KPFI atbalsts tematiskiem rakstiem LA žurnālā

Vairākos žurnāla Latvijas
Arhitektūra
numuros 2011. gada beigās un 2012. gada pirmajā pusē tiek publicēti materiāli, kas, saskaņā ar līgumu starp
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministriju, Vides investīciju fondu
un izdevniecība Lilita, ir fiansēti t.s.
Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (KPFI) budžeta programmas ietvaros,
īstenojot projektu Arhitektu izpratnes attīstīšana par siltumnīcefekta
gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām
.

Ar KPFI atbalstu žurnālā Latvijas architektūra Nr 6/2011 (98) publicētie
raksti

BIG baudpilnā vai baudkārā ilgtspējība

Kopenhāgenas atkritumu pārstrādes
rūpnīcas rekonstrukcija pēc arhitektu biroja BIG ieceres to pārvērtīs par
izklaides parku ar slēpošanas trasēm. Projekts paredz tehnoloģijas, kas būs
vienas no efektīvākajām un ar vismazāko atkritumu dedzināšanas procesā iegūto
kaitīgo izmešu sastāvu rūpnīcas dūmos. Trīs slēpošanas trases vedīs lejup no
rūpnīcas dūmeņu virsotnes un tās klās īpašas otrreiz pārstrādātu materiālu
rezultātā iegūtas granulas, tādējādi nodrošinot slēpošanu arī vasarā ar peldkostīmiem
mugurā. Slēpotāju lifts ies gar rūpnīcas dūmeni un no tā varēs redzēt visus
atkritumu pārstrādes procesus rūpnīcas iekšpusē. Tā ir BIG piedāvātā
alternatīva informācijas centram, kurā skolotāji sadzītu skolēnus un censtos
iepazīstināt viņus ar atkritumu pārstrādes noderīgumu. Projekta punkts uz burta
i ir iekārta rūpnīcas skursteņa noslēgumā, kas CO2 izmešus uzkrās, kompresēs un
no rūpnīcas palaidīs debesīs kā krāsainus dūmu apļus.

Teksts: Kristīne Budže, Pastaiga

Biogāze Latvijas lauku ainavā

Latvijā atjaunojamās enerģijas
galvenie resursi ir koksne un hidroenerģija. Bet par nākotnes potenciālu tiek
uzskatīta biogāze un vēja enerģija. Šobrīd ES atbalsts atjaunojamajai enerģijai
ir labvēlīgs un pēc Latvijas Biogāzes asociācijas datiem, Latvijā darbojas
trīsdesmit biogāzes ražotnes jeb koģenerācijas stacijas. Divas no tām — Bio Future un Gas Stream Vaiņodes pagastā uzbūvētas pēc arhitektu biroja 8.a.m. projekta (arhitekti Juris Lasis,
Eduards Beernaerts, būvuzņēmējs — UPTK).
Atjaunojamās enerģijas projekti arvien lielākā mērā ietekmēs Latvijas lauku
ainavu, un laiks rādīs, kas ņems pārsvaru — vēja rotori vai industriāli greznie
biogāzes staciju kompleksi. Tikām arī var paredzēt reālo perspektīvu arhitektu
darbam — atlikt pie malas autoru ambīcijas uz pretencioziem sabiedriskas
nozīmes objektiem un pievērsties «lietišķajai arhitektūrai», lai piedalītos
kopējā tautsaimniecības atveseļošanas procesā.

Teksts: Ilze Martinsone

Energoarhitektūra Getliņu ainavā

Atkritumu poligona Getliņi EKO Rumbulā reljefa zālājs slēpj
māla cepuri un enerģijas ieguves avotu kalna dzīlēs, uzkrājot atkritumu pūšanas
rezultātā radušos biogāzi. 2010. gadā ainaviskā poligona idilli papildināja ar
ekoloģisku zālāja kopšanas instrumentu — 100 aitām, kas noēd zāli, un to
nevajag pļaut. Ar biogāzi tiek darbināts atstatus no kalna uzbūvētais
energobloks, kas ražo siltumu un elektrību. 2011. gadā ekoloģiski saderīgo
pasākumu virkni Getliņu poligonā papildināja siltumnīcas ēka (būvuzņēmējs
— SIA  Arčers), atrisinot pielietojumu energobloka
saražotajam siltumam. Getliņu siltumnīca popularitāti medijos iekaroja līdz ar
lielo un sulīgo dzelteno tomātu nonākšanu Rīgas veikalos vasaras beigās.

Teksts: Agrita Lūse

Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta iespējas

Sarunā par klimata pārmaiņu
finanšu instrumenta (KPFI) izcelsmi un darbību Latvijā, par to, cik mēs esam
gatavi KPFI finansējuma apguvei – likumdošana, projektēšanas kvalitāte,
būvniecības kvalitāte, procesa uzraudzība, piedalījās Valdis Bisters, VARAM Klimata
projektu departamenta direktors, Inita Henilane, VARAM Investīciju departamenta
direktora vietniece, Jānis Lejnieks, žurnāla Latvijas Architektūra galvenais redaktors, Laimonis Osis, VARAM
KPFI projektu eksperts un Ilze Puriņa, SIA VIF
valdes priekšsēdētāja. Secinājums
piedaloties KPFI konkursos, jārēķinās, ka piecus gadus pēc ieviešanas obligāta
ir prasība par konkrētu CO2 samazinājumu. Visos projektos tiek veikts
pēcieviešanas monitorings un kontrolēta prasību izpilde. Ja pēc gada netiek
sasniegti plānotie rezultāti, pētām iemeslu — vai tās ir bijušas būvniecības
procesa nepilnības, cerams, vēl labojamas, sliktākā gadījumā — konstruktīvs
defekts. Katrā gadījumā defektu novēršana vienmēr projekta realizētājam
izmaksās dārgāk, tāpēc ir būtiski procesa laikā censties darbus veikt kvalitatīvi.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 votes
Article Rating
guest
0 Komentāri
Inline Feedbacks
View all comments
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x