Latvijas Architektūra Nr. 143 (2019/3)
Numura tēma: DABA ARHITEKTŪRĀ
Viesredaktori: Helēna Gūtmane un Ilze Rukšāne
Daba arhitektūrā
Jaunākajā „Latvijas Architektūras” numurā viesredaktores Helēna Gūtmane un Ilze Rukšāne intriģē ar jaundibināto Latvijas ainavu arhitektūras balvu. Ainavu nozares attīstību Latvijā vērtē Indra Purs. Jūrmalas pludmales sezonas objektu evolūciju gadsimta garumā analizē Baiba Vērpe. Žurnāls dod ieskatu divos ekskluzīvos, bet atšķirīgos jaunie Rīgas mājokļos- Venta Didrihsona „River Breeze” ēkā Klīversalā un Gata Didrihsona „Magdalēnas kvartālā” Klusajā centrā, kur abos dabas klātbūtnei ir ievērojama loma. Žurnāls turpina sēriju par Baltijas valstu vēstniecībām, šoreiz ar stāstu par Franciju. Par mazo un aizmirsto ūdensobjektu lomu pilsētvides plānošanā atgādina Klinta Alpa. Interjera sadaļā izceļas oriģinālais restorāns „Max Cekot” Rīgā, Jelgavas ielā. Kristīne Budže atklāj Kanādas arhitekta Viktora Jaunkalna panākumu atslēgu. Pēteris Blūms izsakās par koncertzāli uz AB dambja, un Andrejs Ģelzis piedāvā skici koncertzāles izbūvei Dailes teātrī. Publicēts apskats par mājām koku zaros un Rūdolfa Maurāna jauna veida ēku uz ūdens jeb amfībijarhitektūras projekts.
Redaktoru sleja
Šī burtnīca par dabu arhitektūrā. Par šķietamo pretnostatījumu. Daba/arhitektūra, augs/akmens, mainība/pastāvība, trauslums/izturība, robežu saplūdināšana/robežu nospraušana, atvērtība/noslēgtība, kustība/statika, emocijas netveramība/domas skaidrība, neizbēgamās saskarsmes esamība/personības patvēruma valdzinoša iespēja, vējš/bezvējš, skaļums/klusums, mēs un es.
Katrs pats var tālāk virknēt pretējo sajūtu un asociāciju pavedienu, domājot par arhitektūru, ainavu, dabu un cilvēka vietu, tajā meklējot patvērumu. Stāsta, ka 1828. gadā Žilberts Leings Mīsans (Gilbert Laing Meason) pirmo reizi ieviesa vārdu savienojumu “ainavu arhitektūra” savā Londonā drukātajā grāmatā “Par Lielo itāļu gleznotāju ainavu arhitektūru” (On The Landscape Architecture of the Great Painters of Italy). Žilberts bija tirgotājs un aizrautīgs lauksaimniecības novators, dzīvoja Anglijā, draudzējās ar Valteru Skotu un rakstīja par itāļu mākslu.
Gandrīz pēc 200 gadiem, tālu no Anglijas, mēs stāstam Jums, dārgais lasītāj, par Ainavu Arhitektūras svētkiem – Latvijas ainavu arhitektūras Balvu un pirms 25 gadiem Latvijas Lauksaimniecības universitātē iesākto izglītības programmu ainavu arhitektūrā. Par arhitektiem, kuriem daba un arhitektūra ir simbioze un radošās iedvesmas avots. Par mājām koku zaros. Par mākslu ainavā. Amfībijarhitektūru. Dievmātes katedrāli. Par muzejiem un nezālēm, Jūrmalas mājām, ūdens, uguns un gaisa objektiem, un citām daudzveidīgām, krāsainām, apbrīnojamām Cilvēka Ainavas arhitektūras izpausmēm.
Helēna Gūtmane un Ilze Rukšāne, ainavu arhitektes
