Žurnāls iepazīstina ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, intervē Gunāru Birkertu un atklāj nerealizētā LPSR Valsts bibliotēkas projekta (Modris Ģelzis, Viktors Valgums, Normunds Pavārs) vēsturi. Salīdzinājumam — jaunā Viļnas akademiskā bibliotēka un LU bibliotēka Kalpaka bulvārī (Laimonis Šmits). Žurnāla izvēlētās tēmas kultūras politika ietvarā iekļaujas arī kultūras nama Draudzība pārbūve par RIMI, ar arhitektu centieniem (birojs Sarma Norde Arhitekti) saglabāt biedrības Pavasaris telpu potenciālu kultūras aktivitātēm. Dizaina sadaļā — ieskats Piebalgas porcelāna fabrikā, čuguna liešanas procesā Pedvālē un Aizputē, kā arī Dānijas dizaina apskats. Vēstures sadaļā — Jāņa Zilgalvja Ilgas muižas apraksts un Guntas Šnipkes ieskats Liepājas jūgendstilā. Uzmanību piesaista Artura Martinsona villa Lielupes palienē, kā arī Uģa Šēnberga estrāde Dikļos un intervija ar arhitektu pēc viņa meistarklases Ukrainā. Arzemju pieredzi ilustrē Ūmeo universitātes Mākslas fakultāšu campus un muzejs, kā arī Šveices biroja Localarchitecture darbi.
Redaktora sleja
1919. gada dibinātā Latvijas Nacionālā bibliotēka turpat gadsimtu ir mitinājusies tai pielāgotās ēkās — Rīgas pilī, bankā, fabrikā un dažādu laikmetu dzīvojamajās ēkās. Jau 1928. gadā tika izteikta doma par īpašas bibliotēkas ēkas būvniecību, bet reāla rīcība sekoja tikai septiņdesmitajos gados, kad bibliotēkas projektu izstrādāja Maskavā. Tomēr Padomju Latvijas vadība atļāvās to noraidīt, deva iespēju Rīgas arhitektiem Modrim Ģelzim, Viktoram Valgumam un Normundam Pavāram radīt projektu, kas gan ieguva starptautisku atzinību, bet līdzekļu trūkuma dēļ netika īstenots.
Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanas centieniem 1989. gadā Rīgas galvenais arhitekts un Kultūras ministrija pasūtīja jaunu projektu pasaulē pazīstamajam ASV latviešu izcelsmes arhitektam Gunāram Birkertam, un sadarbībā ar Modra Ģelža biroju tas uzsāka 25 gadus garo realizācijas ceļu. Šogad ir sasniegts garā un sarežģītā projektēšanas un būvniecības procesa meistarīgs noslēgums, pārdomāts un detalizēts visos aspektos.
Tiesa gan, procesa līdzdalībnieki dažbrīd bija nepacietīgi un uzstājīgi, iesākto jaunceltni aprakstīja, kritizēja klasificēja un komentēja. Pie tam, tie bija ne tikai politiķi, kas savu degsmi pamatoja ar vēlmi ietaupīt nodokļu maksātāju līdzekļus, bet arī inteliģences valdošā elite, kas cenšoties uzsvērt savu erudīciju, mēģināja saskatīt ēkā, it īpaši tās siluetā, to, kā tur nav, piemēram, krievu cara ģerboni vai franču gaiļa seksti. Latvijas nacionālās bibliotēka ir gatava, un ir pienācis laiks ēkai paļauties tikai pašai uz sevi. Laimīgu likteni!
Gunāra Birkerta ēkai dotais teiksmainais nosaukums — Gaismas pils apliecina to, ka jaunā bibliotēka nebūs tikai arhaiska grāmatu novietne, bet arī centrs bibliotēku informācijas sistēmai jeb gaismas tīklam, kurā saslēgtas Latvijas bibliotēkas, lai lasītājiem nodrošinātu vieglu piekļuvi LNB un citās bibliotēkās glabātajām vērtībām. Mūsdienās bibliotēka vairs nav tikai fiziska grāmatu krātuve. Tā ir informācijas sistēma, kas nodrošina vieglu piekļuvi visās bibliotēkās glabātajām vērtībām. Lai to īstenotu, Latvija no Bila un Melindas Geitsu fonda 2007. gadā saņēma 16,2 miljonu USD projektam Trešais tēva dēls, kura rezultātā 874 Latvijas publiskās bibliotēkas tika saslēgtas vienotā informācijas sistēmā. Gaismas tīkls nodrošina ikviena Latvijas iedzīvotāja dzīvesvietas tuvumā bibliotēku ar datoriem un bezvadu internetu, kā arī piekļuvi bibliotēku elektroniskajam katalogam un citai digitalizētai informācijai.
