus, liekas pilnīgi nevietā. Pastaigu noliku malā, kad atkal uzdūros uz Kristīnes tekstu, kurā dāņu dizainers Ole Jensens nodēvēts par sievieti. Nu tak bišķi pa traku, šķērmi lasīt.
Paldies par labu atsauksmi, bet profesionālos izdevumos par arhitketūru jārunā citā līmenī. Savukārt šeit jau izskanējušie nīgrie zaļknābju komentāri ir aizkustinošs LV nākotnes spogulis.
par ZAĻKNĀBJIEM – respect
to tā teikt es nevarētu atļauties, bet Metrs gan
LV pīļu dīķī biežām reizēm liekas, ka Arhitektūra top nu sazin visur kur – pārtijās, glancētās lapās, frišos kostīmiņos un ne vai anonīmajos vārdu plūdos, tikai – ne kontekstā
nu gan jumts aizbraucis… Metrs…tur jau par kaķim jāsmejas. vai ari Inga +Sīlis?
paldies par aizrādījumu! tiešām jūtos vainīga, ka nenočekoju, kurā brīdī Ole Jensens tekstā no vīrieša pārvērtās par sievieti
mani absolūti neinteresē Tavas intīmās attiecības ar Sīli,
bet, ja nu kāda LV arhitekta viedoklis par LV arhitektūru mani ir saistošs,
tad iepriekšminētā arhitekta gan
Māra ābele
ābele, kas pieder Mārim?
Nemaz neieskatijos te…tik tagad pamaniju. Vai ku tu labi māki uzjautrināt! No sirds smējos. Burtiņu izlasīšanas ziņā šis bija eleganc gājiens. Paldies tev!
Bet Māras uzvārda burtiņu VAJADZĒTU NOMAINĪT! ARTI!
asolūti muļķīgi visi šie sadalījumi 12 arhitektūras varoņu, 10 jaunie, 15 vecie u.t.t. vēl jo vairāk šajos laikos. Patiesībā bars pārnervozējošos jefiņu, kuri rullē siltināšanas projektiņus, skaita kapeikas un lūdz dievu, lai viņš par viņiem neaizmirst. Mēģinot iedabūt ar veciem projektiem sevi kādā interneta lapelē vai vismaz savu portreju glancētā sievu žurnālā, mierinot ar domu, ka labāk tā nekā nekas, drosmīgākie sevi pozicionē ar spēlēšanu augstākajā līgā, ar drebošām roķelēm atverot aploksnīti par maksātnespējas pieteikumu.
Dievu mijkrēslis.
Kas ir Miķelis Putāms?
Tas, kas Vecrigā blakus Maksl.savienibai uztaisija to s… 🙂
Cien.god. māra, šī laikam tomēr nav īstā vieta, kur paust savas sastāvējušās emocijas – vai Jums ir kādi argumenti, kāpēc konkrēto ēku nevērtējat pārāk augsti, kā var noprast no Jūsu atstātā ieraksta komentāros – padalieties ar tiem!!
Vai, varbūt, Jums ir kādas personīgas dabas antipātijas pret pieminēto arhitektu? – nekautrējieties, tā gadās.
Bet, ja reiz Jūs iesaistaties, kā var noprast, arhitektūras objektu apspriešanā, varbūt ir Jums zināmi kādi citi objekti no nesenākā laika jaunbūvēm Vecpilsētas teritorijā, kuri Jūs iepriecina, kurus Jūs uzskatat par īsti veiksmīgiem mūsdienu arhitektūras piemēriem??!
Ar lielu interesei jau ilgāku laiku sekoju arhitektu sabiedrības jūsmai par to māju Vecrīgā. Man kā V-rīgas bijušajam iemītniekam liekas, ka tā nav ne ar ko labāka par pirti Varavīksne, kas tur bija grāk. Vienā ziņā par Varavīksne bija pārāka – vimaz izteica skaidru attieksmi pret vēsturisko kontekstu. Tagad ir tikai milzīga kompromisu čupa ar sliktām proporcijām un bērnišķīgi izpervētu "fasādi".
"Rīgas Arhitektūras Skaisto Fasāžu Praktiskā Rokasgrāmata", pirmā nodaļa – Kā atšķirt "sliktas proporcijas" no labām proporcijām.
TVnets laikam nebūs nekāds labais padomdevējs; protams, var teikt, ka "labas"un "sliktas"proporcijas nepastāv, bet palēnām attīstot izjūtu un gaumi, var izrādīties, ka atšķirt labu no ļauna tomēr ir iespējams un tas nemaz nav tik grūti; vēl vairāk, mākslas izglītībā liela daļa vingrinājumu kompozīcijā ir tieši par proporcijām
Sagadīšanās pēc ikurāt par to runāja manis augstāk pieminētā publikācija "Kad arhitektūra glābs pasauli".
Bet vai Mārstaļu ielas 17. nama projekts profesionāļu vidē ir tik viennozīmīgi pozitīvi uztverts? Līdzās Pētera Bajāra dokumentāli fiksētajām jūsmīgajām atsauksmēm (Process 1, 14. lpp.) atceros arī, ka objekts tika nominēts "Bietes" balvai.
Cita starpā – kur šogad palikusi "Biete"? Ideja tiek uzskatīta par neizdevušos?
par m17 ir viens labs vērtējuma vārds: неоднозначно! mades konkursa projekts bija / ir ok. tas, ko klients (kārtējais kapeiku p…ējs) uzbūvēja…. #@#**@!
protams var runāt par autoruzraudzību, autora atbildību, bet… nebūsim naivi. jaunajiem arhitektiem bieži vien nespīd. es INDIA’s pirmajā redzamajā (asi kritizētajā) objektā tā arī autoruzraudzības žurnālu neieraudzīju. aizpildīja un parakstija citi.
… a bet komentētāju bērnudārza līmenis….
interesants ‘zvaigznju’ uzskaitiijums pa arhitektu birojiem? laikam bus draugi kadam no zurnala. nez vai MARKA ‘nospiedeeji’ no arzemju projektiem noteiks Latvijas naakotni, cerams, ka tomeer nee!
vai nav kāda literāri cienījamāka izteiksme, kā 3 vārdos pieteikt šejieniešiem saistošu lasāmvielu ārpus A4D? "raksts, kas varētu interesēt arī arhitektus." "vairākas lietas, kas varētu interesēt arī arhitektus." no šitiem valodniecības skeletiem metas bālums un sausa mute i nedz kioskā, nedz lasītavā to pastaigu šķirstīšu! fui
Nē, nu goda vārds! Pirmkārt, kur te svaigums, paņemt visus Procesā aprakstītos un sadalīt pa personām, lai nav tik uzkrītoši? Otrkārt, kamon, Arti pacel latiņu! Treškārt, kuru tas vispār interesē? Ja arhitektūras mediju saturs tiek veidots, reklamējot sieviešu žurnāla saturu, tad, piedodiet, es labāk feisbukā simts reizes nobalsoju par drupu māju vai LAS mājaslapā palasu marta notikumu hroniku.
Jūrmalā izskalots roņu mazulis.
smuks 🙂
saņemies blokz! ja turpināsi ar mīnuss zīmi – pats pārvērtīsies par mazu ronīti!
Neesi tāds dzīvnieku nīdējs manu pupaino kartupelīt ../.
Nu ko tu ņemies kā nedabūjis :/ pats sāc atgādināt pumpainu tīni, kas aizņemts visvairāk ar sevīm.
Rupjības un rūgtumu pret dzīvi labāk varēji aiztaupījis pārējiem, te nav skolas sienasavīze.
Jeb vai tu tikai sievietēm uzbrūc??
Tāpēc jau mediji ir ceturtā vara, ka izvēlas, ko un par ko rakstīt. Tikmēr atsevišķu izdevumu kašķis "ņēma un aprakstīja mūsu autorus" izskatās gana smieklīgs un pīļu dīķa cienīgs, šai ziņā nevienam nepieder monopols (ja vien ar aplūkotajiem objektiem nav noslēgts īpašs līgums). Ir cita problēma. Arhitekts patiešām par arhitektu kļūst tad, kad savu domas lidojumu ir aizdabūjis līdz reālam objektam. Pēdējos gados publiskajā telpā kultivētais viedoklis par "jaunajiem", kuri nu beidzot nāks un ņems stūri savās rokās, pa lielākai daļai ir balstīts neīstenotos projektos, tātad zināma fikcija – jauno reālie mēģinājumi nostumt no troņa līdzšinējos līderus pagaidām ir mazskaitlīgi.… Lasīt vairāk »
Pastaigai nebūtu ne vainas, bet Kristīnes Budžes rakstītais teksts ir ar ļoti daudzām kļūdām, sasteigts un kopumā ļoti netīrs. Arī mākslīga biroju vadītāju sadalīšana, pieliekot katram savus projektus, liekas pilnīgi nevietā. Pastaigu noliku malā, kad atkal uzdūros uz Kristīnes tekstu, kurā dāņu dizainers Ole Jensens nodēvēts par sievieti. Nu tak bišķi pa traku, šķērmi lasīt.
paldies par aizrādījumu! tiešām jūtos vainīga, ka nenočekoju, kurā brīdī Ole Jensens tekstā no vīrieša pārvērtās par sievieti
Paldies par labu atsauksmi, bet profesionālos izdevumos par arhitketūru jārunā citā līmenī. Savukārt šeit jau izskanējušie nīgrie zaļknābju komentāri ir aizkustinošs LV nākotnes spogulis.
par ZAĻKNĀBJIEM – respect
to tā teikt es nevarētu atļauties, bet Metrs gan
LV pīļu dīķī biežām reizēm liekas, ka Arhitektūra top nu sazin visur kur – pārtijās, glancētās lapās, frišos kostīmiņos un ne vai anonīmajos vārdu plūdos, tikai – ne kontekstā
nu gan jumts aizbraucis… Metrs…tur jau par kaķim jāsmejas. vai ari Inga +Sīlis?
mani absolūti neinteresē Tavas intīmās attiecības ar Sīli,
bet, ja nu kāda LV arhitekta viedoklis par LV arhitektūru mani ir saistošs,
tad iepriekšminētā arhitekta gan
Māra ābele
ābele, kas pieder Mārim?
Nemaz neieskatijos te…tik tagad pamaniju. Vai ku tu labi māki uzjautrināt! No sirds smējos. Burtiņu izlasīšanas ziņā šis bija eleganc gājiens. Paldies tev!
Bet Māras uzvārda burtiņu VAJADZĒTU NOMAINĪT! ARTI!
asolūti muļķīgi visi šie sadalījumi 12 arhitektūras varoņu, 10 jaunie, 15 vecie u.t.t. vēl jo vairāk šajos laikos. Patiesībā bars pārnervozējošos jefiņu, kuri rullē siltināšanas projektiņus, skaita kapeikas un lūdz dievu, lai viņš par viņiem neaizmirst. Mēģinot iedabūt ar veciem projektiem sevi kādā interneta lapelē vai vismaz savu portreju glancētā sievu žurnālā, mierinot ar domu, ka labāk tā nekā nekas, drosmīgākie sevi pozicionē ar spēlēšanu augstākajā līgā, ar drebošām roķelēm atverot aploksnīti par maksātnespējas pieteikumu.
Dievu mijkrēslis.
Kas ir Miķelis Putāms?
Tas, kas Vecrigā blakus Maksl.savienibai uztaisija to s… 🙂
Cien.god. māra, šī laikam tomēr nav īstā vieta, kur paust savas sastāvējušās emocijas – vai Jums ir kādi argumenti, kāpēc konkrēto ēku nevērtējat pārāk augsti, kā var noprast no Jūsu atstātā ieraksta komentāros – padalieties ar tiem!!
Vai, varbūt, Jums ir kādas personīgas dabas antipātijas pret pieminēto arhitektu? – nekautrējieties, tā gadās.
Bet, ja reiz Jūs iesaistaties, kā var noprast, arhitektūras objektu apspriešanā, varbūt ir Jums zināmi kādi citi objekti no nesenākā laika jaunbūvēm Vecpilsētas teritorijā, kuri Jūs iepriecina, kurus Jūs uzskatat par īsti veiksmīgiem mūsdienu arhitektūras piemēriem??!
Ar lielu interesei jau ilgāku laiku sekoju arhitektu sabiedrības jūsmai par to māju Vecrīgā. Man kā V-rīgas bijušajam iemītniekam liekas, ka tā nav ne ar ko labāka par pirti Varavīksne, kas tur bija grāk. Vienā ziņā par Varavīksne bija pārāka – vimaz izteica skaidru attieksmi pret vēsturisko kontekstu. Tagad ir tikai milzīga kompromisu čupa ar sliktām proporcijām un bērnišķīgi izpervētu "fasādi".
"Rīgas Arhitektūras Skaisto Fasāžu Praktiskā Rokasgrāmata", pirmā nodaļa – Kā atšķirt "sliktas proporcijas" no labām proporcijām.
TVnets laikam nebūs nekāds labais padomdevējs; protams, var teikt, ka "labas"un "sliktas"proporcijas nepastāv, bet palēnām attīstot izjūtu un gaumi, var izrādīties, ka atšķirt labu no ļauna tomēr ir iespējams un tas nemaz nav tik grūti; vēl vairāk, mākslas izglītībā liela daļa vingrinājumu kompozīcijā ir tieši par proporcijām
Sagadīšanās pēc ikurāt par to runāja manis augstāk pieminētā publikācija "Kad arhitektūra glābs pasauli".
Bet vai Mārstaļu ielas 17. nama projekts profesionāļu vidē ir tik viennozīmīgi pozitīvi uztverts? Līdzās Pētera Bajāra dokumentāli fiksētajām jūsmīgajām atsauksmēm (Process 1, 14. lpp.) atceros arī, ka objekts tika nominēts "Bietes" balvai.
Cita starpā – kur šogad palikusi "Biete"? Ideja tiek uzskatīta par neizdevušos?
par m17 ir viens labs vērtējuma vārds: неоднозначно! mades konkursa projekts bija / ir ok. tas, ko klients (kārtējais kapeiku p…ējs) uzbūvēja…. #@#**@!
protams var runāt par autoruzraudzību, autora atbildību, bet… nebūsim naivi. jaunajiem arhitektiem bieži vien nespīd. es INDIA’s pirmajā redzamajā (asi kritizētajā) objektā tā arī autoruzraudzības žurnālu neieraudzīju. aizpildīja un parakstija citi.
… a bet komentētāju bērnudārza līmenis….