Žurnāla tēmas veltītas ceļu un tiltu būvniecībai, industriālajiem
objektiem, projektēšanai, likumdošanai un konkursa Ilgtspējīgākā ēka un projekts 2014 Latvijā rezultātu apskatam.
Ziņa, kas varētu interesēt visu sabiedrību — no Latvijas 943 tiltiem 523
ir ļoti sliktā stāvoklī. Ja tiltu rekonstruēšanai atradīs 71, 6 milj EUR, pēc 7
gadiem mēs varēsim droši braukt pāri tikai katram trešajam tiltam Latvijā.
Ceļu būvē procesi ne ar ko neatšķiras no procesiem ēku būvniecībā.
Projektētāji sazīmē, būvnieki realizē, piemēram, ceļu caur fermai, jo
projektētājs nav papūlējies dabā izpētīt situāciju. Protams, zināmas arī
pretējas situācijas, kurās būvnieki pašiniciatīvas vadīti laba projekta materiālus
dažādu iemeslu dēļ aizstāj … ar lētākiem. Varētu novēlēt satikties labiem
būvniekiem ar profesionāliem projektētājiem — vai tas tiešām Latvijas mazajā
tirdziņā ir grūti panākams?
Žurnāls pētījis vairāku objektu būvniecību: Rīgas Motormuzeja un CSDD ēkas
rekonstrukciju (arh. Arnis Kleinbergs), gājēju tiltu Carnikavā, Ventspils
šosejas rekonstrukciju, ceļu būves objektus lielākajās Latvijas pilsētās,
O.Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu skolas rekonstrukciju (arh.U.Galenieks), kuru
savulaik projektējis un būvējis arh. Reinholds Šmēlings, LNMM restaurācijas
darbus, Lielā Dzintara koncertzāles
fasādes.
Diskusijā speciālisti atbild uz jautājumu, kāda loma būvniecībā atvēlēta
apdrošināšanai un vai tā ir nepieciešama un vai funkcionē loģiski?
Projektēšanas rubrikā — BIM pasaulē,
kur aplūkota BIM izmantošana Lielbritānijā un 121 stāvu augstā Šanhajas torņa
projektēšana ar BIM. Inženieres Ērikas Lešinskas publikācijā izskatīta
projektēšanas uzdevuma nozīme un saturs kvalitatīvu ēku mikroklimatu sistēmu
tapšanā. Likumdošanas rubrikā par būvuzraugu lomu drošu būvju tapšanā raksta
jurists Jānis Uzulēns.
Vēstures rubrikā stāsts par «karsto kartupeli» — Rīgas Pasažieru staciju,
kura īsti nerisina ārkārtīgi lielu skaitu loģistikas uzdevumu. Un kad beidzot
viesi ieradīsies pilsētā Rīga, nevis Origo,
kura logo pēc izmēra pārspēj galvaspilsētas nosaukumu?
Arhitekts Juris Poga ārzemēm veltītajā rubrikā atskatās uz UIA 25. kongresu
kongresu Durbanā un tur «sastapto» arhitektūru.
Vāka
bildes stāsts
Foto: Ainars Meiers. Skats
uz Daugavu no Vanšu tilta pilona virsotnes 2006. gada 6. jūlijā.
Atšķirībā no vanšu kāpējiem ekstrēmistiem fotogrāfs pilona virsotnē nokļuva
legāli ar tiltu apsaimniekojošo institūciju atļauju, turklāt ne vienu reizi
vien, fotografējot Rīgu no augšas, iemūžinot ikdienas norises vai maratonu.
Tilta konstrukcija un tās reakcija uz intensīvo kustību, par ko pat nedomājam,
šķērsojot tiltu ikdienā, pašā augšā piedāvā pilnīgi citu pieredzi. Un, lai cik
neticami tas šķistu, cilvēka faktoram ir lielāka ietekme nekā mehānismiem, jo
tā šermuļus uzdzenošā vibrācija un šūpošanās, kas rodas skriešanas maratona
laikā un īpaši izjūtama pilona augšējā daļā, tālu pārspēj vairāk nekā
10 tonnu smagā sabiedriskā transporta kustības radīto ietekmi. Ne velti
karavīriem, šķērsojot tiltus, aizliegts soļot pēc vienotas komandas. Starp
citu, fotogrāfs Ainars Meiers jaunībā, strādājot par metinātāju, piedalījies
arī Vanšu tilta būvniecībā, metinot vanšu stiprinājumus pilona augšējā daļā.
