Viļņa uz Bilbao viļņa

Starptautiskajā konkursā Gugenheima — Ermitāžas muzejam Viļņā uzvarējusi Zaha Hadida, pagājušo nedēļu 8.aprīlī preses konferencē Viļņā paziņoja konkursa rīkotāji. Viņas biroja darbs atzīts par uzvarētāju konkurencē ar Danielu Libeskindu un Masimiliāno Fuksas.

Ja muzeju tiks nolemts celt, Hadidas projektētā celtne 13—14 tūkst. m² platībā būtiski pārvērstu Lietuvas galvaspilsētas ainavu Nēres upes kreisajā krastā pie Baltā tilta, kļūstot par «pretsvaru biznesa vertikālēm».

Tomēr skaidrības par projekta turpmāko likteni vēl nav. Savulaik tika ziņots, ka šāda daudzfunkcionāla kultūras centra būve Viļņā varētu sākties 2009. vai 2010.gadā, bet projekta iniciatoru optimisms noplaka, kad pērn Viļņā mainījās vietējā vara un jaunie vadītāji atklāti pauda bažas, vai mūsdienu mākslas muzejs, kura celtniecība izmaksātu simtiem miljonus litu, uz ilgu laiku nekļūs pilsētai par smagu finansiālo nastu. Tomēr žūrijas vadītājs, Gugenheima fonda direktors Tomass Krenss izteicis «gandrīz drošu pārliecību», ka Viļņai šo projektu izdosies īstenot.

Kā preses konferencē Viļņā stāstīja Zaha Hadida, viņas studija Londonā pie šā projekta strādājusi aptuveni 10 mēnešus un radījusi visai kompaktu objektu, kas veidots no daudzām atsevišķām telpām kas «gluži kā jūras akmentiņi» apvienoti vienā veselumā.

Projekta autori īpaši uzsver, ka centušies ne vien radīt izteiksmīgu celtni, bet arī parūpēties, lai pa tās logiem pavērtos iespaidīga ainava ar upes krastu, vēsturiskajām un jaunajām Viļņas ēkām. Iecerēts, ka no muzeja varēs iziet tieši pie upes, lai gan tad nāksies koriģēt Baltā tilta pašreizējo konstrukciju.

Projektētās celtnes augstums ir 27 metri, bet platības ziņā Viļņas muzejs plānots divreiz mazāks par Bilbao muzeju Spānijā un gandrīz četras reizes mazāks par iecerēto Gugenheima muzeju Abū Dabī, Apvienotajos Arābu Emirātos.

Ēkas vidusdaļā atradīsies galvenā zāle, ko veidos trīs savstarpēji savienotas izstāžu telpas, kurās iecerēts izvietot mūsdienu mākslas kolekcijas un rīkot izstādes. Paredzētas arī telpas klasiskās mākslas izstādēm no Sanktpēterburgas Ermitāžas, galerijas īpašām izstādēm, izglītības centrs, vieta kafejnīcām, kinozālēm, grāmatnīcai un lasītavai.

Viens no projekta iniciatoriem, bijušais Viļņas mērs Artūrs Zoks uz jautājumu, cik varētu maksāt izraudzītais projekts, atbildējis filozofiski: «Viss ir lēts, ko var nopirkt par naudu,» tomēr vēlāk precizējis, ka konkrētas projektēšanas un celtniecības darbu izmaksas noskaidrosies priekšizpētes trešajā kārtā. Savulaik ziņots, ka projekta izmaksām saskaņā ar konkursa noteikumiem būtu jāaprobežojas ar 160—170 milj. litu (33—35 milj. latu).

Kā norāda Lietuvas radio un televīzijas ziņu portāls lrt.lt, iespējamie projekta finansējuma avoti pagaidām nav skaidri. Tagadējais Viļņas mērs Jozs Imbrass sacījis, ka grib sagaidīt priekšizpētes atzinumu un finansējuma modeli, kas parādīs, kādu līdzekļu daļu projektā būtu jāiegulda pašvaldībai.

«Bijušas runas, ka vajadzēs pat pusmiljardu litu (102 miljonus latu) — šādu naudu pašvaldība noteikti nepiešķirs, un to nav darījušas arī citas pilsētas, kurās uzceltas Gugenheima muzeja filiāles,» norādījis mērs.

Konkursa projekti:

Zaha Hadida
1 | 2 | 3 | 4 | 5 | 6

Daniels Libeskinds
1 | 2 | 3 | 4 

Masimiliāno Fuksas
1 | 2 | 3

Meks un Mačūns

Konkursu, piesaistot Gugenheima muzeju un Ermitāžu, rīkoja Jona Meka vizuālās mākslas centrs, kas pērn dibināts Viļņā. 85 gadus vecais lietuviešu trimdas kinorežisors, «amerikāņu avangarda kino tēvs», Jons Meks pagājušajā gadā ieguva arī Lietuvas pilsonību. Centrs apkopo gan viņa paša, gan vēl viena pasaulē pazīstama lietuvieša, starptautiskās mākslinieku kustības Fluxus aizsācēja Džordža Mačūna kolekciju. Iecerēts, ka tas būtu arī topošā muzeja fondu pamats.

Ar daļu kolekcijas gan saistīts zināms skandāls. Tā saukto Mačūna kolekciju (vairākas kastes ar Fluxus akciju dokumentāciju, ap 2600 muzeja/arhīva vienību) ar enerģiskā mēra Zoka svētību Viļņas pilsēta no Jona Meka nopirka par 5 mlj. ASV dolāru, faktiski apsteidzot franču kolekcionāru grupu, kas bija gatava maksāt divreiz lielāku summu (7 mlj. eiro) — jo Fluxus dokumenti sen jau ir kļuvuši par iekārojamu muzeju ēsmu.

Jons Meks ir bijis 1978.gadā mirušā Mačūna ģimenes draugs. Mačūns, pārvācoties no sava Ņujorkas dzīvokļa uz lauku īpašumu Masačūsetsā, palūdzis Meku paglabāt pie sevis Ņujorkas mājas bēniņos «dažas kastes ar veciem papīriem». Tā gan esot tikai neliela daļa, jo vērtīgāko Mačūns paņēmis līdz uz laukiem. Kad nu gaismā nācis minētais pirkums starp Meku un Viļņas pilsētu, sašutusi ASV dzīvojošā Mačūna māsa. Tomēr lieta nav tik viennozīmīga — Mačūns šīs kastes nekad neesot prasījis Mekam atpakaļ, nedz arī minējis savā testamentā.