Latvijas Architektūras 71. numurs

Latvijas Architektūra Nr.3(71)/07

Tēma: Postmodernisms

Viesredaktore: Ilze Martinsone

Numura arhitekts: Sergejs Ņikiforovs

Žurnāla Latvijas Architektūra jaunākais numurs veltīts postmodernismam — stilam, kas nebūt negrasās atdot savas pozīcijas Latvijā. To apliecina uz žurnāla vāka redzamā koka ēkas kopija, kas veido arhitekta Sergeja Ņikiforovs jaunbūves Dzirnavu ielā jumta stāvu. Analizēta jaunā dzīvojamā ēka Vaļņu 4/6, kas ietver bijušās fasādes fragmentus, un greznie apartamenti Kliversalā, kas tapuši pārbūvējot kādreizējo Zapribas administratīvo ēku. Par dizaineru izstāžu ciklu, kas interpretē «mūžīgās» tēmas, kā «krēsls», «gulta» un «skapis», raksta Ilze Martinsone. Ārzemju apskatā — jaunā dzīvesstila fabrika jeb Fāles kultūras centrs Tallinā, augstceltnes Sanktpēterburgā un japāņu arhitekta Šigeru Aoki darbi veco ēku pārveidošanā. Var ieskatīties arī Liepājas Karaliskajā ķēķī un Ķemeru Jautrajā odā. Plaši apskatīti Pētera Sidara darbi.

Jānis Lejnieks, Latvijas Architektūra galvenais redaktors

Kas to lai zina, kāda bija postmodernisma patiesā misija – glābt vai izdeldēt pasauli. Kultūra, līdz tam ripojusi puslīdz rāmā evolūcijā, piedzīvoja apvērsumu, un pasaule pārvērtās, lai nekad vairs nebūtu tāda kā iepriekš. Tagad, mēģinot teorētiski iztvarstīt postmodernisma sadzītos «postpost» dīgļus, var kārtīgi ieziepēties. Tie spraucas no zemes drīz tur, drīz te, un sazin kāda ir to patiesā sakne. Tomēr vispirms nākas izšķirties par būtiskiem principiem, kurus piedēvēt postmodernisma zaram. Vai pēdīgā lielākais pienesums dizainam un arhitektūrai ir konceptuālisms kā tāds, vai par pareizo postmodernisma šifratslēgu uzskatāma citātomānija un vēsturisku formu mikslis, vai drošāk turēties pie atpazīstamiem formāliem elementiem un paņēmieniem no postmodernisma klasikas arsenāla? Liekas, kā ilustratīvi saprotamākie, latviešu tulkojumā visbiežāk darbojas divi pēdējie pieņēmumi. Kauču savā ziņā tie ir postmodernisma sejas sašķobīti vaibsti: tur, kur vēl tiek stutētas postmodernisma būves tīrās formās — vienalga Dubaijā vai Krievijā — tās visā nopietnībā apliecina varu un naudu bez mazākās ironijas atblāzmas.

Un kas šodien ir postmodernisms Latvijā? Totāla atpalicība, ieplētusies divdesmit gadu garumā, provinciālisms, arhitektu nespēja redzēt viņpus pašu deguniem? Jeb varbūt totālais avangards no «stilu» sērijas; kamēr citi vēl gramstās pa apnikušajiem sešdesmitajiem vai dīžājas septiņdesmitajos, mēs jau liesmojam postmodernismā, gatavi nolikt pasauli uz lāpstiņām? Postmodernismu nedrīkst novērtēt par zemu, jo nevar aizmirst, ka tas bija «gudrais» virziens, tātad viltīgs. Arī tagad dzīvāks par dzīvu. Un nav nekāda provinciālisma, viss ir atkarīgs no platformas.

Ilze Martinsone, numura viesredaktore

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
15 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Gatis

Postmodernisms arhitektūrā ir ļoti interesanta tēma – tā norises Latvijā vēl būtu tēma plašiem pētījumiem.

Man pašam vislabāk patīk tā ēka, kas uz Brīvības ielas, blakus dzeltenajai A Ņevska katedrālei, uz tās uzlikti lieli burti "Rietumu banka". Lielisks, labi noaudzis tīrsugas postmodernisma eksemplārs 🙂

Re

Laikam, domāta Modra Ģelža projektētā ”Airoflotes” ēka 🙂

žoržs

mani gan šāds žurnāla uzstādījums dikti mulsina. Ko žurnāla veidotāji uzskata par postmodernismu? Laikam jau arhitektūrā, salīdzinot ar citām nozarēm, tas jēdziens ir visai šaurs. Un Latvijā – vēl jo šaurāks, jo ar te ar to saprota kaut kādu noteiktu formu pielietojumu.

Tā apzīmējumu lieta ir visa slidena. Ja reiz postmodernisms ir tas, kas nācis pēc modernisma – vai kāds var nosaukt kaut vienu pēdējo 20 gadu "arhitektūras darinājumu", kas nav postmodernisms?

lelle

Vai vispār mūsdienās ir jēga klasificēt pēc stila?

pArt

Ir jēga izpētīt stilu veidošanās saknes un ir jēga pētīt arhitektūras jēgu…:), … ja tam paliek laika šajā deadlines laikmetā.:(

žoržs

Arī man tāda šodienas buvniecības klasificešana stilos ar apšaubāmām pazīmēm liekas visai neauglīga. Tāpēc arī ši žurnāla uzstādījums un saturs liekas vaisai neizdevies. Līdzīgi kā iepriekš tas numurs, kura tēma saucās "neoekspresionisms".

Noteikti ir vērts runāt par katru no ēkām vai procesiesiem kopumā, ko katrs no tiem devis vērtīgu vai labu – arhitektūras attīstībai, pilsētai, sabiedrībai.. taču šāda veida "pētniecība" un visrspusēja klasificēšana, manuprāt, ir visai bezjēdzīga.

Vārna.

Bet nu tas žurnāla VĀKS. VĀKS kautkāds VĀKS.

Gatis

Postmodernisms arhitektūrā ir ļoti interesanta tēma – tā norises Latvijā vēl būtu tēma plašiem pētījumiem.

Man pašam vislabāk patīk tā ēka, kas uz Brīvības ielas, blakus dzeltenajai A Ņevska katedrālei, uz tās uzlikti lieli burti "Rietumu banka". Lielisks, labi noaudzis tīrsugas postmodernisma eksemplārs 🙂

Re

Laikam, domāta Modra Ģelža projektētā ”Airoflotes” ēka 🙂

žoržs

mani gan šāds žurnāla uzstādījums dikti mulsina. Ko žurnāla veidotāji uzskata par postmodernismu? Laikam jau arhitektūrā, salīdzinot ar citām nozarēm, tas jēdziens ir visai šaurs. Un Latvijā – vēl jo šaurāks, jo ar te ar to saprota kaut kādu noteiktu formu pielietojumu.

Tā apzīmējumu lieta ir visa slidena. Ja reiz postmodernisms ir tas, kas nācis pēc modernisma – vai kāds var nosaukt kaut vienu pēdējo 20 gadu "arhitektūras darinājumu", kas nav postmodernisms?

Gatis

Daļēji jau taisnība tiem, kas saka, ka ar stila titula piešķiršanu jāpagaida kādus 50 gadus vai pat vēl vairāk.

Taču postmodernisms it kā esot "dzīvesprieka, ornamenta un citāta atgriešanās" pretstatā kantainajai un sausajai funkcionālisma, internacionālā stila, brutālisma, minimālisma (visi viņi taču ir ar vienu sakni, vai ne?) dabai.

Pie postmodernisma varbūt nepieder minimālisma arhitektūra? Ej nu sazini – piekarini tai pašā minimālisma mājā puzuri un, paraugoties uz to visu, sajūties dzīvespriecīgs – un jau esi iekāpis postmodernismā???

lelle

Vai vispār mūsdienās ir jēga klasificēt pēc stila?

pArt

Ir jēga izpētīt stilu veidošanās saknes un ir jēga pētīt arhitektūras jēgu…:), … ja tam paliek laika šajā deadlines laikmetā.:(

žoržs

Arī man tāda šodienas buvniecības klasificešana stilos ar apšaubāmām pazīmēm liekas visai neauglīga. Tāpēc arī ši žurnāla uzstādījums un saturs liekas vaisai neizdevies. Līdzīgi kā iepriekš tas numurs, kura tēma saucās "neoekspresionisms".

Noteikti ir vērts runāt par katru no ēkām vai procesiesiem kopumā, ko katrs no tiem devis vērtīgu vai labu – arhitektūras attīstībai, pilsētai, sabiedrībai.. taču šāda veida "pētniecība" un visrspusēja klasificēšana, manuprāt, ir visai bezjēdzīga.

Vārna.

Bet nu tas žurnāla VĀKS. VĀKS kautkāds VĀKS.

15
0
Lūdzu, komentējietx