Masu kultūra ir fakts

Studio Sputnik

With a contribution by Lars Lerup

Snooze: Immersing architecture in mass culture

Izdevniecība: Netherlands Architecture Institute, 2003

Iesaka: Linda Krūmiņa

Grāmata ir jauna Roterdamas arhitektūras biroja Studio Sputnik vizuāla, krāšņa eseja un pētījums par sasaisti/nesaisti starp masu kultūru ar arhitektūru. Masu kultūra ir fakts. Tās vitalitāti un spēku izmanto jebkurš, lai pārdotu «iepakojumu». Taču arhitektūra masu kultūras potenciālu līdz šim nav izmantojusi un pat to ignorējusi. Studio Sputnik pēta, ko masu kultūra spēj dot arhitektūrai.

Snooze noteikti nav par stilu un formu, bet ir par patērētāju sabiedrības «izklaidēšanu» un par dizaina un arhitektūras iesaistīšanu šajā izklaidē. Snooze dāsni lieto reklāmu un cita veida komerciālu materiālu kolāžas un grafikus, tieši atsaucoties uz tās tematu. Arī pats nosaukums Snooze (snauda) atgādina par masu kultūru, ik rītu izvēloties snaudu celšanās vietā. Grāmata arhitektiem un visai pārējai patērētāju sabiedrībai.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
2 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
strādža

Nezinu Studio Sputnik, bet nevar pilnībā piekrist apgalvojuma, ka arhitektūra masu kultūras potenciālu līdz šim nav izmantojusi. Skaidrs, ka arhitektūra kopumā ir inertāka salīdzinot ar kādām citām (dažādām mākslas vai tautsaimniecības) sfērām un uz pārmaiņām un jauno reaģē krietni lēnāk. Lai gan ari ir izņēmumi. Pirmaie, kas apzināti izmantoja masu kultūras izpausmes savās arhitektūras idejās, vienlaikus paši tajās piedaloties, visdrīzāk bija Arhigram. Tas nekas, ka viņi paši neko neuzbūvēja, daudzās viņu ideja tā vai citādi vēlāk ir izmantojuši Future Systems, Rodžers, Fosters, Grimšovs, Nuvēls etc. Septiņdesmitajos gados Venturi (?Learning from Las Vegas?) pievērsa lielu uzmanību ikdienas komerciālajai estētikai. Savā ziņā… Lasīt vairāk »

strādža

Nezinu Studio Sputnik, bet nevar pilnībā piekrist apgalvojuma, ka arhitektūra masu kultūras potenciālu līdz šim nav izmantojusi. Skaidrs, ka arhitektūra kopumā ir inertāka salīdzinot ar kādām citām (dažādām mākslas vai tautsaimniecības) sfērām un uz pārmaiņām un jauno reaģē krietni lēnāk. Lai gan ari ir izņēmumi. Pirmaie, kas apzināti izmantoja masu kultūras izpausmes savās arhitektūras idejās, vienlaikus paši tajās piedaloties, visdrīzāk bija Arhigram. Tas nekas, ka viņi paši neko neuzbūvēja, daudzās viņu ideja tā vai citādi vēlāk ir izmantojuši Future Systems, Rodžers, Fosters, Grimšovs, Nuvēls etc. Septiņdesmitajos gados Venturi (?Learning from Las Vegas?) pievērsa lielu uzmanību ikdienas komerciālajai estētikai. Savā ziņā… Lasīt vairāk »

2
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x