Latvijas architektūras 102. numurs

Latvijas Architektūra Nr. 102(4/12)
Tēma: villas

ViLLAS ir žurnāla atvasaras numura tēma. Uz vāka redzamā brīvdienu māja Kaltenē ir arhitektes  Brigitas Bulas darbs. Pašapzinīga vienkāršība raksturo gan Sintijas Vaivades villas Jūrmalā jaunbūvi, gan Gunta Jurjāna lauku sētas Durbē pārbūvi. Varam salīdzināt savrupmājas pie Baltezera Latvijā un pie Garezera ASV. Pārsteidzoši gaiša ir Arņa Kleinberga eksperimentālā vasarnīca  Plieņciemā, korekta –  Alekseja Birjukova vasarnīcas Pabažos pārbūve. Biroja KUBS viesu mājas Jūrmalā, Dzintaru un Strēlnieku prospektā, veido kūrorta pilsētas «jaunā viļņa standartu».  Apskatīti Vincenta renovētie Art-Deco dzīvokļi Zaubes ielā. Jeļena Solovjova uzsāk rakstu sēriju par dizainu — Made in Italy, bet ar funkcionālisma stila mājokļa Latvijā vēsturi iepazīstina Ivita Ose. Vīna studijas Tērbatas ielā Rīgā terasi ir vērts apmeklēt ne tikai tās satura, bet arī inovatīvās formas dēļ. Publicēta intervija ar RISEBAS profesori Vanesu Miriamu Karlovu. Lībiešu krasta problēmas Mazirbē atklāj komentārs Līvu nams vai mauzolejs. Daina Roga analizē slēgto vārtu kopienas, bet par ilgtspējības idejas attīstību filozofē arhitekts Visvaldis Sarma, rakstu ilustrējot ar savām fotogrāfijām.

Redaktora sleja

«999 villas you should see before you die» ir jauks PR people mudinājums apmeklēt vismaz dažas no tām. Latvijā gan tikai kādu simtu varētu atrast, pat ja paplašinātu vārdu villa. Diemžēl tā nozīmi degradē tirgzinību ļaudis, jo tas skan labāk nekā viesu nams un ceļotājam ir patīkamāk dalīties iespaidos par atpūtu pie jūras Villā Anna, pat ja tā ir tikai viesnīca līdzīgu ēku ielenkumā.

Padomju Latvijā villa, tāpat kā savrupmāja, bija izsvītrotas no pasūtītāju un arhitektu leksikas. Tikai mazās vasaras brīvdienu mājas, lepni sauktas par vasarnīcām vai dārza mājiņām, bija atļautas. Mūsdienās villa oligarham ir augstākais līmenis, kurā arhitekts tiekas ar kapitālismu. Žurnāls ir publicējusi pāris Latvijas ekspremjeru villas, kuras raksturo plašs un ainaviski vērtīgs zemesgabals, bagātīga būvprogramma un kvalitatīva arhitektūra.

Latvijas architektūras uzdevums ir fiksēt šodienas situāciju. Redaktoram bija padomā dažas villas, arī arhitekti piekrita rakstu tapšanai, bet īpašniekiem nebija pieņemama publicitāte, pat ja to pavadītu vārds «villa ģimenei N.» Savulaik žurnālam izdevās piekļūt pirmskara pilsoniskās gaumes virsotnei — Emīlijas Benjamiņas villā Jūrmalā, kurā netrūka pat mehāniski paceļamas milzu vitrīnas.

«Mājai ir tieša pieeja pludmalei, ainavā dominējoša novietne ar burvīgu skatu uz jūru ar tās dramatiskajiem saulrietiem. Un, protams, labi kopts zāliens ar rožu dārzu. Stils — modernā un klasiskā sajaukums.» Mūsdienās ar šādu raksturojumu trīsdesmito gadu Latvijas preses karalienes villa ir izlikta pārdošanai Sotbijā.

Žogu var uzskatīt par ēkas stila atslēgu. Benjamiņas villā, kas atrodas starp Jūrmalas prestižāko ielu un pludmali, tas ir metāla lējums, izgatavots Parīzē pēc krievu arhitekta Sergeja Antonova skicēm. «Villā ģimenei N.» Vidzemes jūrmalā tas ir gatavots no koka pēc arhitekta Andra Kronberga meta. Laiks ir mainījis arī Latvijas bagātāko cilvēku gaumi — no neorokoko uz jauno lietišķību.