Latvijas architektūras 107. numurs

Latvijas architektūra Nr.
107(3/13)
Tēma: Interjers vai dekorācija?
Viesredaktore: Anita Grase

Interjers vai dekorācija tāds ir
numura viesredaktores Anitas Grases jautājums. Arhitekts Andis Sīlis intervijā atklāj populārā kluba Pulkvedim neviens neraksta ilgmūžības
noslēpumu, un varam iepazīt arī viņa radīto žurnāla «vāka» objektu — Latvijas
balzama villu Jūrmalā, blakus valsts Prezidenta villai. Kristīne Budže analizē
Latvijas interjeru dizaina tendences.  Apskatīto
mājokļu loks ir plašs- no dzīvokļa Rīgas Klusajā
centrā līdz  dvīņu
mājai Pierīgā un pieticīgai vasarnīcai Sārnatē. Žurnāla tēmu izvērš Roberts Riekstiņš, iezīmējot biroju interjeru izveides starptautiskās
tendences, kuras labi nolasāmas Zanes un Elīnas Teteru, kā arī Daces
Zeltiņas darbos Rīgā. Par pašmāju dizaineru eksporta iespējām uz
Milānas meses fona raksta Dzintra 
Purviņa. A.Grase no starptautiskās žūrijas skatupunkta atklāj Baltkrievijas
Gada interjeru. Intervijā ar britu inovāciju ekspertu Čārlzu Lendriju uzzinām par viņa radīto Creative
City konceptu. Taupīgas biznesa
filozofijas produkts bistro 3
zivis Vecrīgā, bijušā juvelierveikala telpās, ir gaumīgs un stilīgs. Par franšīzes mehānismu, holandiešu un latviešu
sadarbībai izmantojot Walk to Wox
piemēru, raksta Mikus Lejnieks. Iespēju aplūkot viena botique vēsturi pēdējā
desmitgadē dod ieskats apavu salonā Madam
Bonbon Rīgā, Alberta ielā. Andris Zabrauskis
uzdod akustikas mīklas — kāpēc grieķu amfiteātrī bija laba dzirdamība, bet
neliedz arī to skaidrojumu.

Jānis Lejnieks, žurnāla galvenais redaktors

Redaktora sleja

Interjers un dekorācija ir jēdzieni, kas
pēdējā desmitgadē sašūpojuši profesionālo vidi. Ekonomiskā «burbuļa» un «tirgus
visu sakārtos» laikā aktivizējās vieglas naudas pelnītāji dažādās pakalpojumu
sniegšanas jomās. Par interjeristiem kļuva aizkaru šuvēji, grafisko
datorprogrammu apguvēji, gleznotāji un mājsaimnieces. Diemžēl, ar dekorēšanas
prasmi vien ir par maz, nepieciešamas arī tehniskas zināšanas. Pavērās jauna
niša. Profesionālās izglītības skolas un kultūras, ekonomikas, biznesa u.c.
augstskolas steidzās izstrādāt programmas dizaina nozares profesionāļu masveida
sagatavošanai. Tagad kristam, ko radījām! Taču katrā situācijā iespējams atrast
kaut ko pozitīvu — daudzajos interjera apdares materiālu un iekārtu
salonveikalos pārdevējus nomainījuši dizaina programmas absolventi pat ar
maģistra grādu.

Izglītība, tā ir tēma, par kuru varētu
diskutēt un lauzt šķēpus ikdienu, bet pie kopīga lēmuma nenonākt radikāli
atšķirīgo uzskatu un prioritāšu dēļ! Kur un kā mācīt interjeristus — kopā ar
māksliniekiem, dekorāciju meistariem, vai arhitektiem un būvinženieriem?
Latvijas augstskolās jau vairākus gadus var iegūt profesionālā bakalaura grādu
5. Izglītības līmenī — interjera dizainers. Par iekštelpu jeb interjeru, esam
daudzmaz sapratuši, bet, kas ir Dizains? Svešvārdu vārdnīca šajā gadījumā
nepalīdzēs, jo pēdējā gadsimtu mijā dizains mainījis veidolu. Līdz šim tas
tradicionāli tika uzskatīts par rūpnieciski tiražētu produktu sagatavošanu
ražošanai.

Šodien par dizainu var runāt kā par Procesu,
Sistēmu, Pakalpojumu un Produktu. Dizains visplašākajā nozīmē ir holistisks,
jeb visaptverošs un analītisks domāšanas veids, kas vērsts uz problēmu
risināšanu. Dizains ir saistīts ar tirgus izpēti, klienta vajadzību apzināšanu,
tirgus tendenču un piedāvājuma pārzināšanu, inženiertehniskām zināšanām un
mākslinieka prasmēm. Tas ir veids kā atšķirties. Bet Dekorācija ir pašizpausme,
ko mēs varam deleģēt saviem pasūtītājiem personīgas noskaņas radīšanai vai
māksliniekiem. Jebkurā gadījumā, dizainers vada procesu, to koordinē un
organizē dažādu nozaru profesionāļu kopdarbu iekštelpā. Pasaules dizaineru
kongresā IDA 2011.g. uzsvēra, ka individuālam dizaineram nav nākotnes, ir
jāmainās un jāmācās strādāt komandā, izzinot, izprotot un respektējot lietotāja
vajadzības.

Anita Grase, Mag prof.design