Jaunas īsfilmas un grāmata par Rīgas arhitektūru

Pēc Rīgas pilsētas arhitekta biroja pasūtījuma izveidotas divas jaunas īsfilmas par Rīgas arhitektūru — Rīgas jaunā arhitektūra un Rīgas koka arhitektūra. Kolēģi un žurnālisti ar tiem varēja iepazīties trešdien, 18.aprīlī, Arhitektu namā. Šai reizē priekšā stādīta tika arī pagājušājā gadā iznākusī grāmata Rīga — a future cosmopolis of modern architecture.

Īsfilmas veidotas ar mērķi informēt Rīgas viesus, ārvalstu sadarbības partnerus un potenciālos investorus par pilsētas arhitektūras daudzveidīgo attīstību. Tās pieejamas gan latviešu, gan angļu valodā. Pasākumā tika pieminēta arī grāmata ar ambiciozo nosaukumu Riga  a future cosmopolis of modern architecture (Rīga  nākotnes modernās arhitektūras kosmopole), ko Rīgas pilsētas arhitekta birojs (projekta vadītāja Zanda Redberga) sadarbībā ar Pilsētas attīstības departamentu izdeva 2006.gadā. Šāda veida informatīvi materiāli ir noderīgi ne vien pilsētas tēla veidošanā ārpus tās robežām, bet arī Rīgas iedzīvotāju izglītošanai arhitektūras jomā un sabiedriskās pašapziņas celšanai.

Likumsakarīgi, ka īsfilmu scenāriju autori ir arhitekti — Ieva Zībārte (Rīgas jaunā arhitektūra) un Pēteris Blūms (Rīgas koka arhitektūra); režisore — Inese Stade, operators — Haralds Vecvagars.

Abu atšķirīgo īsfilmu veidotājiem (projekta vadītāja Una Kupča) nācies saskarties ar līdzīgām problēmām — kā izvēlēties labāko no daudzveidīgā arhitektūras klāsta un kā to atraktīvi un saprotami parādīt 7—9 minūšu robežās. Turklāt, ja mazliet atlupušas krāsas un putekļu piešķir savdabīgu šarmu vēsturiskai koka arhitektūrai, tad jaunākajām Rīgas būvēm it nemaz nepiestāv nespodri stiklojumi vai automašīnu pieblīvētas ielas priekšplānā, līdz ar to sarežģītāka ir pareizā filmēšanas laika izvēle.

Ieva Zībārte izvēlējusies Rīgas jauno arhitektūru parādīt caur sešpadsmitgadīgā rīdzinieka Pētera acīm, izmantojot latviešu kino klasikā jau pārbaudītu paņēmienu. 60.gadu celtniecību attēlojošās īsfilmas Baltie zvani mazās varones gājienu pēc ziediem mūsdienās nomainījusi skeitbordista dinamiskā pārvietošanās pilsētā (Pētera lomā Madars Apse). Filmā iekļauti nevis paši svaigākie, bet gan vairāku pēdējo gadu laikā savu vērtību pierādījuši objekti: Latvijas bankas Rīgas filiāle (Kronbergs, Kārkliņš un partneri), viesnīca Bergs un mājokļu komplekss Ģipša fabrika (Zaigas Gailes birojs), laikraksta Diena biroju ēka (Arhis), Āgenskalna ģimnāzija (Brīnišķīgo projektu birojs) un citi. Veiksmīgi izdevies aptvert gan dažāda mēroga jaunbūves, gan rekonstruētas ēkas, pārstāvēta plaša tipoloģija, nav aizmirsti arī pilsētas nākotnes ambīcijas demonstrējošie jaunie Trīs brāļi un Daugavas kreisā krasta silueta attīstības vīzija.

Koka Rīgas stāsts ir sirsnīgs, mazliet skumjš, tomēr aplūkotie piemēri atspoguļo vēsturiskas arhitektūras spēju piemēroties šodienas prasībām un uzsver tās savdabīgo vērtību pilsētvidē. Atbilstošu noskaņu rada arhitektoniskas detaļas, apgaismojums un filmas nejaušie aktieri. Pēteris Blūms — arī aizkadra balss filmas latviskajā versijā — par Rīgas koka arhitektūru spēj pastāstīt daudz vairāk nekā ietilpst deviņās minūtēs, tādēļ skatītājam jākoncentrējas bagātīgai informācijas uzņemšanai. Filmā aplūkoti vēsturiskie koka arhitektūras ansambļi Ķīpsalā, Āgenskalnā, Torņakalnā, Maskavas priekšpilsētā, Kalnciema ielā, atsevišķas ēkas Rīgas centrā — lielākoties Zaigas Gailes biroja darbi, arī vairākas jaunbūves: biroju ēka Baznīcas ielā 20 (Arhis), dzīvojamā ēka Balasta dambī 50a (Konvents) un citas. Abu īsfilmu sižeti satiekas Ķīpsalā — vienā no šobrīd interesantākajām vietām Rīgas arhitektūras iepazīšanai.

Mazliet traucējoša ir īsfilmu fona mūzikas izvēle — īsā laikā nomainās ļoti daudz dažādu motīvu, atsevišķi fragmenti rada spēcīgas asociācijas ar franču kultūru. Ja vien mērķis nav popularizēt ideju Rīga — mazā Parīze, nevajadzētu baidīties izmantot arī Latvijā tapušu mūziku.

Nākotnē iecerēts īsfilmu sērijas turpināt ar materiāliem par jūgendstila arhitektūru, vēsturiskā centra pilsētbūvniecisko struktūru un mūsdienu arhitektūru citu autoru skatījumā. Domājot par Rīgu — mūsdienīgu pilsētu ar izaugsmes iespējām — gribētos redzēt arī filmas par infrastruktūras attīstību, degradētu teritoriju transformāciju un ekoloģiskās būvniecības piemēriem.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
guest
19 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
e.s.

Kāpēc tiek apgalvots – likumsakarīgi, ka īsfilmu scenāriju autori ir Ieva Zībarte un Pēteris Blūms?

Par P.Blūmu piekrītu, viņam nav konkurentu, bet filmai par mūsdienu arhitektūru gan varētu būt cits traktējums.

Vai bija scenāriju konkurss, kurā tapa izvēlēts labākais?

Pārdaugavas Žanis

Piepaceltā sajūsma minētos darinājumus noliek "Welcome to my country" plauktiņā, diemžēl amatieru līmenī. Ja "Rīgas koka arhitektūru" vēl izglābj Pētera Blūma personības šarms un poētisms, tad otrs gabaliņš balansē starp naivo primitīvismu un primitīvo naivismu. Jaunās Rīgas tēla veidošanas nolūkos to būtu saprātīgāk slēpt, nevis kādam rādīt.

Andris

Bet vai jūsa arī zinat, ka šai slavenajā grāmatā Latvijas Bankas bildes ir spoguļskatā? K&K atzīst, ka ir kļūdijušies?

utamons

Labriit, spogulskataa taaas bija ari LA burtniicaa vairaakus gadus atpakal.

NAV VIENALGA

manupraat tas spogulatteels taapeec, lai buutu labaaka kompoziicija uz vaaka! bet vsp jau stulbi!

Njā

Latvijas bankas ēka pati par sevi ir laba arhitektūra, man problemātiskāka liekas pati teritorija ap to.

Teritorijas izmantojamības ziņā tā pat netiek līdzi vecajiem Rīgas kapiem, jo tajā plašajā granīta obelisku laukumā publikai nav ko darīt.

Tādā ziņā Hansabanka un pat Olimpija piedāvā daudz vairāk.

Garām braucot it kā liekas – viss plašs un tāds gaumīgs. Reāli, nav pat kur apsēsties. Sabiedrība it kā ieguldījusi milzīgus līdzekļus un iegūtā ārtelpa varētu kļūt par vēl vienu publiskās ārtelpas bastionu Pārdaugavā.

jānis

ko mums dod ”olimpija”? Tās zaļais jumts jau kopš dzimšanas stāv aiz žoga???

žoržs

Ja tai filmā par koka Rīgu tiešām sajūtama tāda silta attieksme un Pētera Blūma personība, tad tā otrā – par jauno un moderno gan ir visnotaļ stīva un bāla.

e.s.

Kāpēc tiek apgalvots – likumsakarīgi, ka īsfilmu scenāriju autori ir Ieva Zībarte un Pēteris Blūms?

Par P.Blūmu piekrītu, viņam nav konkurentu, bet filmai par mūsdienu arhitektūru gan varētu būt cits traktējums.

Vai bija scenāriju konkurss, kurā tapa izvēlēts labākais?

usne

jā un vai bija konkurs par tam ekam ko radit filma?

Pārdaugavas Žanis

Piepaceltā sajūsma minētos darinājumus noliek "Welcome to my country" plauktiņā, diemžēl amatieru līmenī. Ja "Rīgas koka arhitektūru" vēl izglābj Pētera Blūma personības šarms un poētisms, tad otrs gabaliņš balansē starp naivo primitīvismu un primitīvo naivismu. Jaunās Rīgas tēla veidošanas nolūkos to būtu saprātīgāk slēpt, nevis kādam rādīt.

Blokz

Kādas mājas buvējam tādas rādām, žanīt…

Andris

Bet vai jūsa arī zinat, ka šai slavenajā grāmatā Latvijas Bankas bildes ir spoguļskatā? K&K atzīst, ka ir kļūdijušies?

utamons

Labriit, spogulskataa taaas bija ari LA burtniicaa vairaakus gadus atpakal.

NAV  VIENALGA

manupraat tas spogulatteels taapeec, lai buutu labaaka kompoziicija uz vaaka! bet vsp jau stulbi!

Njā

Latvijas bankas ēka pati par sevi ir laba arhitektūra, man problemātiskāka liekas pati teritorija ap to.

Teritorijas izmantojamības ziņā tā pat netiek līdzi vecajiem Rīgas kapiem, jo tajā plašajā granīta obelisku laukumā publikai nav ko darīt.

Tādā ziņā Hansabanka un pat Olimpija piedāvā daudz vairāk.

Garām braucot it kā liekas – viss plašs un tāds gaumīgs. Reāli, nav pat kur apsēsties. Sabiedrība it kā ieguldījusi milzīgus līdzekļus un iegūtā ārtelpa varētu kļūt par vēl vienu publiskās ārtelpas bastionu Pārdaugavā.

jānis

ko mums dod ”olimpija”? Tās zaļais jumts jau kopš dzimšanas stāv aiz žoga???

žoržs

Ja tai filmā par koka Rīgu tiešām sajūtama tāda silta attieksme un Pētera Blūma personība, tad tā otrā – par jauno un moderno gan ir visnotaļ stīva un bāla.

19
0
Lūdzu, komentējietx