Numura tēma: inovācijas
Latvijā un pasaulē, materiāli un tehnoloģijas
Saskaņā ar numura tematiku, meklējām inovācijas Latvijā un pasaulē. Mums izdevās
tās atrast. Ne tādas inovācijas meklējām, kuru ideju pamatā iekodētais bankrots
liek aizvērt ražotnes, jo produkts ir dārgs (lasīt — līdz ar to arī
nevajadzīgs), bet īstas, lietojamas, ilgtspējīgas inovācijas. Uz līdzenas
vietas tādas nerodas un, kā liecina prakse, noturīgas inovācijas lielākoties
civilās rūpniecības nozarēs «atnāk» no militārās vai kosmosa izpētes
industrijas. Piemēram, vāka bildē redzamās Akmeņraga bākas navigācijas ierīcē,
kas pieskaitāma tā laika militārajai jomai, jau 20. gadsimta septiņdesmitajos
gados izmantotas halogēnspuldzes, kas sadzīvē parādījās vien ap deviņdesmito
gadu vidu.
Lielā intervija šoreiz ar Gilu Šenhavu, Augstceltņu un urbānās vides
padomes (Council of Tall Buildings and
Urban Habitat (CTBUH)) Izraēlas atzara pārstāvi, kam ir lieli plāni
attiecībā uz Latviju un piedāvājums sadarbībai ar arhitektiem. Ja kāda
tehnoloģija ir sevi apliecinājusi augstbūvē, tad zemāka ranga objektos jau
lietojama ar simtkārtīgu pārliecību.
Objektu apskatos: peripetijas ar Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja ēkas
renovāciju un jaunbūvi plus sen aizmirsts stāsts par kaila vīrieša eksponēšanos
muzeja ēkas frontona daļā; pārkraušanas terminālis Sanktpēterburgā; Draugiem.lv terase virs Andreja Ģelža
projektētās ēkas Mārupē (Vincents
Arhitektūra); militāra būve — radaru tornis Lielvārdē (Sarma&Norde); inovatīvas tehnoloģijas jaunajā VID ēkā;
dzesēšanas tornis Indijā; kaņepju betona māja Tīnūžos — inovācija ar bārdu, jo
tiek atjaunota gadsimtiem sena metode; Krāslavas katoļu baznīcas restaurācija. Pie
inovācijām pieskaitāms Latvijas ķīmiķu radītais produkts organomāli ar plašu
pielietojumu renovācijā un restaurācijā.
Likumdošanas rubrikā jurists iezīmējis būvprocesa organizēšanas ideālo
shēmu, bet atklāts paliek jautājums par tās iedzīvināšanu praksē. Tiek aplūkoti
arī būvniecības procesa juridiskie riski un mikrouzņēmumu plusi un mīnusi.
Projektēšanas rubrikā — BIM ieviešanas aspekti. Diskusijā ar Ekonomikas
ministriju tiek apspriestas problēmas projektēšanas jomā, kuras būtu iespējams
mazināt, izmantojot LBPA izstrādāto standartu. Vēstures rubrikā iezīmēta Stūra
mājas bijusī un esošā gaisotne.
Vāka bildes
stāsts
Foto: Ainars Meiers, Akmeņraga bāka 2009. gada
septembrī. Pieskaņojoties žurnāla tematikai, kas veltīta inovācijām Latvijā un
pasaulē, materiāliem un tehnoloģijām, vāka bildes īsais stāsts varētu skanēt —
no inovācijas līdz kultūras mantojumam. Kad 20. gadsimta 70. gados bākas
lampmainī uzstādīja 6 halogēnās spuldzes ar 500 W lielu jaudu, kuru darba mūžs
bija 1000 stundas mirgojošā režīmā, par šo tehnoloģiju zināja tikai militārajā
un kosmosa industrijā. Sadzīvē halogēnspuldzes ienāca vien ap 20. gadsimta 90. gadiem.
Inovācijas lietderības mērs ir laiks, ne visas inovācijas izdzīvo, jo aiziet
bojā ideju un realizācijas bankrota dēļ. Bākas laternas izgatavošanā izmantots
tehniskais kristāls, navigācijas iekārta tapusi kādā no padomju laika
slepenajām Kaļiņingradas apkaimes navigācijas ierīču rūpnīcām. Bāka darbojās
līdz 2006. gadam, kad ar Kultūras ministrijas rīkojumu iekļauta industriālā
mantojuma pieminekļu sarakstā kopā ar citām Latvijas bākām. Akmeņraga bāka ir
aptuveni 37 m augsta, laternas diametrs 2,5 metri, bāka celta 1864. gadā,
piedzīvojusi vairākas pārbūves.
