Latvijas Architektūras 145. numurs

Latvijas Architektūra Nr. 145 (2019/5)
Numura tēma: Dzīve muižā
Viesredaktori:  Velta Holcmane

Tēmu “Dzīve muižā” redaktore Velta Holcmane atklāj intervējot Tāšu muižas īpašniekus — arhitekti Kristīni Veinbergu un būvpētnieku Juri Zviedrānu, un to izvērš Abgunstes, Kabiles un Vilksalas muižu apraksti. Ieva Pauloviča iedziļinās Skulmju dzimtas mājas vēsturē Mālpilī, Ligita Silkāne pastāsta par Grobiņas pilsdrupu atjaunošanu un Ālandes upes pastaigu taku. Lubānas kapličas veiksmes formulu arhitektu sadarbībai ar  pašvaldību iezīmē Elīna Lībiete. Vārmes muižas  klēts aizstāvībai veltīts Zanes Žeivates patoss. Elēna Melzoba no Parīzes atklāj Dievmātes katedrāles atjaunošanas problēmas. Rasmus Kāsks no Tallinas stāsta par Igaunijas valsts atbalstu lauku sētu atjaunotājiem, Ināra Appena — par Gavaru ģimenes atjaunoto Raiņa un Aspazijas vasarnīcu Jūrmalā. Publicēts tēlnieces Olgas Šilovas un arhitektes Martas Kotello projekts Aspazijas takai Dubultos. Latviešu arhitekta Jāņa Miezīša darbus Skotijā atklāj Džeremijs Hovards. Arhitekta Mārča Pēterhofa Līvõd kubkuodā Kūolkas jeb  Lībiešu saieta namu Kolkā analizē būvinženieris Dāvis Barbars. Žurnāls viesojas Zaigas Gailes projektētajā Kolekcionāra jeb Dinas mājā Ķīpsalā. IFLA prezidents Džeimss Heiters no Austrālijas intervijā Agnesei Čivlei atklāj savas ainavu arhitektūras studijas filozofiju.

Redaktores sleja

No ziediem bagātās Vilksalas muižas dārza līdz rudens salnu nokostajām samtenēm Tāšu muižā. Tāds ir ieskats Zemgales un Kurzemes novada muižās šajā LA burtnīcā. Pēc 2017. gada vasarā izdotās burtnīcas Dzīvesveids muižās, sabiedrība atzinīgi novērtēja tās saturu, LA facebook vietnē skatot materiālu vairāk nekā 6000 reižu. Arī mana interese nebija atslābusi un ceļojumos pa Latviju allaž piestāju pie kādas muižas. Šoreiz par Skandināvijas vēsturisko ēku izmantošanas un atjaunošanas filozofijas ieviesējiem Latvijā — Tāšu muižas saimniekiem Kristīni Veinbergu un Juri Zviedrānu. Viņu padomi lieti noder citu muižu centru atjaunotājiem Latvijā.

Kabiles muiža presē ir pamanīta dēļ Kabiles muižas vīna darītavas produkcijas. Par to rūpējas arhitekte Agate Eniņa un vieglatlēte Lauma Grīva. Manu  uzmanību pirms diviem gadiem bija piesaistījusi Abgunstes muižas saimnieku Asnātes un Jāņa Avotnieku rosība, rīkojot saviesīgus pasākumus un izvēršot pozitīvu reklāmas kampaņu tiem. Nosaukto muižu atjaunotne notiek pēc lēnā dzīvesveida kustības (slow movement) principa. Šī pieeja aicina darīt visu pēc iespējas labāk un kvalitatīvāk, nevis pēc iespējas ātrāk. Muižu ēkās saimnieki vēlas saglabāt vēsturisko, nedaudz nobružāto, autentisko un glezniecisko šarmu.

Ar atšķirīgām metodēm ir atjaunotas dažas ēkas  Ķīpsalā — “ņemot vērā esošo ēku avārijas stāvokli, visas trīs celtnes tika demontētas un divas galvenās ēkas — klasicisma stila guļšķautņu nams un funkcionālisma stila mūra māja — tika uzbūvētas no jauna bijušajā veidolā un materiālos. [..] Ēka kā prominents sava laika darbs atbilst prasībām pēc mūsdienu komforta, ko var apmierināt tikai jaunās tehnoloģijas.” Pieejas ēku atjaunošanā atšķiras, un nebūt ne visi ir arī gatavi upurēties autentiskumam  un atņemt sev komfortablos sadzīves apstākļus.

Pievienojoties facebook vietnei “Latvijas muižas un pilis , un gūstiet vismaz daļēju ieskatu  muižu klāstā! Tās izveidotāja ir Kristīne Zaļuma, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra pētniece, ir arī  izstādes “Neredzamā bibliotēka” viena no  kuratorēm. Aicinu iepazīt Latvijas kultūras mantojumu tuvāk!

Velta Holcmane, Mg. arch.

Dalīties ar ierakstu:

1
Pievienot komentāru

avatar
10000
1 Komentāru pavedieni
0 Pavedienu atbildes
0 Sekotāji
 
Visvairāk komentētais komentārs
Komentētākais komentāru pavediens
1 Komentāru autori
arhitekte Nesenie komentāru autori
jaunākie vecākie visvairāk balsotie
arhitekte
Guest
arhitekte

Tēma,- muižas , mantojums,- daudzsološa, bet pasniegums- par sausu. Žurnālam jāmainās, tāpat kā interneta ietekmē ir mainījušies pausaules arhitektūras drukātie mediji.