Atzīmējot izcilās modernisma arhitektes un Dailes teātra projekta
autores simtgadi, ar Rīgas pilsētas arhitekta biroja gādību grāmatas formātā ir
izdota Jāņa Lejnieka monogrāfija Marta
Staņa. Vienkārši, ar vērienu, kas līdz šim bija pieejama elektroniskā formātā
biroja mājaslapā.
nu no savām
būtiskākajām funkcijām — sabiedrības un jaunatnes izglītošanu —, grāmatu
izdevis Rīgas pilsētas arhitekta birojs, un daļa tirāžas jau šomēnes tiks
nodota Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un bibliotēkām Latvijā, Rīgas pilsētas
bibliotēkai un tās filiālbibliotēkām, kā arī Rīgas skolām. Grāmata ir
autobiogrāfisks ieskats Martas Staņas (1913-1972) dzīvē un profesionālajā
karjerā, īpašu uzmanību pievēršot viņas radītajiem projePildot viektiem. Par arhitektes
darba metodēm un idejām galvenokārt liecina laikabiedru atmiņas, jo teorētiskās
atziņas un rakstiskais mantojums nav saglabājies.
Martas Staņas slavenākais
darbs ir Dailes teātra projekts, kura projektēšana un būvniecība ilga turpat 20
gadus, un tā pabeigšanu un atklāšanu arhitekte diemžēl nepieredzēja. Kā
ievērojamākie darbi atzīmējami arī Lauku celtniecības ministrijas ēka 11.
novembra krastmalā 31, arteļa Zvejnieks
klubs, vidusskola un daudzstāvu dzīvojamās ēkas Zvejniekciemā, vidusskola
Engurē, daudzstāvu dzīvojamā ēka Rīgā, Brīvības ielā 313, stadions Jūrmalā,
Lielupē (nojaukts 90. gados), kā arī pretrunīgi vērtētais kinoteātra Spartaks projekts Elizabetes ielā 61
(apjoms pretim kino Splendid Palace).
Staņa ir projektējusi arī savrupmājas, vasarnīcas, izstrādājusi dizainu mēbelēm
un veidojusi dzīvokļu interjerus.
Marta Staņa (dzim. 1913.
gada 4. martā Strenčos) ir viena no izcilākajām un vienlaikus arī pretrunīgāk
vērtētajām padomju ēras arhitektēm Latvijā. Studējusi un arhitektes diplomu
ieguvusi Latvijas Valsts universitātes Arhitektūras fakultātē. Bijusi LU
profesora Ernesta Štālberga asistente. Strādājusi mēbeļu artelī Asociācija; kā arhitekte Vissavienības
institūta Giprosovhozstroj Latvijas
nodaļā; būvdarbu vadītāja artelī Zvejnieks
Zvekniekciemā, pedagoģe Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā un Valsts Mākslas
akadēmijā; arhitekte institūtos Latgiprosgorstroj
un Latkomunprojekt. Mirusi 1972. gada
17. janvārī Rīgā.
