Līdz sestdienai, 17. oktobrim MAD arhitektūras telpā ir skatāma Matīsa Groskaufmaņa veidota ekspozīcija, ko var uztvert kā kritiku par pastāvošo arhitektūras un vides kultūru, kas Latvijas pilsētās ienākusi pēdējās desmitgadēs, un ko pavada un ietekmē tādi faktori, kā ES fondu naudas, lēti būvmateriāli, būvnieku lobijs sazobē ar kvalitātē neieinteresētiem un korumpētiem pašvaldību un valsts institūciju pārstāvjiem un, protams, — zemākās cenas konkursi, kā arī arhitektu vājā izglītība un ierobežotā spēja aizstāvēt labākas vides intereses.
Neviens nevar norādīt kur tieši tā atrodas, bet katrs tajā ir bijis. Zemākās cenas pilsēta iemieso kopsaucēju starp birokrātiju, uzņēmējdarbību, un dizainu. Aspirācijas radīt ēkas, kas atspoguļo atturīgu estētiku un augstvērtīgu materialitāti sastāda vien plānu, atmosfērisku virskārtu. Zem tās atrodas apjomīgs birokrātiskās modernitātes slānis. Ieturēts vienotā estētikā, tas reprezentē faktisko versiju kolektīvajai iztēlei par telpiskās vides — ēku, interjeru, sabiedriskas infrastruktūras objektu—kvalitāti.
Zemākās cenas pilsēta atrodas tieši šajā slānī. Tā sastāv no ierobežota repertuāra arhitektūras un urbānisma elementiem. To raksturo fasādes apmetums, metāla barjeras, betona bruģis, un citi standartizēti un viegli replicējami risinājumi, kas piedāvā saimnieciski visizdevīgāko risinājumu telpiska dizaina problēmām. Jebkura vieta var sevi radīt no jauna, ieviešot šos attīstības principus. Daudzas pašvaldības to arī ir sekmīgi izdarījušas, un pēdējos gados brauciens cauri lauku un pilsētas ainavām saplūst vienotā miglainā attēlā, kuru sastāda periodiski skati uz ceļa segumu, apmalēm, pakešu logiem, un abstraktām krāsu kombinācijām. Tam starpā mežs, lauki, dižakmeņi, un daudz ēku, kas šķietami vēl gaida savu kārtu tikt absorbētām Zemākās cenas pilsētas teritorijā.
Pievienošanās Davosas deklarācijai 2018.gadā pasludināja konsensu par to, ka būvkultūra ir būtiska sabiedrības kopējā labuma sastāvdaļa, un tā ir jākopj. Tomēr Zemākās cenas pilsētas kontekstā šis pagaidām nemaina lietu kārtību — lielā mērā būvkultūra ne birokrātiski, ne ideoloģiski nav piesaistīta ar būv–ekonomikai. Iespējams, ka arī Eiropas Komisijas uzsvars uz klimata pārmaiņu seku likvidēšanu ir impulss Zemākās cenas pilsētas tālākai ekspansijai. Viens no nākotnes izaugsmes stūrakmeņiem ir enerģijas efektivitātes uzlabošana, un tā sakrīt ar Zemākās cenas pilsētas attīstītības principiem.
Un tomēr, varbūt ir iespējams iztēloties alternatīvu scenāriju, kur būvkultūra un būvekonomika nav nodalītas sfēras. Varbūt Zemākās cenas pilsētas nākotne ir Augstākas kvalitātes pilsēta?
Zemākās cenas pilsēta
Autors: Matīss Groskaufmanis
Instagram: @matissgroskaufmanis
Kuratori: arhitektu birojs NRJA
Izstāde apskatāma MAD arhitektūras telpā — Elizabetes ielā 2, 438. kabinetā
Līdz sestdienai, 17. oktobrim, 10.00—19.00
8. MAD Arhitektūras Telpas burtnīca par Matīsa Groskaufmaņa izstādi “Zemākās cenas pilsēta” pieejama arī digitāli: https://issuu.com/nrja/docs/dma-mad_makets-bez_crop
Jā, jā, jā – tas ir tas par ko jārunā. Paceļu savu Renē Magrita katliņu cieņā un aizkustinājumā! Atkal trāpīts desmitniekā!
Trāpīts tad ir desmitniekā, bet nekas no tā nemainās, neskan usignāls, meitenes balvu uz pjedestāla neiznes, jo aizņemtas ar zemākās cenas iepirkuma varoņu aplaimošanu. Mērķī šāvēji spiesti darboties trimdā,Miķeli, tā ka cel vai necel katliņu, vezums vārdā LR ripinās pa nogāzi.
Trivializēšu. Pie manis mazdēls dažreiz paliek pa nakti un ceļās viņš kā čakls latvietis – sešos. Man tās ir pilnīgās šausmas, tāpēc man ir ienākusies multeņu kolekcija. Skatītākā ir par riekstiem. Sižets īsumā šāds – parkā mīt dažādi zvēri, kuriem uzkundzējies Jenots, kurš visu laiku kā mūsu valdība vaimanā, ka lai izdzīvotu ziemā ir jāvāc visiem zvēriem rieksti. Tas nekas, ka riekstus piesūtīs Jenots un noglabājis zem grīdas. Visiem jādodas pēc riekstiem. Jenots līdzinās Reiram un arī mazliet Šķēlem. Atceries – Šķēles uzrunas Jaunajā gadā – visiem jāvāc rieksti, bet mēs kaut kā gudri tos sadalīsim. Zemākā cena tas ir… Lasīt vairāk »
https://meduza.io/feature/2020/10/18/kogda-otnoshenie-k-modernizmu-izmenitsya-zdaniya-budut-libo-sneseny-libo-obezobrazheny
Ko dara nabaga Latvija? No 2021.gada visām jaunbūvēm faktiski jābūt “nulles patēriņa ēkām”, respektīvi – vati uz vietas neražojam, nav dzirdēts par vietējā ražojuma sertificētām rekuperācijas ierīcēm vai siltumsūkņiem, saules baterijām, ok -saules kolektorus vietējie klēbē kopā. Bet tā – riekstu kļūs vēl mazāk, jo pamatīga riekstu čupa tiks ārzemju Jenotiem vates ražotājiem un iedomājamies kā jutīsies jaunās ģimenes, kurām tūlīt miteklis sadārdzināsies par kādiem 30%. kad Jaungada vakarā kāds uzstāsies ar runu – paldies par izturību un sadosimies rokās, lai sāktu meklēt riekstus, jo nāks nākošā ziema un to būs vēl mazāk, – varbūt vajag energoefektivitātes likumā izmanīt 2021.gadu… Lasīt vairāk »
Tam, kas ielika mīnusu – nesens nekustamā īpašuma pētījums parādījis, ka ceļas būvniecības izmaksas, protams ASV drukājot naudu, iegriež inflācijas riteni visā pasaulē. Eiropas Zaļais kurss ir veids kā balstīt savu Eiropas zaļo rūpniecību – vēja ģeneratori, saules baterijas utt., kurām cena krītas ar katru gadu konkurences dēļ ar Ķīnu, bet patēriņš bez tiešām subsīdijām diez ko mājsaimniecībās nepieaug. Ap 2008 izdevās iegriezt ekonomiku ar zaļo kursu, šobrīd tas diez vai izdosies, jo bankas to nefinansēs, jābūt valsts tiešajiem maksājumiem iedzīvotājiem un uz to LR diez vai ies. Valsts parāds pieaugs aptuveni gada laikā par 3 mljrd. EUR. Ja vēl… Lasīt vairāk »