Latvijas
architektūra Nr. 109(5/13)
Tēma: ilgtspējība
Viesredaktore: Zane Sauka
Ar tēmu ilgtspējība iepazīstina Zane
Sauka, biedrības Latvijas
Ilgtspējīgas Būvniecības Padome vadītāja un angļu arhitekts Davids Klarks, kas šogad žūrēja
ilgtspējīgākās ēkas konkursa pietreikumus. Latvijas līderis energoefektīvās projektēšanas jomā — birojs Krauklis
Grende, rāda savus darbus: Ventspils domes ēku, Ērgļu arodskolas viesnīcu un lauku sētu Vecmājas, kas apvieno tradicionālo kopformu ar mūsdienu
energoefektivitātes prasībām. Jaunā Rīgas teātra
rekonstrukcijas metu konkursa darbus analizē igauņu un lietuviešu kolēģi.
Žūrijas loceklis arhitekts Uldis Balodis intervijā atklāj problēmas kultūras
mantojuma aizsardzības un teātra pārveides prasību saskarsmē. Varam iepazīt arī
Ventspilij biroja Ozola&Bula radīto poliklīniku
un efektīgo EuroLCDs ēku (Elīna
Rožulapa, Barbara Bula), kuras raksturu
inspirējis ražotnes saturs — pikseļu tehnoloģijas. Koka
augstceltne LifeCycle Tower Austrijā pārliecina ar savu vieglumu,
dinamiku un lietu skaidrību. Ieskatu Toronto mikrorajona atdzimšanā sniedz Andris Roze, pilsētplānotājs no Kanādas. Sadarbībā ar Latvijas Dizaineru savienību žurnāls ir izvērsis dizaina tēmu, kuras centrā — izstāde
Ķīpsalā Design Isle, kas iecerēta kā
gadskārtējs notikums ar mērķi kļūt par viduspunktu Baltijas dizaina identitātei. Par Stokholmas interjera mesi Formex
un Londonas dizaina nedēļu raksta Ilze
Martinsone.
Redaktora sleja
Katru gadu septembrī pasaule atzīmē Zaļās Būvniecības Nedēļu (Green Building Week). Tās laikā piecos
pasaules kontinentos un 98 valstīs, kurās darbojas Zaļās jeb Ilgtspējīgas
būvniecības padomes, analizējot paveikto un plānojot turpmāko, zaļā jeb ilgtspējīgā
būvniecība nokļūst sabiedrības uzmanības fokusā. Šogad nedēļa norisinājās no
16. līdz 19. septembrim, bet Latvijā, noslēdzot konkursu Ilgtspējīgākā ēka/ projekts 2013, to atzīmējām pirmo reizi..
«Ilgtspējība ir modes lieta», es dzirdu jūs sakām. «Pārtikas produkti un
saimniecības preces; materiāli un ēkas; indivīdi, uzņēmumi un pat atsevišķas
valstis — reti kurš no mums šodien nav ilgtspējīgs
jeb zaļš. Zaļās būvniecības nedēļa, Baltais tīrības mēnesis un Sarkanā
plānošanas dekāde — vai tās visas nav vienlīdz plakanas afišas?», jūs varētu jautāt. «Un kas tad, galu galā, ir
ilgtspējīga ēka?»
Šobrīd ir piemērots brīdis, lai diskusiju par ilgtspējīgu būvniecību no virsraksta pārnestu uz saturu.
Pretēji fonētiski izaicinošajai «ilgtspējībai», saturiskajā plāksnē diskusija
ir daudz piezemētāka. Būtībā, runa ir par to, kā darīt lietas labāk — kā
uzbūvēt labāku ēku, izveidot stabilāku uzņēmumu vai valsti ar augstāku
labklājības līmeni. Procesu veiksmi lielā mērā nosaka profesionāli, godprātīgi
un motivēti speciālisti. Vispārīgā kontekstā ilgtspējība ir inteliģentu lēmumu
rezultāts.
Nav un nevar būt viena vienīga unikāla ilgtspējīgu ēku recepte, tomēr
pastāv skaidri pamatprincipi. Par tiem, kā arī par to, kas veicina labu ēku
būvniecību, lasiet intervijā ar mūsu biedrības viesi Pasaules Zaļās Būvniecības
Padomes (World Green Building Council,
WGBC, www.worldgbc.org) pārstāvi inženieri Deividu Klarku (David Clark). Savukārt uz jautājumu — «vai
Eiropa spēs konkurēt globālajā ilgstpējīgas būvniecības tirgū?» atbild WGBC politikas konsultants Džeimss
Drinkvaters (James Drinkwater). Latvijas architektūra dod vārdu arī vienam no
Latvijas vadošajiem pasīvo ēku ekspertiem Ervīnam Krauklim un viņa kolēģiem — žurnālā
par vairākām energoefektīvām ēkām un atjautīgiem to apkures risinājumiem.
Konkursa Ilgtspējīgākā ēka/ projekts
2013 sauklis ir «Ilgtspējīgs =
Pārdomāts = Pamatots». Šī trīsvienība ir
ļoti būtiska, jo izsaka ilgtspējības esenci, proti- «nedarīt neko lieku». Par
konkursa norisi un tā rezultātiem lasiet nākamajos žurnāla numuros.
Neesmu gan pats vēl pārbaudījis (tāpēc sorry, ja spams), bet nupat uzdūros:
Varbūt noder ^kartstā disputa kontekstā
Looking for an energy analysis tool to use with SketchUp?
Sefaira’s latest plugin for provides real-time analysis from within SketchUp, so you can understand the energy efficiency impact of design choices in real-time. Change the orientation of a facade, manipulate window placement: you’ll get instant feedback on the energy flows in-and-out of a building. This really is powerful but accessible stuff.
Learn more about the Sefaira SketchUp plugin here:
http://goo.gl/SOzLDm
🙂
tāpēc, ka smejas
vai arī otrādi
nu es taču nelidoju, kad smejos… it kā
tātad – otrādi! 😉
…jauns moderns termins – ilgtspēja. Radies Rietumeiropas domātāju prātos – lai atbildīgi pieietu resursu patēriņam, kas attīstītajā Rietumu patēriņa pasaulē nu jau 3 vai 4 reizes pārsniedz vidējo pasaules rādītāju. Latvijā tā ir īpaša biznesa niša ar PHL, IBP un vēl šādiem tādiem adeptiem. Protams neviens Jums nepateiks ka tas izmaksā 30-100% dārgāk par parasto konvenciālo būvniecību. Spiests tiks uz enerģijas taupīšanu, lietusūdens izmantošanu atkārtoti, rekuperācijas sistēmas lietderības koeficientiem u.t.t.. Visas šīs iekārtas, pat skaisto sarkani balto paroc vati ražo aiz trejdeviņām zemēm. Tas smukās paciņās tiek atvests uz mūszemīti un Latvijas pilsoņu aizņemtie bankas līdzekļi nonāk atpakaļ to pašu… Lasīt vairāk »
Beidz zāģēt vienu un to pašu. Arhitektūra vēsturiski nakad nav pastāvējusi ārpus ticības, reliģijas vai ideoloģijas. Brīvdabas muzejā ir redzams tas pats kas Babītē, Mārupē, Piņķos vai Jeņķos – racionāla būvniecība, par kuru līdz šim nemēdza spriest lietojot terminu “arhitektūra”. Ja Ervīnam un jauniešiem atņemsi jauno Ekoelkdievību, tad ko gan slavināt? Pēdējā pusotra gadsimta arhitektūras komerckomponente jau pārdesmitgadus skaitās nestilīgs altāris censoņu radošajām mokām; kamēr citu ideju nav, nāksies ven samierināties ar zaļo meinstrīmu, žurnāls taču saucas “Latvijas architektūra” – tātad bez importa ideoloģijas neiztikt, ja pašam sava mugurkaula nav. Taisnību sakot pēdējo nummuru šķirstot šķita, ka piemērotāks nosaukums izstrādājumam… Lasīt vairāk »
Īsti nemaz nezāģēju, mēģinu no krūmiem izvilināt Ervīnu, jo iepriekšējās diskusijas laikā viņš vienkārši pazuda ar atrunām par aizņemtību. Par Latvijas būvniecību 2 Tev var piekrist jo šajā numurā nodublēts raksts par 3D displeju rūpnīcu no LB numura jūlijā. Par meinstrīmu gan nepiekrītu, daudzas lietas arhitektūrā attīstās pavisam citā virzienā. Nesen apskatīju Zahas Hadid projektēto muzeju Romā. Viens virziens. Nekāds eko. Es pat teiktu antieko. Pēteris Cumtors. Nekādi 500 mm vates. Jā kas attiecas uz pilsētplānošanu tad tur ir šādi tādi jauni ISO standarti un vairākas darba grupas strādā pie jauniem un tas ir Ok. Par brīvdabas muzeju – man… Lasīt vairāk »
Tu gaidi, es baidīšu. Vai otrādi. Izvilināt uz diskusiju derētu gan. Citādi, kaut kā aplami sanāk. It kā runājam, it kā visi izliekamies saprotam, par ko runājam, tomēr nepamet sajūta, ka kaut kas nav gluži tā. Reiz es ar tur (ekoseminārī) biju, medus gar ūsām tecēja, bet kad sākām uzdot jautājumus par ekobūvju eko-pēdu, atbilde bija tradd.: e-ko nu piekasās! Un- (tabulu) krūmos. Lai vai kā, drusku tā lieta liekas interesanta, parunat būtu vērts. Lai piespertu mazliet viskija ugunij- tēmas: 1) Tiem, kam šito vajag, neatkarīgi no izmaksām. Intuitīvi šķiet, ka 500mm vates + citām īpatnībām vajadzētu iezīmēt atšķirīgu tektoniku=>… Lasīt vairāk »
Paldies, Uģi! Kas tas bija par semināru? Es zinu vismaz divas latviešu kolēģes, kuru ārzemju augstskolās gūtā izglītība ļautu veikt ēkas "pēdas nospieduma" analīzi. Latvijā pēc tā pagaidām nav pieprasījuma, tāpēc viena no šīm kolēģēm izmanto iegūtās zināšanas Norvēģijā. Nebūtu slikti, ja LIBP turīgākie biedri varētu nākotnē atbalstīt šādu speciālistu atgriešanos un/vai darbu Latvijas labā mūsu pašu projektos – tas ilgtermiņā būtu liels ieguvums arī viņiem pašiem. Mēs esam tikuši tiktāl, ka sākam pielietot vienkāršu, bet labi izstrādātu bezmaksas rīku "econ calc" http://www.ene…t.at/?sID=4108 kurš ļauj veikt dzīves cikla izmaksu analīzi, ņemot vērā visus izdevumus, procentu likmes un enerģijas cenu prognozējamās… Lasīt vairāk »
Paldies, Ervīn!
To-ta, i ono- nav pieprasījuma! Kas nozīmē: nav patiesas vajadzibas> nav tirgus >kaut kas samudrīts. Bet kopumā es neesmu noliedzošs pret ideju, esmu skeptisks (kas nav 1un tas pats!) Šo pozīciju kā reiz nosaka, ka šobrīd PH pasākumā, lielākoties, ir vai nu nekritiski fani, vai viskritiski noliedzēji. Man gribētos redzēt argumentētu, neangažētu argumentāciju ar pēdas, ilgtspejas un efektivitātes salīdzinošu rēķinu. Tālāk, ja tads mani pārluecinātu iefanot, es gribētu redzēt dzimstam jaunu, citādu tipiloģiju.( ja sienu nes 20% tās biezuma un konfigurācijai lielāka nozīme par svaru, tad tai jaizskatas/var izsatīties) citādi, kā pusmetrīgam akmens mūrim?)
Kam Latvijā šobrīd ir tirgus, būtu interesants pētījums. Tāpat tirgus dalībnieku motivācija.
Nē, nekas tur nav samudrīts, PH koncepcijas pamatā ir būvfizika, ekonomisks aprēķins un cilvēka termiskā komforta prasības un svaiga gaisa nepieciešamība.
Cik daudz sava laika Tu esi gatavs ieguldīt Tevi interesējošo jautājumu noskaidrošanai?
Miķeli, nebiju Roma, bet šovasar iepazinos ar vienu interesantu inženierzinātņu doktoru – tepat Rīgā. Šajā viņa firmas mājas lapā, http://www.neapoli.com.my , var atrast arï Zaha Hadid projektētu ēku, kurai minētā konsultāciju firma gatavojusi visu to, kas nodrošina, lai aizraujošajā vizualizācijā redzamais būtu piemērots cilvēku lietošanai. Cita starpā mēs pavadījām vakaru jaukās sarunās un konstatējām, ka mums ir daudz līdzīgas pieredzes, atskaitot klimatiskos apstākļus Latvijā un Malaizijā. 🙂
Šie puiši no Neapoles nodarbojas ar pavisam citām lietām un stāv visai tālu no Zahas Hadid muzeja Maxxi Romā. Tā kā Ervīn nevajag pārspīlēt šo puišu svarīgumu. Izstrādāt enerģijas apgādes un taupīšanas konceptu nav arhitektūras radīšana. Šo puišu tirgus jau ir ciet Rietumos, Āzijā varbūt ko tādu vēl var pārdot, Krievijā kur biji, varbūt. Itālijā šobrīd ir silts un krīze un neviens nedomā par enerģijas taupīšanu…
1995 gada vasarā uz veselu mēnesi biju Kolding (DK) ar vel pāris censoņiem no LV uz 89% pārstrādājama Saiešanas nama būvniecīvas vasaras skolu. Aizrautīgi saštancējām pa pāris tūkstošiem siena-māla bloku, kuru veidošanā netika būvētas jaunas iekārtas, bet izmantotas tikai un vienīgi aizņemtās lauksiamnievības iekārtas. Paralēli, pēc fiziski nogurdinošās darba dienas, tikām pie lekcijām par sustainabiliy. Dažu labu izlaidu, jo vēlējos tikt dušā, uz kuru parasti bija garas rindas, bet tas, kas palika prātā bija "Biosphere 2" arhitekta (vārdu gan vairs neatceros) priekšnesums, kā arī Graywater projekts Koldingas centrā. Man toreiz bija 19…otrkursnieks, kurš "brīvajā Latvijā" bija nodzīvojis smieklīgu laika sprīdi.… Lasīt vairāk »
Paldies par interesanto stāstu! Gan jau arī Tavs darbs nav gājis zudumā, lai arī turīgajā Dānijā nav guvis plašu pielietojumu. Vispār salmu mājas kā iespēja pašbūvētājiem (self-builders) un renovācijām, lietojot salmu ķīpas kā izolācijas materiālu koka karkasa konstrukcijā, Latvijā ir laba iespēja lauku apvidos uzlabot cilvēkiem dzīvi, lai 6-7 mēnešus gadā nebūtu jāpavada omes džemperī, drebinoties un maksājot par to pat divus latus vai vairāk par apkurināmo kvadrātmetru mēnesī. Steroīdu gaļa un desa no sojas un cūku ādiņu emulsijas ir stabili ieņēmušas savu vietu uz mazturīgā vairākumu pilsoņu galdiem. Tagad ar zināmu nostaļģiju var atcerēties padomijas laika "papīra" doktordesas, kurās… Lasīt vairāk »
Ervin, Ari sheit, saksim ar parpratumu. Lidzigi ka ar braliem Didrihsoniem, brzheim ir gruti pateikt kada atskiriba ir starp mani un manu brali Kristu. Viens gan ir skaidrs, Samrode ir man bralis. Es, lidzigi Ventim, vairak tiksminos par pilsetvides merogu. Bet velreiz par dzemperiem un vatem. Ka jau mineju, mana skepse ir liela mera balstita ne vien uz pieredzi, bet gan uz diezgan UNIKALU pieredzi. Koldinghus , Graywater un Biosphere 2 projekti taja laika, logiski, shkjita sireali. Vel joprojam, kad stastu par shim lietam Amishiem (cik divaini ir tas, ka par Biosphere 2 sheit zin tikai retais) mes agrak vai… Lasīt vairāk »
Pagaidām iedvesmai, runājot par rating systems:
https://twitte…66208043655168
😉
Pārējo rīt vai parīt…
Neesmu drošs, vai iepriekšējais strādā:
https://mobile…66208043655168
Trešis mēģinājums – saitē bija pazudis kols aiz https:
https://mobile…66208043655168
Izklausās diezgan traki! Savos objektos esam sadarbojušies tikai ar mazām vietējam būvfirmām, un rezultāti ir gandrīz vienmēr bijuši teicami. Dīvainības Latvijā ir tikai ar ventilācijas un apkures firmām, tomēr kādas divas vai trīs varu ieteikt bez sirdsapziņas pārmetumiem. Tieši tāpat cenšamies lietot tikai vietējas izcelsmes materiālus. Diemžēl ir lietas, ko Latvijā neražo. Teiksim, zobu pasta. Tas nav normāli, bet tāpēc taču mēs nepārstāsim tīrīt zobus, vai ne? Par Brīvdabas muzeju jau piekritu zemāk, tomēr vienmēr paliek jautājums par lielo vairākumu iedzīvotāju, kuriem nekad nebūs iespējas dzīvot lieliskas kvalitātes guļbūvē uz saviem vairākiem hektāriem zemes skaistā vietā. Arī viņi šajā dzīvē… Lasīt vairāk »
Nākamnedēļ labprāt piedalīšos, tagad jābrauc uz Pēterpili – autoruzraudzība.
Nu ja, bet lai būtu godīgi – tagad nevienu ierakstu Twitterī…
Interesanti gan, kāpēc es nevarētu rakstīt a4d vai tviterī no ēstuves pie Maskavas vakzāles? :))))
To jau mēs šeit visi gaidām, ka no Maskavas vokzāles Tu pirmkārt atbildēsi uz šeit izskanējošiem jautājumiem, kas visi attiecas uz Tavu kā arhitekta atbalstīto PH virzienu un ja laiks atliks spēcināsies tviterī pēc tam, nevis aizbildināsies ar laika trūkumu un rakstīsi lielos palagus tviterī. Jā un uz kurieni tad īsti dodies uz Pēterpili vai Maskavu?
Tviterī nav palagi, bet 140 zīmes. Tas ir labs saziņas veids, kurš ārstē no liekvārdības.
Ceru, ka no manām atbildēm nav atkarīgi gaidītāju dzīvības procesi vai profesionālā karjera 🙂
Laika tiešām pietrūkst, tas nav aizbildinājums.
Nē, bet diskusijas kvalitātes dēļ, būtu labi nešmaukt krūmos un runāt par aizņemtību, visi mēs esam aizņemti, tomēr laiku diskusijām atvēlam.
140 zīmes ārstē arī no domāšanas, spējas nofurmulēt vienkāršu paplašinātu teikumu, piedevām tas tiek ierakstīts lielajos Nacionālās drošības aģentūras datoros, viss ko izdomājuši amerikāņi – Facebook, Twitter, Google u.c. ir savā ziņā "Lielā Brāļa" radītās lietas ar kurām kādreiz nākamībā pārvaldīt globālo pasauli. Jebkuri dati par Tevi tiek ierakstīti. Tā kā labāk "lielā burgera" vietā pamēģini "Slow food" a4d.lv portālā. Šeit var izteikties, domāt un diskutēt, šeit ir atgriezeniskā saite un dažreiz sitiens pa o..ām. Veselīgs arhitektu burziņš, un tici man šo diskusiju lasa vairāk arhitektu nekā Tavu Twitter sekotāju. Bez smailijiem, skarbi, dažreiz netīri, bet patiesi….kā dzīvē. P.S. Bet… Lasīt vairāk »
Ervin,
Ja sapratu pareizi, Tu taisies, gluzi ka dazsh labs izmisigs misionars, tirgot Alcoholics Anonymous recepti ednica, kur viens un tas pats vards apzime gan udeni gan shnjabi?
Atvaino, bet šo joku īsti nesapratu. Es tur vienkārši ēdu brokastis 🙂 nav slikta vieta, varu ieteikt.
Ervin,
Ja…shis bija samudriic. Parcentos, jo iedomajos, ka ar ednicu doma ko vairak ka vienkarshi ednicu.
Bet par tiem AA Maskava…loti interesants stasts. Izradas, ka shai attistitajas valstit izstradatajai, jau tuvu ka 100 vecajai metodikai, Krievija nav itin nekadas piekrishanas. Vel jo vairak, lidzigi ka Mikela un Renara konspirativajas teorijas, ari saja gadijuma iedzimtie atsakas otrezvljatsa, jo saskata taja kaut kadu Amerikanu sazverestibu. Tad nu…biju iedomajies, cik gruti varetu but iebarot shadai publikai kaut ko no ekologiskuma. Mums jau ta publika vel ta…ne tik LOTI naidigi noskanota pret rietumiem, bet Krievija…diez, vai ir gadijies "notirgot" kadu eko ideju arpus super-duper-trendiguma?
Mik, Krievijā ir tāda organizācija kā RUGBC, mājas lapa http://www.rugbc.org, dizgan spēcīga organizācija ar daudz biedriem. Izskatās ka kādam tomēr izdevies krieviem to zaļo ideju notirgot…
RUGBC = Krievu LEED…ta, atskiriba no AA gan ir konspiracija. 🙂
Tikpat kā jau pilnībā kolēģi visu izteica, un izskatās šoreiz unisonā, gan Miķelis, gan Andis, gan UģisK, gan MiksK. Pasākums ir nekas cits kā alternatīvs peļņas bizness, nevis rūpes par planētu: vienkārši tā peļņas komponente pārvietojas no energoresursus ražojošām valstīm (valstīm ar AES,HES, nemaz nerunājot par fosilajiem TEC(visu naftas-gāzes starptautisko bandu), starp citu apdalāmo kandidātu vidū, šajā jomā ir zviedri, norvēģi, somi un visi citi,kas energopašpietiekami prognozējamā nākotnē), uz tām, kas ražo tās tehnoloģijas un kurām nav objektīvu iespēju būt energopašpietiekamām (vecās labās toņa noteicējas GER,DK, ND, GB utt..). Kā jau Uģis minēja ,lai visu to stuff saražotu,transportētu un nopirktu… Lasīt vairāk »
Pilnībā piekrītu, tas nozīmē ka Latvijas ilgtspējīgie materiāli ir viss tas, ko ražo uz vietas – ķieģelis ( ne silikāta ), Keraterm bloki, betons, skaidbetons, naglas, dažādu sortimentu kokmateriāli, ģipškartona plātnes, visi ģipša izstrādājumi, no Brocēnu cementa ražotie izstrādājumi, koka pakešu logi ( kādreiz mums bija arī stikla fabrika ), finieris, kokskaidu plāksnes, kādreiz pie mums ražoja arī māla kārniņus ( kurus šobrīd ieved Monier no Zviedrijas ), jumta papi, armatūru ( ar Liepājas metalurgu ir cauri ). Šobrīd Latvijā ražo saliekamo dzelzbetona elementu konstrukcijas, alumīnija stikla konstrukcijas u.c. industriālās būvdetaļas. Granulu, cietā kurināmā katlus ražo uz vietas. Problēma ir… Lasīt vairāk »
Mani jau no bērnības ir interesējusi arhitektūra! Ejot laikam, kad praktiski bija ķieģelis un šīferis, "sanākuši" pie mums tik daudz visādu mēslu, ka ir jāapstājas jāpaskatās un jāpadomā, vai visu to vispār ir Mums vajag.Mēs latvijā gadu simtiem Esam dzīvojuši koka mājās, bez kādiem kondicionieriem un citām fīčām, gājuši paši savos privātajos SPA – melnajās pirtīs u.c. Te rudens pusē biku bija lielāks vējš un Liepājā viena AEROC jaunbūve aigāja pa gaisu un neesmu redzējis nevienu objektu, kur tas būtu iebūvēt pareizi – pilnīgi sauss, visur samircis un pat vēl vairākus gadus stāv bez jebkādas apdares. Es palieku pie tradicionālām… Lasīt vairāk »
Par materiāliem jau minēju iepriekš, tāpat par zobu pastu. Pēc Tavas loģikas siltumizolāciju nevajadzētu izmantot nemaz – ja nu vienīgi polistirolu, kuru ražo Dobeles Tenax. Kāpēc tas nav Tavā sarakstā? Es domāju, ka mums vajadzētu ražot vairāk un labākas lietas, lai varam būvēt labākas ēkas, bet, ko nevaram sarazot te un tagad, tas jāpērk. Vislabāk ir pirkt zināšanas, par tām ne vienmēr jāmaksā ar naudu – dažkārt pietiek ar laiku un interesi. Neliec savus vārdus man mutē, neesmu nevienu saucis par neandertālieti. Mana profesijas izpratne ir manā paša ziņā. Bet, ja nu esi sācis man ieteikt, no kādām pozīcijām man… Lasīt vairāk »
Pēc manas loģikas siltumizolāciju nav jāliek 500 mm un jābaro zviedru bāliņi, pietiek ar 150 mm. Pēc manas loģikas pirms stumt ideju par 500 mm uz sienām un griestiem Latvijā, iztērēt KPFI līdzekļus, vajadzēja veikt elementāru pētījumu par atmaksāšanos, nevis uzcelt 5 pasīvās mājas un mēģināt Latvijas arhitektūru virzīt šajā virzienā. Mans dotais links kaut kur te diskusijā parāda ka Būvniecības sektors nav gatavs 2020.gadam. Tas pats vēl lielākā mērā attiecināms uz arhitektūras sektoru. Ir jau labi izraut pistoli, izlekt no ierakumiem un diebt uz lielo ienaidnieku "naftas" turētājvalstu pusi ar saukli "uz priekšu, uz enerģijas samazināšanu", ar šo saukli… Lasīt vairāk »
Ekonomiski PH&co aktivitātes LR pašā krīzes asumā (LASam tikai piekrītoši kratot galvu, nevis uzliekot ķepu uz šo aktivitāti) sadarbībā ar Ministrijām(visiKPFI&līdzīgie finanšu instrumenti) noveda pie dažām ilgtermiņā arhitektiem nepatīkamām sekām. PH&co vēlējās apgūt plašāku tirgu, un palikt neatkarīgi no LAS, sākotnēji orientēdamies uz apmācībām, semināriem, paņēma maksimāli plašo gribētāju loku, kur dominējoši bija gan dažādi ES fondu apguvēji( ex-ierēdņi, uzņēmēji), gan inženieri, gan celtnieki, daudz mazākā mērā arhitekti. Lai padarītu šo jomu vēl pieejamāku neprojektētājiem, visas dažādās projekta sastāvdaļas tika sasaistīts vienā paketē. Rezultātā, tā saucamo energoefektivitātes tirgu(tas krīzes gados varēja būt liels atspaids projektētājiem. Vēl jo projām politiķi atsaucas,… Lasīt vairāk »
Diemžēl arī šo īsti līdz galam nesapratu, izņemot to, ka esmu kādam atņēmis kaut kādu "tirgu". Labprāt to atdotu atpakaļ, bet man tā nekad nav bijis. Ir bijuši divi lielāki eksperimentāli renovācijas objekti, kuros esam cietuši zaudējumus – vienā apzināti, jo bija jāpierāda, ka kaut kas tāds Latvijā ir iespējams, otrā dēļ būvnieku vērptām intrigām un pašvaldības specifikas. Šobrīd iepirkumos nepiedalos, man ir citas lietas, ko darīt. Man šķiet, Renār, ka tas ir salmu vīrs, ko Tu būvē. Par zināšanu un kompetences prasību nepieciešamību iepirkumu noteikumos gan esmu pārliecināts, tāpat par apmācībām un kvalifikācijas celšanu. Savā laikā esmu diezgan centies… Lasīt vairāk »
Tirgus Ervīn ir sačakarēts, tai skaitā ar KPFI noteikumiem, kas pieļāva iespēju iesniegt uz konkursiem vienkāršotās renovācijas projektus. Pie KPFI konkursu noteikumu izstrādes ļoti aktīvi darbojās PHL ļaudis ar A.Kursīšas k-dzi priekšgalā, tādejādi loģiski ka diezgan liels piķis aizplūda PHL biedru privātajos maciņos un šobrīd EU droši var teikt, ka Jums Latvijā jau ir pirmie asniņi, uz šo arī balstīsim 2020. gada direktīvas ieviešanu, tā teikt labie piemēri, sēklas. Un ja Jūs nekustēsieties, kārtīgi samaksāsiet. Tā kā Renāra pārmetumi ir tikai un vienīgi par steigu, neapdomātību, privāto interešu stādīšanu augstāk par sektora ( arhitektūras ) un valsts interesēm. Un man… Lasīt vairāk »
Būdams 77. g. vasarā uzmērīšanas praksē un, atceroties Jura Vasļjeva teikto,redzot proporcionālās funkcionālās ēkas vairāk par sakaņu ar dabu ,.guļbūves tehnoloģiju neuzzināju.
Tikai pārbaudot ar svārstu var secināt arī par citām likumībām ,kuras Brīvdabas muzejā pārvestām ēkām neatradīsiet.
Skat pielikumu
http://www.bui…m-un-biezajiem/
vēlos papildināt diskusiju ar savu personisko pieredzi, kuru LA jaunākajā burtnīcā jūs neatradīsiet. 1999. gadā celtajā Ogres mājā nesen iebūvējām tradicionālo norvēģu māju. Šis inovatīvais risinājums „māja mājā”, kas izstrādāts projekta NORGE – OGRE ietvaros, jau tagad demonstrē pārsteidzošus energoefektivitātes rādītājus. Tomēr der atcerēties, ka šāda būvniecības metode ir efektīga tikai tad, ja čaulas māju izvēlamies lielāku par iebūvējamo ēku.
Arni, daudz interesantāk būtu uzzināt, kā klientam (un Tev) gāja ar Tevis projektēto savrupmāju, kuru līdzfinansēja KPFI – piedalījos tās apskatē, šķiet, aizpagājušā ziemā. Ko izdevās sasniegt? Vai objekts pabeigts sekmīgi?
Ja atceramies Hašeka novērojumus, tad iekšējā čaula mierīgi vaŗētu būt arī lielāka par ārējo 😉
Kad to sasniedz, tad nonāk īpašā aprūpē – vismaz tā bija Hašeka romānā 😉
Tagad visi lielā barā metas virsū Ervīnam. Un neadekvāti pieprasa paskaidrojumus. Es pats esmu piedalījies Ervīna organizētajos PH pasākumos. Tur viss tiek loģiski izstāstīts un neviens neko neuzspiež. iegūtā informācija ir ļoti vērtīga un pagaidām nekādi neierobežo projektēšanas darbu. Ervīns ir atradis savu nišu un izplata informāciju, kas viņam liekas svarīga un loģiska. Cik es esmu iepazinies ar Ervīna projektiem, tie ir ļoti pārdomāti un rūpīgi izstrādāti, ļoti augsta līmeņa projektu kvalitāte un detalizācija, tiem tiek veltīts ilgs laiks un resursi. Turklāt Ervīns cenšas pēc iespējas izmantot LV ražotus būvmateriālus un visiem risinājumiem ir ekonomiskas pamatojums un pasūtītājs saņem kvalitatīvu… Lasīt vairāk »
Dāvid, viss jau ir skaisti un jauki, pat loģiski.Tikai… Lietas, kam būtu jābūt brīvā izvēlē, kā jau pats minēji, tiek padarītas par obligātu, Latvijas vides politikā ir ieviesta prasība, līdz kaut kuram(?2020?), VISAS sabiedriskās ēkas taisīt "0" emisijā, akurāt kā valstīs, kas ražo to visu stuff, vai tam tik naski seko FR(AES adepti), NOR( fosilie draudziņi,HES), SWE,FIN( HES,AES,enerģētiskā koksne)? Visbūtiskākais, politika skars ne jau feinās un rūpīgās privātenes, ko tiešām dominējoši var nokomplektēt no LR pieejamā stuff,ja pieņem, ka vismaz ekovati (borskābe) kāds vietējais sāks ražot , un ko var publikācijās redzēt, bet gan tieši sabiedriskās , publiskās ēkas, ko… Lasīt vairāk »
Šķiet, tas bija LV vairākuma lēmums pievienoties ES saimei. EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2010/31/ES 9. pants Gandrīz nulles enerģijas ēkas 1. Dalībvalstis nodrošina, ka: a) līdz 2020. gada 31. decembrim visas jaunās ēkas ir gandrīz nulles enerģijas ēkas; un b) pēc 2018. gada 31. decembra jaunās ēkās, kurās atrodas valsts iestādes un kuru īpašnieces ir valsts iestādes, ir gandrīz nulles enerģijas ēkas. Dalībvalstis izstrādā valsts plānus, ar kuriem paredz palielināt gandrīz nulles enerģijas ēku skaitu. Minētie valsts plāni var ietvert mērķus, kas var atšķirties atbilstīgi ēkas kategorijai. 2. Turklāt dalībvalstis, ņemot vērā valsts sektora labo piemēru, izstrādā politikas jomas… Lasīt vairāk »
Izskatās, ka Ervīns ir laicīgi sācis gatavoties 2020. gadam. Ja mēs gribam iebilst attiecīgajām direktīvām, tad mums ir jāpiedāvā kaut kas LV apstākļiem piemērotāks. Skaidrs, ka vecajā Eiropā ir spēcīgi ražotāju lobiji, kas bīda direktīvas parlamentā. Protams, ka vates un plēves ražotāji ir ieinteresēti lielākā patēriņā. Tas ir mēģinājums gāzes naudu pārbīdīt vates, plēvju, saules bateriju un logu ražotāju virzienā. Diemžēl mums nav laika par savām nākotnes interesēm padomāt, jo esam aizņemti ikdienas darbos. Nav stratēģisko domātāju. Bet Ervīns un citi PH akīvisti tieši varētu būt vieni no tiem, kas varētu attiecīgās direktīvas koriģēt atbilstoši LV apstākļiem. 0 enerģijas ēka… Lasīt vairāk »
…2020.gads nav pastardiena. Nevajag te visus sabaidīt. Latvijā nav gluži Vācijas situācija ar attīstīto kapitālismu, eksporta dominanti iekšzemes kopproduktā un citām labajām lietām. Ja gribam saglabāt savu valsti, saglabāt vēl esošo ražošanu, projektos jāpielieto mūsu ražotāju materiāli, nav jāpārforsē ar siltumizolāciju, jāizpilda LBN un viss būs kārtībā. Līdz ar to par savām interesēm var domāt katru dienu kā to dara vairums arhitektu mūszemē. Sludināt pastāvošās sistēmas galu ar 2020.gadu ir tikai PHL, IBP interesēs, jo vairāk nobaidīto, jo lielāks kursu apmeklētāju skaits, jo lielāks skaits sekotāju, kas grib atsist par kursiem iztērēto piķi. Tā kā tikai mieru, konvencionālās būvniecības metodes… Lasīt vairāk »
Nu par ko es? Protams kolēģis Ervīns sācis dikti laicīgi gatavoties, un LR gadījumā līdzdarbojies kā eksperts ,ieviešot pasaules rūpnieciskā flagmaņa GER (un tās kaimiņa AT), principus. Kāpēc savus, LR pielāgotos, domāt, vienkāršāk paņemt gatavu… Salīdzinot GER ar LR, sākot no ekonomikas,ražošanas apjoma( un energopatēriņa tur), beidzot ar klimatu, ģeogrāfiju, dabiskajiem resursiem un populāciju, pārticību, lai būtu skaidrs ,kas ģeld vācietim, tas nebūt neģeld latvietim, šis direktīvas modelis būs vienos vārtos. Latvija jau tagad ir kopā ar SWE un FIN tālu priekšā pārējai ES,kam ir vislielākais atjaunojamo resursu īpatsvars bilancē, uz Skandināviju ekportējamās energokoksnes rēķina vēl to bildi smukāku varētu… Lasīt vairāk »
No visa sapratu, ka vajag paskatīties, piemēram, http://sweden….ainable-living/ un tad ilgi evolucionēt. Par resursus eksportējošu valsti esam jau sen kā kļuvuši. Galvenais produkts – cilvēki. Pēc tam – kokmateriāli, šķelda. Varbūt jācenšas kaut kas nekavējoties mainīt? Varu piedāvāt savu evolūciju, kļūdas un pieredzi. Varbūt nebūs tik ilgi jāskatās ar piemiegtām, aizdomu pilnām acīm? 🙂
Cilvēki no tā , ka 2020.gadā laukos bibliotēkai, sporta zālei vai saieta namam būs jābūt ar gandrīz "0" emisiju un līdz ar to netiks celti nemaz, neatgriezīsies, jo viņu pašreizējās mītnes zemēs tāds stulbums nenotiek. Tu Ervīn esi tas kas stumj un palīdz EU šīs direktīvas ieviešanā. Pabraukā pa laukiem un paskaties kā tur izskatās pašlaik un apdomā kā tur izskatīsies pēc 2020. gada. Un šķeldu un kokmateriālus eksportēt nemaz nav slikti, lauku grāvmales ir pietiekoši aizaugušas, lai vai kas, bet biomasa pie mums ir līdz ūkai.
Pētījums par 2020.gadu šeit http://www.lvi…8_03_2013_.pdf
Dāvid, es domāju, ka Latvijai ir izdevīgi aizvietot importētu enerģiju ar pašu ražotu efektivitāti, vienlaicīgi nodrošinot iespēju importēto kurināmo ar vietējiem koksnes un biomasas produktiem, atlikumu eksportējot. Efektivitāte ēkās vajadzīga, lai pašu resursi neizkūpētu gaisā, bet pašu cilvēkiem nebūtu salīgi jātuntuļojas omes gādātos džemperīšos. Vēl svarīgāk, lai ēkas kvalitatīvi būvētu un renovētu pašu arhitekti, inženieri un celtnieki, naudu un nodokļus atstājot pašu zemē, bet pašu ražotājiem vajadzīgs apjoms, lai sāktu aizvietot importa zobu pastu ar vietējo. Bet vissvarīgāk, lai mūsu klientiem un viņu bērniem būtu glīts, kvalitatīvi uzbūvēts, komfortabls un ilgi kalpojošs mājoklis, birojs, skola vai rūpnīca un pārliecība par… Lasīt vairāk »
Vai tie ļaudis kas nodarbojas ar LBN ir nejēgas? Vai Latvijas apstākļos nav labāk dot darbu tūkstošiem, lai izzāģē grāvmales un šķeldo, nevis dot darbu pieciem automātiskajiem robotiem somu vates rūpnīcā? Vai aizliegt omītēm adīt džemperīšus? Vai pasalt šad un tad nav veselīgi? Kā pārstrādāt ēku ar 500 mm vates uz sienām un griestiem? Kur šo vati likt, ja ēka pēc 40-60 gadiem būtu jānojauc, vai celsim atkal pārstrādes rūpnīcu? Vai mēs savos Latvijas budžeta apstākļos varam atļauties būvēt par 30-50% mazāk publisko ēku? Mēs nerunājam par zobu pastām, kas maksā 2.00 LVL par tūbiņu, mēs runājam aptuveni par 300… Lasīt vairāk »
Renar, ej uz politiku un LV būs laimīgākā valsts pasaulē- tu taču visu zini labāk par citiem! 🙂 par somiem, vāciešiem utt 🙂
Renārs domā, atšķirībā no daudziem citiem malačiem PHL, IBP par to kā Latvijai izdzīvot globālās konkurences cīņā. Domāt un izteikt savu viedokli, neizmantojot gatavus šablonus, Latvijā kļūst par extru un tomēr daži cilvēki to atļaujas, tā kā nelecies, bet liec galdā savus argumentus…
Renārs vienkārši visur saskata sazvērestības teorijas, pat tur kur viņu nav.
Kaut kāds jocīgs(-a) esi, ko Tu tam Putniņam uzēdies, apēdis kumosu, patīk viņš, vai kā? Tēma taču ilglaicīgums,pasivitāte,zaļums ,PHL,IBP un valsts solījumi par 2020.gadu, kāds tam sakars ar viņa personību? Nu pasaka cilvis, laikam radusies nostāja, savu viedokli par tēmu, pat argumentē, to taču drīkst, demokrātija, ja jau liekas tik stulbs un nekompetents ir Putniņš, vai nu ņem un satriec diskusijā, vai ignorē viņu, ja galīgi mokas rada acīm un apziņai ,raksti uz a4d redakcija ,lai bano to "grafomānu" ārā. Vienkārši!? Maz kuru interesē,ar ko Putniņš dzīvē nodarbojas, ar ko sirgst un guļ un kādām lietām tic, nav jau "stārs",… Lasīt vairāk »
Punkts.
Ventspils Domē ir koka karkass no vietējiem materiāliem, blīvumu nodrošina rūpīgi salabots vecais masīvais cementa-kaļķu apmetums, izolācija – celuloze no Lietuvas (Valmieras ekovates rūpnīca nodega 2010. gada aprīlī), pretvēja plāksnes ir igauņu kokšķiedra (varētu ražot arī Latvijā, bet neražo), vietējā ražojuma apmetums. Jāsaka, viss ļoti kvalitatīvi uzbūvēts, šinī ziņā man pret Pilsbūvi pretenziju nav. Stikls un titāncinks ir pasūtītāja prasība. Iecerētais neapstrādātais koks nebija gana atbilstošs pilsētas gaumei un izpratnei par ilgtspēju un skaistumu. Žalūzijas lielākoties ir vecās, kalpojušas jau 10 gadu – līdzīgas piepirktas jaunajiem apjomiem un tikai tur, kur nepieciešamas, lai novērstu pārkaršanu. PVC logi ir budžets, ventilācijas… Lasīt vairāk »
Kondensēšu vienā garākā tekstā: 1. Miķelis jau perfekti norādīja ar linku par 2020 un "0" emisiju būvniecībā – pat birokrāti atdzīst "bezcers", un kāpēc . Tur arī izskaidrojums ,kāpēc labie nodomi par perfektu projekta dokumentāciju(darbs godprātīgiem un kompetentiem projektētājiem), kvalitātēm,ilgtspēju utt.., pie kuriem apelēji Tu( saistībā ar KPFI &co), līdzdarbojoties pie izstrādes un promocijas, realitātē līdz šim , ar dikti retiem izņēmumiem (Tavi paša projekti, vēl daži),ir labākā gadījumā pavirši "lētie risinājumi". Manuprāt tālredzīgi ļaudis tās sekas varēja paredzēt, pirms to džinu izlaist no pudeles, bet kārtējo reizi neparedzēja, akli sekojot stipri atšķirīgu valstu pieredzei. Tur vismaz es redzu arī… Lasīt vairāk »
Piebilde par akmens / minerālvati: arī tā varēja būt vietējā ražojuma, ja vien nebūtu atsevišķa Pierīgas pašvaldības darboņu alkatība.
Paldies, Dāvid, par labajiem vārdiem! Es tiešām runāju par lietām, par kurām esmu pārliecināts, ka tās ir izdevīgas mūsu klientiem, kuriem taču esam zināmā mērā aicināti kalpot, un plašākā mērogā tās ir izdevīgas Latvijai – lai attīstītos vietējā ražošana un profesionāļu eksportspēja. Es domāju, ka varam būt tikpat labi, kā vācieši, austrieši vai zviedri, un pat labāki. Ja būsim tādi, kā esam, nāksies daudz pirkt – pirmkārt, ārvalstu speciālistu kompetenci, lai apmierinātu klientu prasības, kuras augs nākotnē. Izdevīgāk ir pirkt zināšanas, par tām maksājot vairāk ar savu laiku, mazāk ar naudu.
Putniņ, beidz beigt sev nervus, Dāvids taču skaidri un gaiši visu izskaidroja.
…bet tagad nāksies līdz nākošai nedēļai darīt ko citu, ne rakstīt komentārus un atbildes uz tiem! Paldies gan kritiķiem, gan (lielākoties) klusējošajiem atbalstītājiem! 😉
…paldies par to pašu. Vai Tev neliekas, ka tādu (klusējošo) atbalstītāju nemaz nav, un Tu esi gluži viens lielajā Latvijas PH laukā? Vai viens vācietis ( Volfgangs ) var zināt labāk kas latvietim viņa diezgan depresīvajā zemītē vajadzīgs. Šķiet Volfgangs var arī kļūdīties par tiem 500 mm, varbūt ka latvietim nemaz tas nav vajadzīgs?
Vispār jautri palasīt tās vaimanas par drūmo arhitekta profesijas nākotni un arhitektūru. Pārsteidzoša ir kritika kura balstīta uz kaut kādām sajūtām un bailēm, bet netiek minēti nekādi pārbaudāmi fakti vai uzdots kaut kāds jēdzīgs jautājumus. Cilvēki, kuri parasti ar lielāko prieku metas un grib risināt stratēģiski svarīgus jautājumus, jo pieraduši lietas tvert kopsakarībās kā nekā parasti atbildīgs par visu ēku un projektēšanas procesu kopumā, nespēj elementāri iedziļināties kaut kādos jautājumos un tas tiešām ir skumji.
http://www.arc…o-be-protected/
Pirmkārt laikam jāsāk ar to ēkas ietekme uz vidi ir ļoti plaši un detalizēti izpētīts jautājums. Šim jautājumam veltīti ļoti daudzi zinātniskie raksti, vairāki promocijas darbi un grāmatas. Tā, piemēram, viens no pēdējā laika plašākajiem pētījumiem izklāstīts I. Sartori un A. G. Hestness rakstā , kurā apkopoti un analizēti dzīves cikla analīzes pētījumi 60 dažāda tipa ēkām deviņās valstīs. Tāpat interesants ir O. Ortizs raksts , kurš septiņu gadu periodā no 2000. līdz 2007. gadam apkopojis un analizējis pētījumus par ēkas ietekmi uz vidi un cilvēka veselību. Šajos, tāpat kā citos zinātniskajos rakstos un promocijas darbos tiek atzīts, ka visnozīmīgākais… Lasīt vairāk »
kas tad ir ilgtspēja, kā to saprotam, kur to ieviešam un kā piedzīvojam? Tā noteikti nav tikai enerģijas taupība, materiālu atkārtota izmantošana un aprēķināmās „oglekļa pēdas” samazināšana visos iespējamos veidos. Sliecos domāt, ka nē. Savā arhitektūrā esmu pamazām nonācis pie atziņas, ka ilgtspējas kritēriji ir arī plānojuma funkcionalitāte – atbilstība ēkas raksturam, ēkas arhitektūras patiesums un konsekvence – sava laika vērtības zīme un mērs, arī fasādes un iekšējā izveidojuma, plānojuma vienība + inertu un vieglu kopjamu vai, tieši pretēji, cēli novecojošu materiālu pielietojums + savienojumu un materiālu sadurvietu bezkompromisa risinājumi – kas neatlīmējas, neatlūp un nesaplaisā, kas nav pēc 2,… Lasīt vairāk »
Ingurd, tas nozīmē ka Nacionālā bibliotēka ar savu pārbūvējamo struktūru, arhitektu ar lielo "A" ir ilgtspējīga ēka? Protams vēl nav prezentēti enerģijas patēriņi, bet tas mazais svītraini, zaļais veidojums pie LNB sāniem, kurš būs tāds kā LNB ārējais piedēklis ir stipri dīvaina struktūra. Liela skaista arhitektūra un mazs svītrains "šinderīts" kas atbilstoši funkcijām nostumts maliņā. Skaidrs, ka tieši šajā projektā neviens ar PH programmatūru nav darbojies un šī ir otra galējība, kurā enerģijas patēriņš un apkalpošanas izmaksas būs milzīgas. Piekrītu par ķieģeļu īres namiem, kas ir īsts ilgtspējības paraugs, tomēr jaunākajos Eirokodeksos ķieģeļa mūra, laukakmeņu mūra nav kā šķiras, vienkārši… Lasīt vairāk »
varētu piekrist, ja ne pirmais teikums…
lielais "A", kaut arī nosacījums, nav garantija 😉
no iepriekšējām diskusijām vislabākie rādītāji ir virtuālajiem projektiem
skat pielikumu
http://www.bui…-malkas-apkuri/
http://www.gd-…as/pasiva-maja
Ap 1000 ls gadā maksā gāzes apkure 300 kv.m lielai, 150 gadus vecai koka mājai, ar attiecīgu- t.i nekādu siltinājumu (bēniņos 150 gadus vecas zāģu skaidas), logi arī vecie, turklāt tur ir iekļauts līzinga maksājums par pašu apkures sistēmu. Kur jūs ņemat tos izejas datus?
Viss ,Gunti, feini, tikai kaut kā Jūs neredz pie sertificētajiem būvkonstruktoriem, vai nu attieksme(Jūsu dzīves gājums pie nopietnajiem , zinošiem lietu, cilvēkiem pierakstāms), vai tomēr…? Beigu beigās ,ja lasa diskusiju(neieņem ticības dogmas), var tomēr samanīt to īsto "strīdus ābolu", kas nebūt nav PH, IBP iniciētās idejas, bet gan metodes un rezultāti, prasta lobēšanu( likumdošanā), nespēja kontrolēt (realitātē sabiedrība saņem parodiju par izreklamēto), vēlamā uzdošanu par esošo, un beigu beigās neiedziļināšanos LR apstākļos, kas tomēr prasītu mazliet citu pieeju tai pašai idejai . Nemēģiniet tagad vēlreiz iesmērēt "ala gora(siltumnīcas) efektu", ja arī Ervīns atdzīst stāsts ir par globālo ekonomikas sadali, kurai… Lasīt vairāk »
Kļūdaini aprēķini. Ja pirmajā gadā tērē 1005LVL, tad ar pieaugumu 21% gadā, 10. gadā sanāk tērēt 5500LVL un 10 gados kopā sanāk ~27000LVL, nevis 34000LVL.
Neesmu arī dzirdējis ne no viena paziņas, kas ir uzbūvējis jaunu "parastu, normāli nosiltinātu" māju ~150m2 platībā, kas tērētu 1000LVL par gāzi gadā. Parasti par "parastu" māju tērē 300-500LVL gadā.
Patēriņš- 150kWh/m2 gadā- tāds "parasti" ir vecām nesiltinātām mājām.
Vai izmaksās ir ierēķināts iekārtu (apkures katlu, rekuperācijas iekārtu) nolietojums 10 gadu laikā?
Nepārliecinošs ekonomiskais pamatojums.