Latvijas Architektūras 152. numurs

Latvijas Architektūra Nr. 152 (2021/1)
Numura tēma: Darbam un atpūtai

Tematu Darbam un atpūtai žurnālā atklāj intervija ar biroja «Substance» arhitektu Arni Dimiņu, kura aptiekas jaunbūve Rīgā, Dzirciema ielā jau ir saņēmusi virkni atzinību. Sarkandaugavā labi pamanāma ir biroju ēka “ Red line” (birojs NRJA, arh. Uldis Lukševics, Zigmārs Jauja un Ivars Veinbergs). Žurnāls iepazīstina arī ar Muzeju krātuvju kompleksu Rīgā, Pulka ielā (Arhitektu birojs Krasts), klīniku Anti-Aging Institute senajā Krēgera pirtī Rīgā, Baznīcas ielā un Universitas Rigensis Stradina Museum Anatomiae jaunajām telpām Kronvalda bulvārī, kas iegūtas pārbūvējot Pareizticīgo semināra stalli Kronvalda bulvārī. Ināra Appena apraksta Latvijas Nacionālās operas priekšlaukumā Kristas un Reiņa Dzudzilo veidotā objekta “Metamorfozes” oriģinālās figūru detaļas, kuru kopijas mēs redzam uz operas jumta. Rūta Rinka analizē tekstilmākslu Latvijas interjeros, kā zudušo 70. gadu fenomenu. Maskavā ievērību pelna arhitekta Moiseja Ginzburga 1930. gadā celtā Narkomfina dzīvojamā kompleksa restaurācija. Rīgā un Rundālē tiek plānota Džona Hejduka (1929-2000) instalācija “Objekts/Subjekts”.

Redaktora sleja

Nenes darbu uz mājām! Cienījams veco, labo laiku aicinājums naudas pelnītājam ģimenē, ar to liekot saprast, ka līdz ar darbu atnāk problēmas. Uzstādījums, kuram pie labākās gribas nevaram sekot šodien, kad darba devējs mudina, lūdz un varbūt drīz jau pavēlēs strādāt no mājām. Darba ņēmējiem jaunais dzīvesveids draud ar iespēju pazaudēt mājas un darba identitāti, abas sajaucot.

Attālinātam darbam ir cits ritms, kas var radīt ilūziju līdzīgu sajūtām, kas pārņem atpūšoties. Vai mūsdienās vispār ir iespējam “tīra” atpūta, kuru nepārtrauktu kāds diegs no tīkla, kuram visi esam pieslēgti? Par to liecina aicinājumi aizliegt darba devējam traucēt darbiniekus brīvdienās.

Nojaucot robežas starp darbu un atpūtu, ikdienu un atvaļinājumu, rutīnu un svētkiem, veidojas prasības hibrīdam mājoklim. Mazajos dzīvokļos biroju klēpjdatorā var novietot virtuvē, nav izslēgta iespēja atvērt laptopu arī guļamistabā, bet tas jau atgādina darba dienu viesnīcas numurā. Lielākos dzīvokļos darbs notiek viesistabā vai dzīvojamajā istabā, un pavisam grezni, ja ir kabinets.

Multifunkcionālais dizains ir gatavs pakalpot, lai radītu fragmentētu telpu, kurā mēs varam strauji mainīt lomas. Tomēr cik patīkami ir no rīta pabrokastot, saģērbties, noskūpstīt mīļoto un doties uz darbu ar pārliecību, ka vakarā rituāls atkārtosies pretējā virzienā. Personiskā universālā telpa ar dabisko gaisu un dienas gaismu, nerunājot par skatu no loga, ir greznība.

Tendenci padarīt ofisu mājīgāku dizaineri izkopa jau pasen. Tagad jādomā, kā dzīvokli padarīt oficiālāku un kāds fons redzams mūsu portretam kopīgotajā videokonferences ekrānā. Pandēmija liek strādāt no mājām. Vai dzīvokļi tam ir gatavi? Informācija ir pieejama datorā, bet zemais galdiņš pie televizora un virtuves bāra lete nav īsti piemēroti darbam. Nākas pārvest no darba biroja krēslu vai pat paceļamo galdu, ja strādājam stāvot.

Izolēšanās noteikumi maina mūsu paradumus, un sarokošanās kļūst par vakardienu, nerunājot par apskāvieniem. Vai politiķu lēmumi būs tik pārliecinoši, lai tiem sekotu cilvēku paradumu maiņa? Pārkārtot iekštelpu ir arhitektu un interjera dizaineru uzdevums, viņiem nav tiesību būt depresīviem. Venēcijā 22. maijā tiks atklāta 17. starptautiskā arhitektūras izstāde ar tēmu “How will we live together?”. Biennāles kurators Hašims Sarkiss apgalvo, ka arhitekti ir nolemti optimismam, viņi situācijai meklē alternatīvas iespējas, gan funkcionālas, gan telpiskas.

Jānis Lejnieks, žurnāla Latvijas Architektūra galvenais reaktors

Dalīties ar ierakstu:

0 0 vote
Article Rating
guest
4 Comments
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
Miķelis

Par Metomorfozēm. Uz jumta ir betona atlējums, oriģinālā figūra, kura eksponēta pa detaļām bija no cinka lējuma plātnēm ar iekšēju metāla karkasu. Oriģināls izmests miskastē kā nederīgs. Šis ir tas, kas jāzin par mūsu pieminekļu aizsargu pieeju aizsargāšanai. Pēc šī CK nama nojaukšanas atļauja iekļaujas sistēmiskā pieejā oriģinālus aizstāt ar kopijām un Rātslaukums kļūst saprotams. Žņaugt maziņos un prasīt saskaņojumus, bet lielajās lietās oriģinālus aizstāt ar kopijām – elementāri, Vatson.

Miķelis

Andim. Z-torņi. Interjers. Andi, kāpēc grīdas segumu izvēlējies ar svītrām? Un kā vispār – ielikt apaļā telpā biroju? Un bilde – jokaidī, no kurienes tā? Kā vispār nonāc pie domas ielikt vienu vai otru mēbeli, it sevišķi to mazo balto ar kleinajām kājām un mapītēm? Nav uzbrauciens, interese, nu protams ja var atklāt – te jau neviens vācietis kaut ko nopatentējis nav. https://www.db.lv/zinas/ztowers-ieriko-jauna-koncepta-birojus-501766

Last edited 21 dienas pirms by Miķelis
Andis Sīlis

Nu gan jautājumi.. Lai seksīgāk. Tur publika amplitūdā no juristiem līdz hipsteriem/bitkoinu racējiem, attiecīgi arī vēlmes. Un sunim skaidrs, ka apaļā plānā open space labāk iesēžas nekā mazi kambarīši. Mēbeles pārsvarā Vitra, tur dizaineri zina, kas ofisa planktonam ūberaktuāli

Miķelis

Ar apaļām telpām reizēm ir patīkami, piekrītu, esmu šo to darījis. Pēc Vitra spriežot nav ofisa planktons, bet vēl arī ne plēsēji. Labi sanācis, manuprāt. Par grīdas segumu liekas so so, bet kāpēc ne. Cerams tie torņi pildīsies labi, jo faktiski Z-torņi un Filozofu rezidences sanāk kā tādi Rīgas modernās arhitektūras vārti. Salīdzinājumam iebrauciens Viļņā ir gana iespaidīgāks no modernās arhitektūras īpatsvara viedokļa.

4
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x