Muslimgauze
Speaking With Hamas
Izdevējs: Staalplaat, 1999
Iesaka: Andis Sīlis
Viens no mīļākajiem Muslimgauze sērijas diskiem. No n—tajiem ripuļiem, kurus šie laiduši pasaulē, jamais ir patīkama kompilācija, no kuras dveš tuksneša karstais gaiss, arābu rikšotāju mežonīgā elpa, beduīnu aprautie kliedzieni un perfekti mūsdienīgs austrumu melodiju aranžējums.
Nemaz nemēģiniet klausīties ar viduvēju aparatūru. Walkman tipa ausis visu soundu tikai sačakarē, ibo spēj izdvest ne vairāk kā 50% ieskaņotā materiāla.
Diezgan glupi izklausās raksturojums ? ?? perfekti mūsdienīgs ?? ?! Draugs, tu būtu daudz vairāk vēra ņemams visas jomas, ja atcerētos kā, labai mūzikai tāpat kā labai arhitektūrai, atskaņojuma (celtniecības ) kvalitātei ir visai otršķirīga nozīme.
brilles uzliec. manā textā stāv rakstīts "aranžējums", kas nozīmē skaņdarba PāRKāRTOšANU citam atskanošanas veidam. Un tā jau ir subjektīva virsvērtības pievienošana. Dažs labs a la A.Rossi ar šo saukli mēģina pamatot klasisku formu un paņēmienu atkārtotu pielietošanu architektūrā. Huh
Malacis, sīli , musulmaņu melodijas jāklausās !, jāpierod, un nav svarīgi kādos aranžējumos ? tā ir vienīga cerība mūsu mazbērniem nedaudz pabraukt ar auto kaut ari ļoti vecu ( vectēva ).
Biography by John Bush
Bryn Jones was not a practicing Muslim and never went to the Middle East. His recordings as Muslimgauze, however, qualified him as one of the Western artists most explicitly slanted in his favor of the Palestinian liberation movement. Since the Manchester-native’s works were instrumental, most of the political statement was inherent in the packaging: Witness titles such as Fatah Guerrilla, Return of Black September, Hebron Massacre, … Read More…
Es dodu priekšroku rokam
Bārdains jamais pārsvarā gadījienu…
ož pēc veciem āžiem un klasikas.
Si taisnība – bārdains stafs
Muziku, thank God, atskiriba no arhitekturas, varam klausities majas kadu vien gribam, citus netraucejot. Vienas pareizas muzikas nav. Cik labi!
Diezgan glupi izklausās raksturojums ? ?? perfekti mūsdienīgs ?? ?! Draugs, tu būtu daudz vairāk vēra ņemams visas jomas, ja atcerētos kā, labai mūzikai tāpat kā labai arhitektūrai, atskaņojuma (celtniecības ) kvalitātei ir visai otršķirīga nozīme.
brilles uzliec. manā textā stāv rakstīts "aranžējums", kas nozīmē skaņdarba PāRKāRTOšANU citam atskanošanas veidam. Un tā jau ir subjektīva virsvērtības pievienošana. Dažs labs a la A.Rossi ar šo saukli mēģina pamatot klasisku formu un paņēmienu atkārtotu pielietošanu architektūrā. Huh
Malacis, sīli , musulmaņu melodijas jāklausās !, jāpierod, un nav svarīgi kādos aranžējumos ? tā ir vienīga cerība mūsu mazbērniem nedaudz pabraukt ar auto kaut ari ļoti vecu ( vectēva ).
Kam pats sēdi kamanās?
Biography by John Bush
Bryn Jones was not a practicing Muslim and never went to the Middle East. His recordings as Muslimgauze, however, qualified him as one of the Western artists most explicitly slanted in his favor of the Palestinian liberation movement. Since the Manchester-native’s works were instrumental, most of the political statement was inherent in the packaging: Witness titles such as Fatah Guerrilla, Return of Black September, Hebron Massacre, … Read More…
Despite their lack of prominence, Jones’ blend of found-sound Middle Eastern atmospheres with heavily phased drones and colliding rhythm programs were among the most startling and unique in the noise underground. Formed in 1982 to protest the Israeli invasion of Lebanon, Muslimgauze’s first release was the Hammer & Sickle EP, which appeared in 1983 as a response to the Soviet invasion of Afghanistan. During the 1980s, Jones averaged almost two Muslimgauze albums per year, plus additional EPs and limited releases (of 500 copies each). With 1990’s Intifaxa he earned his first release on Extreme Records, an American label with releases… Lasīt vairāk »
nereali daudz albumu shie izdevuši
Cik zinu darbojas vesela kustība vai iniciatīvas grupa, jo pats jau aizgajis viņsaulē. Man ir kādi 7 ripuļi, da visi labi.
Es dodu priekšroku rokam
Bārdains jamais pārsvarā gadījienu…
ne jau hārdroks..
Jel saki man tumsonim, nu kurš tad no tiem rokiem rullē?
OOOO, cik forši, ka tu arī kaut ko nezini…
Runā skaidru valodu! Saki kā vārdā tam bezbārdainajam rokam! A?
roks ir roks – ģitāras!! Man patīk briti, arī daži amerikāņi, piemēram, the strokes. Galu galā bītli, ne jau kaut kādi katrī veči ādas vestītēs.
ož pēc veciem āžiem un klasikas.
Si taisnība – bārdains stafs
Muziku, thank God, atskiriba no arhitekturas, varam klausities majas kadu vien gribam, citus netraucejot. Vienas pareizas muzikas nav. Cik labi!
A vai tad pareiza arhitektūra ir?