Enciklopēdija «Muižas Latvijā»
Vēsture, arhitektūra, māksla. 1. sējums (A-H)
Autors: Vitolds Mašnovskis
Izdevniecība: DUE dizains
2018
Fotogrāfs un kultūras pieminekļu pētnieks Vitolds Mašnovskis veicis ap 1200 Latvijas muižu kompleksu dokumentālu fotofiksāciju un izpēti. Enciklopēdijas “Muižas Latvijā” vairāku sējumu izdevums radīts kā veltījums Latvijas valsts simtgadei, līdz ar to tieši lielajā jubilejas gadā tās pirmais sējums iegūst redzamu, taustāmu formu.
Autora mērķis ir veidot vairāku sējumu enciklopēdiju, kurā, apkopojot muižu izpētes materiālu arhīvu un fotofiksāciju, koncentrētā veidā atspoguļota Latvijas muižu vēsture, arhitektūra un māksla.
Pirmais enciklopēdijas sējums aptver 179 muižas alfabētiskā secībā no A līdz H. Vispirms tiek dota muižas atrašanās vieta un ekonomiskais raksturojums, tad īsa īpašnieku vēsture, akcentējot muižas pirmsākumus un beigas. Seko kungu mājas vai pils būvvēsture un saimnieciskās apbūves ansambļa un parka raksturojums.
312 lappušu enciklopēdijā attēlu identificēšanai lietota vācu valoda. Attēlu paraksti divās valodās sniedz iespēju ar izdevumu iepazīties arī vācu valodā lasošam interesentam. Izdevuma beigās apkopoti attēlu parakstos lietotie saīsinājumi, izmantotie avoti un literatūra.
Vitolds Mašnovskis: “Šodien cilvēki maz zina par Latvijas lauku teritorijas strukturālo pamatu – muižām. Jāatzīst, ka ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā trūkst pilnīgi apkopotas informācijas, līdz ar to tas bija viens no iemesliem, kas mani pamudināja sākt šo apjomīgo darbu un kas prasīja 40 gadus un lielu neatlaidību. Vēsturiski muižas ir bijušas ne tikai pārvaldes, bet arī saimnieciskās darbības institūcijas. Muižu ansambļi veidoja arī Latvijas ainavu, un arī šodien mūsu valsts nav iedomājama bez šī vēsturiskā mantojuma. Ar šo izdevumu vēlamies parādīt muižu īpašnieku vēsturi, kā arī muižu likteņu līkločus cauri gadsimtiem. Tā ir nezūdoša vērtību, kuru, apzinoties un pareizi sargājot, nododam tālāk nākamajām paaudzēm.”
Publiskojot visu Latvijas muižu pārskatu vairākos sējumos, tiks radīta iespēja saņemt apkopotu un strukturētu informāciju, kas līdz šim bija izkaisīta pa dažādiem Latvijas un ārzemju arhīviem, bibliotēkām, muzejiem un privātajiem krājumiem. Enciklopēdijas izdošanai ir izveidots vairāk nekā 300 tūkstošu liels fotoattēlu un dokumentu arhīvs. Par muiž uvēstures un aptuveni 600 muižnieku ciltskoku pētījumu avotiem izmantoti Latvijas, Vācijas, Igaunijas, Zviedrijas, Polijas, Krievijas, Baltkrievijas arhīvu materiāli, kā arī vācu arhitektu un vēsturnieku publikācijas.
Enciklopēdijas ievada autors Ojārs Spārītis pauž gandarījumu par pirmā sējuma izdošanu: “Jebkura objektīva informācija par Latvijas kultūras vēsturi ir apsveicama, jo Latvijas vēstures izpratne jau kopš 19. gadsimta līdz mūsdienām ir tikusi deformēta, pakļaujot tās interpretāciju dažādām politiskām un ideoloģiskām tendencēm. Tieši šādā kontekstā es vēlos uzteikt Vitolda Mašnovska aizrautības un pašaizliedzīga darba monumentālo rezultātu, kas visplašākajai sabiedrībai ļaus izdarīt secinājumus par to, kas ir Latvijas eiropiskais kultūras mantojums, un kādi mēs — latvieši — esam tā mantinieki.”
Pateicoties projektam “Muižas Latvijā”, sabiedrība uzzinās kopējo muižu skaitu, to vēsturi, kā arī iegūs informāciju par bojā gājušajām celtnēm un citām kultūras mantojuma vērtībām.
