Latvijas Architektūra Nr. 167 (2023/4)
Numura tēma: Izglītojošā arhitektūra
Izglītības arhitektūras tēmu žurnāla jaunais numurs atklāj iepzīstinot ar Siguldas Valsts ģimnāziju, kuras autori ir Andris un Aija Kokini, kā arī Smiltenes vidusskolu, Carnikavas pamatskolu, Mārupes mākslas un mūzikas skolu un Jaunmārupes bērnudārzu “Zīļuks”. Jānis Dripe viesojas Valmieras teātra jaunajā spēles laukumā “Kurtuve” vecajā pilsētas katlu mājā. Dzintra Purviņa iepazīstina ar Latvijas paviljonu Venēcijas arhitektūras biennālē, kuram pirmo reizi ir veltīta tik plaša un pozitīva publicitāte starptautiskajos medijos. Pēteris Ratas stāsta par darbu Ķīnā pirms atgriešanās Rīgā un kļūšanas par pilsētas arhitektu. Baiba Vērpe iepazīstina ar Jelgavas vecpilsētas mājas ekspozīcijas stāstiem, kurus Didzis Jaunzems ir ieslēpis stilizētās pūra lādēs. Ināra Appena apskata Ilzes Rukmanes –Počas pieminekli 1991. gada barikāžu notikumiem Rīgā. Jēkaba ielā. Jolanta Tomševica piedāvā apmeklēt Evija Ķirsones – Slavinskas dizainēto bāru “Burzma”, garšu un notikumu telpu vairāk kā 1500 kvadrātmetru platībā galerijas “Centrs” ceturtajā stāvā. Jānis Lejnieks raksta par “K Idea” arhitektu darbu Ventspilī – lielveikalu “Lidl”.
Redaktora sleja
Sēžu arhitektu birojā K IDEA pie datora un skatos Andra Kokina un viņa līdzstrādnieku radīto skolu vizualizācijas. To ir daudz un interesantas, bet starp lielajām ģimnāziju bildēm apstājamies pie mazas skolas Morē, Siguldas novadā, kurai arhitekti projektē piebūvi. Solīdajai laukakmeņu ēkai šogad aprit 149 gadi. Latvijā tādu bija daudz, mūsdienās tās ir nolietotas un maz izmantotas, bet skolas slēgšana var izšķirt vietas likteni. Protams, ne jau galvaspilsētā vai tās tuvumā.
Vairāk nekā pirms desmit gadiem, kad lauku skolas cīnījās par pastāvēšanu, valsts iekļaujošā izglītības programma, kurā mācās bērni ar garīgās attīstības traucējumiem, Mores pamatskolu izglāba no slēgšanas. Šāda veida skola dod īpašiem bērniem ne tikai iespēju apgūt zinības, bet arī uzaugt tolerantā vidē, kur atšķirīgais tiek pieņemts par normu.
Morē Otrā pasaules kara notikumi mūsdienās ir iezīmēti ar muzeju un piemiņas parku, kurā redzama kauju tehnika. Morē atrodas latviešu leģionāru Brāļu kapi un Sarkanās armijas karavīru kapsēta. Karadarbība Mores apvidū 1944. gada rudenī bija daļa no uzbrukuma operācijas rietumu virzienā, un latviešu leģionāri atvairīja Sarkanās armijas mēģinājumu izlauzties līdz Rīgai. Tas ļāva Vācijas armijai izvest spēkus no Igaunijas un izvairīties no sagrāves.
Šovasar Izglītības ministrei viesojoties Latvijas austrumu pierobežā, lingvistiski neviendabīgā vidē, bija tikšanās ar skolu direktoriem. Latgalē bija arī tādi, kuri nepiekrita valdības “kvantitatīvajiem kritērijiem”, proti, ka skolā jābūt tik un tik skolēniem, pretējā gadījumā skolu slēgs.
Atbilstoši Izglītības ministrijas redzējumam, valstspilsētās un administratīvajos centros minimālajam skolēnu skaitam visās četrās klašu grupās būs jānodrošina vismaz 120 skolēni. Pašvaldībās ārpus administratīvajiem centriem 1.-3. un 4.-6.klašu grupās minimālais skolēnu skaitsbūtu 30 skolēni, bet 7.-9. un 10.-12.klašu grupās — 60 skolēni. Savukārt pierobežā un reti apdzīvotās pašvaldībām skolēnu skaitam trīs klašu grupās līdz 9.klasei būtu jābūt 30, bet vidusskolā — 60.
Tomēr, skolas ir stratēģiski nozīmīgas lauku novadu attīstībai, sevišķi jau pierobežas reģionos. Ja slēdz skolu, vieta tiek iztukšota, tur vairs nav nekā – ne kultūras nama, ne bērnudārza, ne uzņēmējdarbības, jo visi ir devušies prom, vai nu uz novada centru vai Pierīgu. Vai uz ārzemēm.
Jānis Lejnieks, žurnāla “Latvijas architektūra” galvenais redaktors
