Latvijas Architektūras 81.numurs

Latvijas Architektūra Nr.1(81)/09

Tēma: Mediju arhitektūra

Latvijas Architektūra pirmais numurs šajā gadā ceļu pie lasītājiem sācis jaunā ietērpā un nedaudz mainītā saturā. Žurnāla pirmajās lapaspusēs var iepazīties ar jaunākām aktuālākajām tendencēm pasaules arhitektūrā un ar pašmāju notikumiem. Tematisko ievirzi mediju jeb vēstošajā arhitektūrā sniedz piemēri gan no Rīgas — pa ceļam uz lidostu Rīga Kalnciema ielā tas ir «īsts» zilonis jaunā viesnīcas Elefant Hotel vestibila vitrīnā, gan no Liepājas Olimpiskā centra, kur fasāžu izgaismošanai lietotas displeju tehnoloģijas, gan Jūrmalas — 23 dzīvokļu ēkas iemītniekiem tiks sniegta iespēja baudīt mainīgas dekorācijas iluzorā pasaulē ar vairākām projekcijām vienā vakarā. Spilgti un krāšņi ir nelielie kafejnīcu interjeri — ieskatam zupu restorāns Tikai karotes un Hospitālis Rīgā. Starptautisko atzinību ieguvušā Gerkāna un Eglītes Villa Guna Jūrmalas priežu meža ielokā atspoguļota vairākos žurnāla atvērumos ar izsmeļošu Anitas Antenišķes profesionālu stāstījumu un kvalitatīvām fotogrāfijām.

Par savu un domubiedru veikumu vasarnīcas atjaunošanā Jūrmalā Morbergiem vēstules formātā vēstī Pēteris Blūms. Žurnāla vēstures daļā Vitas Bangas stāsts par bijušo Rīgas kinoteātru likteni — tagadējo sektantu mājvietām.

Redaktora sleja

Kinētiskās mākslas kritiķi apgalvo, ka dežūrējošais elektriķis esot lielākais mākslinieks, jo viņam atliek izslēgt centrālo slēdzi un māksla ir beigusies, paliek tikai objekta čaula. Tomēr, mainoties proporcijai starp mākslīgo un dabīgo materiālu cenām, par labu pirmajiem, un parādoties enerģiju taupošajiem gaismas avotiem, mēs turpinām ceļu uz ēku, kuras arhitektūra vairs nebūs saprotama bez spēcīga ēku tēlu veidojoša attēla. Mediju arhitektūra ir solis tajā virzienā.

Mūsdienu saziņas prasmes pārveido sociālos tīklus. Mūsu kontaktus un identitāti arvien lielākā mērā nosaka virtuālā telpa. Arvien vairāk uzmanības arhitekti velta, lai saistītu šo iedomāto un reālo pilsētas telpu. Mediju arhitektūra var mazināt atsvešināšanās tendenci, kas ir jūtama tirgus apsēstajā pasaulē. Ja vien ēkas saturu ir noteikušas ne tikai komerciālās intereses, bet arī atziņa, ka arhitektūra ir viens no paņēmieniem kā veicināt sabiedrības dažādo grupu simbiozi.

Attiecības starp digitālo attēlu un ēkas fizisko čaulu ir sarežgītas. Ēkas mediju fasāde, atšķirībā no tradicionālo materiālu fasādes, prasa no arhitektiem un inženieriem ne vien inovatīvu domāšanu, speciālas zināšanas un papildus finansu līdzekļus, bet arī no aizspriedumiem brīvu skatītāju. LED tehnoloģijas, enerģijas patēriņa jautājumi un atbildes, jaunu un nebijušu ēkas detaļu risinājumi, attēlu demonstrēšanas tehniskie un saturiskie aspekti veido jauno problēmu kopumu.

Pussolis ceļā uz mediju arhitektūru ir verbālā arhitektūra, kas vispirms mūs uzrunā ar vārdiem un tiešiem pop-kultūras simboliem. Par pēdējiem var pārvērst itin visu. Tās var būt gan Barontēva dainas, kuras izvēlējusies pati Latvijas eksprezidente, lai uzdrukātu uz Rīgas viesnīcas Reval Park Hotel stiklotās fasādes, gan «īsts» zilonis jaunā Elefant Hotel vestibila vitrīnā — pa ceļam uz lidostu Rīga.

Jānis Lejnieks, Latvijas Architektūra galvenais redaktors