Izstādē, ko Rīga 2014 — Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas ietvaros organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, satiekas septiņi Latvijas mākslinieki — Kārlis Johansons, Gustavs Klucis, Valdis Celms, Jānis Krievs, Artūrs Riņķis, Gints Gabrāns un Voldemārs Johansons —, kas pārstāv dažādas paaudzes un katrs ir spilgts sava laika mākslas novators. Caur dialogu starp dažādiem laika periodiem izstāde atsegs paralēles un savstarpējās sakarības mākslas darbos, kas katrs pieder citam laikmetam un citai ideoloģiskajai ērai. Izstādes kuratore ir mākslas zinātniece Ieva Astahovska, bet ekspozīcijas kopējo tēlu veidojuši arhitektu birojs Gaiss — Kārlis Melzobs un Arnita Melzoba, grafisko dizainu — studija Rijada.
«Avangarda idejas arī Latvijā saistītas ar eksperimentāliem meklējumiem, kuros mijiedarbojas dažādas jomas — māksla, arhitektūra, dizains, pilsētvides plānošana, sociālā telpa un virkne citu. Izstādē aizraujošā veidā mākslas un arhitektūras mijiedarbība atklājas caur darbiem, kas katrs pieder citam laikmetam un citai ideoloģiskajai ērai. Tajā atrodams ieskats 20. gadsimta sākuma avangarda idejās par futūristiskām pilsētām un celtnēm un pamata struktūru meklējumiem — Gustava Kluča un Kārļa Johansona eksperimentus revolucionāras formas meklējumos virzīja pārliecība, ka māksla spēs iemiesot jaunu pasauli.
Savukārt padomju perioda, 20. gs. 70. gadu modernizācijas procesus atspoguļo Valda Celma, Jāņa Krieva, Artūra Riņķa veidotie kinētiskie objekti, vides instalācijas, vizionārie priekšlikumi un t.s. «gaismas glezniecība», kas saistāma gan ar aukstā kara modernizācijas idejām, gan ar kosmosa ēras romantiku. Šo ideju iedvesmoti mākslinieki nāca klajā ar pārsteidzošiem priekšlikumiem dzīvojamai videi pilsētā, dabā un pat kosmosā, kas sevī koncentrēja laikmeta problemātiku un reizē novirzījās no reālās sociālās telpas. Piemēram, Valda Celma vizionārie vides un arhitektūras priekšlikumi ietvēra aktuālās zinātniski tehnoloģiskās revolūcijas apcerētās iespējas un reizē arī konstruktīvas idejas un daudzfunkcionālu piedāvājumu, savukārt kolektīvi tapušais «Pollucionistu» grupas fotomontāžu cikls bija padomiskās ikdienas ironiski un kritiski vērojumi, kas izcēla apkārtesošās sociālās un pilsētvides problemātiku.
Izstādē skatāms arī Jāņa Krieva sadarbībā ar ar citiem dizaineriem, arhitektiem un programmētājiem veidotais Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas rekonstrukcijas projekts un tā centrālā akcenta — stacijas pulksteņa torņa gaismas sistēmas interpretācija. Izstādes jaunāko mākslinieku — Ginta Gabrāna un Voldemāra Johansona darbu centrā ir meklējumi, kas caur nejaušām, organiskām formām un sistēmiskām, ideālām struktūrām interpretē kompleksus redzamās un arī neredzamās realitātes procesus. Šajās struktūrās sintezējas enerģijas kustība un iztēles telpa, atsedzot jaunas vizionārās pasaules,» stāsta izstādes kuratore Ieva Astahovska.
Mākslas un arhitektūras mijiedarbības idejas spilgti atklājas arī grāmatā Valdis Celms. Arhīva piezīmes par kādu projektu un laikmetu, kas tapusi speciāli izstādei un ko Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs izdevis vien dažos eksemplāros. Plašākai auditorijai tā pieejama elektroniskā versijā. Grāmatas sastādītāja ir Ieva Astahovska, māksliniece Inga Ģibiete. Šai grāmatā ir apkopoti materiāli par kādu vizionāru projektu, kas tapa 20. gadsimta 70. gados: pilsētvides objektu — kinētisku skulptūru — audiovizuālu mākslu centru Bāka, kuras autori bija Valdis Celms, Anda un Māris Ārgaļi.
Bāka bija izvērsts priekšlikums arhitektoniskam objektam uz AB dambja Daugavā, kura pamatā bija Gustava Kluča grafisks mets — potenciāli īstenojama kinētiska konstrukcija. Šis projekts tā arī nekad netika realizēts un drīzāk pieder tā sauktajai «papīra arhitektūrai» — mākslinieciskiem un eksperimentāliem meklējumiem, ko neierobežoja praktiskā realitāte. Grāmatā Rīga, kuras nav Jānis Lejnieks par Bākas projektu rakstīja: «Līdzībās runājot, tas bija stars, kurš kāri tver tālo vēju nestās smaržas. Tas ir viens no interesantākajiem sava laika projektiem, varbūt pat savdabīgs Rīgas neuzbūvētais Eifeļa tornis (..) kas ir palicis nerealizējamo objektu sarakstā. Pamatos bija jautājums, kurš varbūt arī apturēja projekta attīstību — kādu gan informāciju būtu saņēmuši un noraidījuši daudzie ekrāni viņpus «dzelzs priekškara»?»
«Bāka bija spilgta laikmeta liecība, kas apvienoja aktuālus pilsētvides jautājumus un iedvesmošanos no pagātnes avangarda mākslas, tāpēc šai izdevumā var izsekot arī plašākam pagātnes mākslas interpretāciju, vides, dizaina, kinētiskās un vizionārās mākslas kontekstam Latvijā. Tas stāsta arī par mākslas attiecībām ar laikmetu, kultūras, sociālo un politisko klimatu Padomju Latvijā 70. un 80. gados. Izdevums tapis kā arhīva piezīmes, ko veido vizuāli un ilustratīvi materiāli, dokumenti, mākslinieka skices, uzmetumi un rokraksti, publikācijas presē, grāmatās un katalogos, publicētas un nepublicētas intervijas. Šie daudzslāņainie nospiedumi ļauj no jauna pārskatīt un rekonstruēt šo gandrīz četrdesmit gadu pagātnē nogūlušos projektu un caur to arī — kādu spilgtu nesenās padomju pagātnes šķautni,» izdevumu raksturo Ieva Astahovska.
No 24. jūlija līdz 6.augustam izstādes ietvaros norisinās horeogrāfes Olgas Žitluhinas laikmetīgās dejas pasākums Subjektīva parādība. Gluži kā ekspozīcijā pārstāvētie mākslas darbi, arī Olga Žitluhina savā daudzstundīgajā klātbūtnē izstāžu zālē skar dažādu laika periodu dejas eksperimentos izmantotos paņēmienus, principus un metodes, kur liela loma ir gan instrumenta (cilvēka ķermeņa) izpētei, gan izmaiņām rādītāja un skatītāja attiecībās.
Izstādi organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku.
Atbalsta: nodibinājums Rīga 2014, Rīgas dome, LR Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālās Mākslas muzejs, Valsts Kultūrkapitāla fonds, ABLV Charitable Foundation, Arctic Paper, FineArtPrint.lv, Rijada, Lordbaron, Eximus Studio un Veselības centrs 4. Informatīvie atbalsītāji: IR, Rīgas Laiks, Studija, Veto Magazine, Arterritory.com, Riga This Week, Easyget.lv, EchoGoneWrong.com, Clear Channel, EuroAWK.
