Latvijas architektūras Nr 89 (3) tēmu vecpilsēta ievada maza, brāļu Grimmu pasaku iedvesmota, savrupmāja Vecrīgā, Laipu ielā (arhitekts Artūrs Lapiņš). Apskatītas arī dažādi vērtētās viesnīcas: Neiburgs Hotel, Royal Old City un Tallink. Anda Sīļa «mākslas viesnīcas» Jāņa ielā neparastums to atšķir no citiem projektiem. Asa diskusija par Valsts prezidenta telpu raksturu, rekonstruējot Rīgas pili, atreferēta rubrikā process. Indra Ķempe analizē arhitekta Agra Lēruma māju Ventspils vecpilsētā. Apskatīta arī arhitekta Gata Gavara ģimenes māja Jūrmalā. Intervijā ar Pēteri Bajāru uzzinām par jaunā stārhitekta plāniem radīt Mūkusalas biznesa centru pamestajā Carl Zeis rūpnīcā. Žurnāla sarunas tēma ir aktuālā «pasīvā māja». Par Torņakalna detālplānojumu, kurš atdzīvina zudušās Kobronskanstes kontūras, raksta Māra Kalvāne. Rīgas centra un Maskavas foršstates robežu iezīmē vides objekts Gorodki Lačplēša un Sadovņikova ielu stūrī. Var aplūkot sen slēgto, bet vēl nenojaukto restorānu Senā Rīga — pirmo astoņdesmito gadu postmoderno interjeru (arhitekts Juris Pētersons).
Redaktora sleja
Vecpilsētas ir vislabākās vietas izvērstām diskusijām un asiem strīdiem gan par to, kādai jābūt jaunajai arhitektūrai, gan par uzvedības modeļiem publiskajā ārtelpā. Veco ēku renovācija ilustrē ideju daudzveidību, bet vēl vairāk procesā iesaistīto spēlētāju kaismi rosina jaunbūves. Šķiet ikkatrs ir pārliecināts, ka vislabāk zina kā un ko darīt – kopēt, stilizēt, kontrastēt vai harmonēt. Tāpat kā par to, vai drīkst vai nedrīkst sēdēt Rīgas centra zālienos.
Šogad rīdzinieki un galvaspilsētas viesi varēs to darīt legāli, jo Rīgas domes deputāti ir mainījuši Sabiedriskās kārtības noteikumus. Tomēr saglabājas aizliegums uzturēties Kanālmalas apstādījumos, kā arī tur, kur izvietotas aizlieguma zīmes. Vairākus gadus vispār bija aizliegts sēdēt Rīgas centra zālienos. Lielākā daļa TVNET lasītāju (72%) izteikušies, ka parku zālienos ir jāļauj sēdēt.
Nākošais solis būtu idilliskās lauku ainavas ieviešana urbanizētajā vidē. Pastorāli Parīzē nesen piedzīvoja Elizejas lauki, kas pirms divdesmit gadiem jau tika pārveidoti par kviešu lauku. Pasaules augu dažādības dienā 22.maijā ielas posms bija slēgts auto satiksmei un trīs hektāru lielais dārzs bija atvērts apmeklētājiem trīs dienas.
Vecrīgā sešdesmitajos gados kara radīto gruvešu vietā uzcēla RPI Laboratoriju korpusu, kura lielāko daļu nojauca deviņdesmitajos, lai uzceltu Rīgas domes ēku vēsturiskā rātsnama vietā, bet pavisam nesen nojauca atlikušo daļu. Šoziem šajā vietā pilsēta iekārtoja slidotavu. Ko darīt vasarā? Varbūt atvērt kādu nelielu fermu, lai pilsētas bērni uzzina, kādi izskatās, un kā dzīvo mājlopi! Rīgas attīstības plāns gan paredz kvartālu apbūvēt, bet varbūt rīdzinieki to iemīļos tāpat kā netālo Līvu laukumu, kas arī ir tikai Otrais pasaules kara produkts.
Jānis Lejnieks, Dr.arch.
Neviena pilsēta ārpus «sasniedzamās» Rīgas nav pelnījusi patvaļas izrādes LA lappusēs! Ugunskurā!
Spējīgus Jāņus vēlot!
[рекламная пауза]
neko no rakstītā nesapratu, laikam esmu par daudz alu dzēris…
Pilnībā pievienojos, lai arī alu neesmu dzēris…
Vai komentāra autore tomēr nevar vienkāršāk izteikties, veidot cilvēcīgākus teikumus un domāt skaidrāk? Neesmu rakstnieks, bet projektētājs, varbūt tādēļ patīk lakonisms. Bet te-pa trīs lāgiem lasu gan publikāciju LA, gan šo komentāru, un man vēl nepielec tam visam kopsakars…labi, ka šovakar LĪGO vakars…Priecīgu to visiem!
Rekā, mums pašiem savi dzīvie klasiķi, tb stārhitekti 😉
Mans viedoklis, ka šādi apsaukāt var tikai tiešām pasaulē pazīstamus laikabiedrus, bet ne savā pīļu dīķu peroties un tas nav nekāds noniecinājums Pētera varējumam.
Man nez kāpēc liekas, ka tādā veidā tiek radīta intriga žurnāla iepirkšanai.
Ta nē jau…kas pircis, pirks, kas nē- nepirks tāda štrunta dēļ
rekur tā ir problēma, vismaz tādām pāķim kā man. esmu saguris klausīties un lasīt visgudro teorētiķu rakstus par cēlām un augstām idejām un mērķiem. man, kā vienkāršām pelēkam projektētājam, pietrūkst slejas kur izteikties un patērzēt un apmainīties ar domām un pieredzi ar tādiem pašiem vienkāršajiem pelēkajiem kā es pats 🙂
A terrible word has been invented: “Starchitect.” It means that architects theoretically have become more important, but are also taken less seriously, and what they can do in the world is actually less important than it used to be. So we are famous but unserious at the same time
Rem Koolhaas
Neviena pilsēta ārpus «sasniedzamās» Rīgas nav pelnījusi patvaļas izrādes LA lappusēs! Ugunskurā!
Spējīgus Jāņus vēlot!
[рекламная пауза]
neko no rakstītā nesapratu, laikam esmu par daudz alu dzēris…
Pilnībā pievienojos, lai arī alu neesmu dzēris…
Vai komentāra autore tomēr nevar vienkāršāk izteikties, veidot cilvēcīgākus teikumus un domāt skaidrāk? Neesmu rakstnieks, bet projektētājs, varbūt tādēļ patīk lakonisms. Bet te-pa trīs lāgiem lasu gan publikāciju LA, gan šo komentāru, un man vēl nepielec tam visam kopsakars…labi, ka šovakar LĪGO vakars…Priecīgu to visiem!
Rekā, mums pašiem savi dzīvie klasiķi, tb stārhitekti 😉
Mans viedoklis, ka šādi apsaukāt var tikai tiešām pasaulē pazīstamus laikabiedrus, bet ne savā pīļu dīķu peroties un tas nav nekāds noniecinājums Pētera varējumam.
Man nez kāpēc liekas, ka tādā veidā tiek radīta intriga žurnāla iepirkšanai.
Ta nē jau…kas pircis, pirks, kas nē- nepirks tāda štrunta dēļ
rekur tā ir problēma, vismaz tādām pāķim kā man. esmu saguris klausīties un lasīt visgudro teorētiķu rakstus par cēlām un augstām idejām un mērķiem. man, kā vienkāršām pelēkam projektētājam, pietrūkst slejas kur izteikties un patērzēt un apmainīties ar domām un pieredzi ar tādiem pašiem vienkāršajiem pelēkajiem kā es pats 🙂
A terrible word has been invented: “Starchitect.” It means that architects theoretically have become more important, but are also taken less seriously, and what they can do in the world is actually less important than it used to be. So we are famous but unserious at the same time
Rem Koolhaas