Jaunajā Latvijas
Būvniecībā — par Rail Baltica
projektu, jauno Saeimas ēku Jēkaba ielā 6/8, kā arī — pārskats par Rīgas koncertzāles
diskusiju.
Rail Baltica projekts Latvijas
būvniecībā ienesīs apgrozījumu 1,27 miljardi. 2016.gada 5.jūlijā tika publiski
atklāts metu konkurss Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā
sabiedriskā transporta mezgla kompleksa apbūves iecerei. Drīzumā pēc metu
konkursa noslēguma, kas paredzams novembrī, sāksies būvniecības iepirkums un
Rīgas vaibstos parādīsies jaunas iezīmes.
BVKB publicējis būvekspertu ekspertīzes veicēju
sastāvu pie komersantiem, būvvaldes sūdzas par BIS lietošanas neērtumu.
Ekonomikas ministrijas uzskata, ka būvvaldes nemaz nedrīkst kritizēt BIS — atgriežamies
padomju laikos ar viedokļu cenzūru.
Objektu apskati: jaunajā Saeimas ēkā Jēkaba ielā 6/8
(zināma kā bijusī Letonika), Rīgā
deputāti domās gaišas domas, jo interjerā daudz baltas krāsas (ARHIS ARHITEKTI, Velve), gājēju un
velosipēdistu tilts pār Rīgas — Ventspils šoseju (Projekts 3, LNK Industries Group), Biķernieku rallijkrosa trase —
pasaules līmeņa sacensībām (Firma L4,
Binders), biroju komplekss Jaunā
Teika (Tectum), Kurzemes
Democentrs (ER3, Pilsbūve), daudzdzīvokļu
ēka Miera ielā Rīgā (DEPO projekts, Būve plus), Kopenhāgenas zinātniskā
pilsēta.
Par Baltijas paviljonu Venēcijas arhitektūras biennālē
2016 — Baiba Vērpe.
Diskusija par koncertzāli Rīgā — ambīcijas vai
kompromisi.
Izcili: http://www.la….-biznesa-plana/
Bizness bez biznesa plāna. Šo praksi vajadzētu ieviest visos ES fondos. Atnāc, paprasi tik un tik naudiņas, sāc darboties, ieguldi, ja tev jautā pēc plāna – kaut kad atstiepšu, kad kaimiņiem būs brīvs laiks, šie uzrakstīs.
Konģeniāli, teiktu Lielais Kombinators.
Nacionālu interešu diktēta pieeja iepirkumiem Lietuvā jeb ko vajadzētu mācīties arhitektiem Latvijā:
http://m.diena…ieksa-14153307
…kāds zin insaidera info par šīm ēkām:
1. Z torņu apkārtnes konkurss. Uzvarētājs no Krievijas Megabudka.
2. Hiltons Grēcinieku iela 25.
3. Krasta iela 99a. Konkursa uzvarētājs Sarma un Norde.
Par nr. 3 : http://www.lat…rasta-iela-99a/
Savukārt par 1. un 2. vismaz man nav nekādas informācijas, izņemot par 1. šādas tādas baumas iz "zelta" laiku konteksta, kur dīloja kāds tā laika amatpersona ( aiz viņa muguras protams bija nopietnāki vīriņi , kur figurēja nesamaksāts mio utt..)
Par nr.3 – kaut kur redzēts, atpakaļ nākotnē…
Trīs Lielie Brāļi?
2-Būvniecības ieceres autors ir Lietuvas uzņēmums «Nevertel», bet viesnīcas projekta autori ir birojs SIA «Arhis Arhitekti».
Paldies, vai ir vēl kādas bildes? Pret Strēlnieku muzeju, kā izskatīsies mazā ieliņa kas veidosies un kuru noslēgs Strēlnieku muzejs, veidojot strupceļu. Kaut kā īsti labi tas viss neizskatās pat pārveidotā variantā un " pirmskara plāna projekcija " uz fasādes palikusi. Lielais Andris tā kā apmierināts ar iznākumu vai ne? Ko pārējie, diplomātiski klusē?
Varbūt vajadzēja kādu svaigu domu konkursu? Jeb pie mums vides kvalitāte nu jau sešpadsmitajā vietā?
Kolēģi, viss tā kā OK mums tajā ārhitektūras laukā?
Izskatās, ka tas nav Arhisa projekts, bet lietuviešu
http://finance…017gada_beigam.
Padomājam visi, ko tad esam ap Rātslaukumu izveidojuši:
Melngalvju nams – Replika.
Kamarina nams – postmodernisms.
Rātsnams – "fasādisma" paraugs.
RTU – staļinisma baroks.
Strēlnieku muzejs – ļaunā pagātne un gaišā nākotne ( tautisma vai simbolisma arhitektūra ).
Grēcinieku 25 – plāna projekcija uz fasādes ( konceptuālisms? )
Kaut kāda dzīva arhitektūras vēstures grāmata sanāk?
Vēl ir Kungu 3 un Kungu 5. Kungu 3 joprojām izskatas labi, lai gan būvēja, manuprāt 2000šo sākumā. Kungu 5 laikam uzbūvēs vēl pirms Grēcinieku ielas 25.
Paldies par labojumu – Kungu iela 5 – postmodernisms
Varbūt nevajag tik ilgi sēdēt visādās vēsturiskā centra padomēs, ja rezultāts ir stilu rosols? Kāda jēga no visa tā?
Tā jau tās pilsētas veidojas- paies vēl 10-100 gadi, un kādu no rosola sargās jaunas VKPAI struktūras, kādu nojauks. Tāpēc jau arhitekti visu laiku kautko dara. Tā viš ir.
Nu parasti jau cenšas vedot kādu vienotu pilsētbūvniecisku risinājumu. Rīko pilsētbūvniecisku konkursu. Tā viš i’ parasti pie mums iznāk. Tūlīt "tā viš i’" būs Centrālās stacijas rajonā, "tā viš i’" jau izskatās ka i’ Krasta ielā, un nav skaidrs kas notiks pie Z torņiem, kur trīs pārnesamās ēkas izskatās vienkārši aizsviestas tālāk. Nu tā viš i’.
Un kas? vai tad tā pilsētas neattīstās? Tās globāli saplānotās un pilsētbūvnieciski pareizās, mainstream gaumei atbilstošās arī nav tas labākais- reka pilni Pļavnieki, Mežciemi smuki sapilsētoti- bet paiet 20 gadi un nekā, ne mašīnas kur likt, ne silueti patīk, un par izcilu vides piemēru arī laikam nesauksi.
Un? Palaižam Rīgu automātiskajā režīmā ( zilajā ) kam biezāks maks tas dara ko grib? Bliežam pilnu Vecrīgu ar jebko, pilnīgi frīstailā?
Pilsētplānošana – bija tāda opcija jau senajā Romā.
Mežciems, Purvciems – padomju pilsētplānošanas skola. Rātslaukums un apkārtne – 2 Republikas pilsētplānošanas skola. Sanāk ka patiesībā neko nespējam saplānot. Impotence sanāk.
Atslābsti par to impotenci. Protams, ka ir pilsētplānošana. Bet abas šis galējības parāda, ka pareizais ceļs ir vidējais. Ne?
Rātslaukums nav galējība, tas ir 21.gs. pilsētplānošanas Impotences pierādījums. Kapitālismā acīmredzot neder sociālisma šablons, jāizdomā kas jauns. Kāds tavuprāt ir vidējais ceļš?
Paturpinot par Impotenci. Studentu pilsētiņas – RTU un topošais LU kampuss. RTU no vienota modernisma kompleksa pārvērsts peintbola parkā. Savukārt LU kampusa otrā ēka izskatās pēc Svešo kuģa, kas nolaidies no citas galaktikas. Kas tad īsti pie mums notiek? Izskatās ka arhitekti staigā ar folijas cepurēm, uztver signālus no kosmosa un iedvesmojas no citplanētiešu mākslas.
bez arhitektūras konkursa, mierīgi tā, bez lieka iespringuma. Viens apjoms ar vertikālu ritmu, otrs apjoms ar horizontālu ritmu. Nu tā lai atkal ir stilu rosols. Tas nozīmē ka tūlīt būs RTU 2 – katra māja savādāka. nezinu, nezinu – kaut kā nenopietni izskatās – zākājam Birkertu, bet paši savās mājās ko tādu pieļaujam. Pilsētas arhitekta mīļākais ēdiens laikam ir latvju rossols?
P.S. Ko ta mēs te skaldam matus par vides kvalitāti, godīgiem konkursiem, – ja var vienkārši tā, – piedevām ne kurš katrs, bet … nu ziniet kurš.
Žurnāla numurā ļoti labs raksts par Biķernieku rallijkrosa trasi. Ja gribam, tad varam arī Latvijā radīt pasaules līmeņa sporta objektus!