17. augustā plkst.
       11.00 Rīgas domē Rātsnamā tiks atklāta ekspozīcija — makets, kas savulaik tapis
       kā Edgara Pučiņa vadītā 1983. gada
       Vecrīgas reģenerācijas projekta daļa. Pēc Rīgas pilsētas arhitekta biroja
       iniciatīvas apmēram 20 kvadrātmetrus lielais makets ir papildināts ar pēdējās
       desmitgadēs uzbūvētām un pārbūvētām ēkām, kuru oriģinālajā versijā nebija.
 Rīgas svētkos Rīgas
Rīgas svētkos Rīgas
       rātsnamā tiks izstādīts makets (M 1:250), kas ir būtiska 1983. gadā
       apstiprinātā Vecrīgas reģenerācijas projekta daļa, kuru Latvijas Celtniecības
       zinātniskās pētniecības institūta Pilsētbūvniecības laboratorijā arhitekta
       Edgara Pučiņa (1924–2009) vadībā izstrādājis autoru kolektīvs — arhitekti
       Andrejs Holcmanis (1920–2009), Edvīns Burkovskis (1939), piedaloties
       Valentīnai Tarasovai, Vitai Rinkēvičai, Ervīnam Helfričam, Marinai Levinai
       (Krasņikovai), Harijam Gailim un citiem —, domājot par to, kā saglabāt
       unikālo Rīgas kultūrvēstures mantojumu, piemērojot laikmetīgai situācijai un
       padarot pieejamu sabiedrībai. Savulaik šis arhitektu un plānotāju darba
       rīks — makets — tika izmantots, lai projektēšanas laikā novērtētu
       atsevišķu ēku un vecpilsētas ansambļa arhitektoniski telpisko risinājumu
       variantus; bija domāts, ka turpmāk to izmantos Arhitektūras propagandas cents —
       izrādīšanai sabiedrībai, un Kultūras pieminekļu inspekcija — analītiskiem
       mērķiem, kā situāciju raksturojošu pamatni projektējamo ēku vērtēšanai. Šodien
       publiski pieejams telpisks pilsētas daļas modelis ir viens no sabiedrībai
       pievilcīgākajiem pilsētas plānošanas un reprezentācijas instrumentiem.
Ekspozīcija rātsnamā
       ir pašvaldības ieguldījums Rīgas arhitektūras procesa kvalitātē. Tā izveidota
       ar mērķi rosināt sabiedrības interesi un radīt izpratni par profesionāļu
       idejām, kuru īstenojums izmaina pilsētvidi, apzinoties Vecrīgas reģenerācijas
       projekta nozīmi pilsētas telpiskajā attīstībā, apliecinot cieņu projekta
       autoriem un novērtējot maketu kā sava laika amatnieciskās prasmes
       pierādījumu. Fakts, ka atjaunotais un papildinātais Vecrīgas makets pēc ilgāka
       laika atkal pieejams sabiedrībai, saistāms arī ar Latvijas valsts
       galvaspilsētas pašvaldības ieguldījumu, atzīmējot 15. gadskārtu kopš Rīgas
       vēsturiskais centrs iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas objektu
       sarakstā.
Pārskatot Vecrīgas
       reģenerācijas projekta priekšlikumus, ir skaidrs, ka projektā ietvertais
       skatījums attiecībā uz vietām, kurās apbūve nav vēlama un kurās veidojama
       kvalitatīva publiskā ārtelpa, vēsturisko ielu un zemesgabalu robežu
       atjaunošanas saistību ar lielāku pilsētbūvniecisku ideju īstenojumu, funkciju
       daudzveidības nodrošināšanu, kultūras funkciju paplašināšanu un nepiemērotu
       funkciju izskaušanu, transporta sistēmas pārveidošanu un ielu ainavas kopšanu, ir
       aktuāls un vērā ņemams. Daudzas projektā ietvertās idejas ir iemiesotas dzīvē
       konkrētu ēku un pilsētvides elementu veidolā, izstrādājot un īstenojot nākošos
       pilsētas attīstības plānus (1995, 2005). 
Pēc pašvaldības
       aģentūras Rīgas pilsētas arhitekta birojs
       iniciatīvas atjaunotajā un ar arhitektu Ervīna Helfriča, Rolanda Bruzguļa un
       Jura Bērziņa biroju atbalstu papildinātajā Vecrīgas maketā (~ 20 m²)
       attēlotas būves, kuru oriģinālajā versijā (1983) nebija, — viesnīcas 13.
       janvāra un Teātra ielā, daudzdzīvokļu komplekss Kungu ielā pie Minsterejas
       ielas, tirdzniecības galerija Audēju ielā, daudzfunkcionālas ēkas Audēju, Kungu,
       Palasta un Teātra ielā, Rīgas dome, Melngalvju nams un biroju ēkas Rātslaukumā,
       garāža Basteja bulvārī; atšķirīga no reģenerācijas projektā iecerētās dzīvē
       izskatās biroju ēka Peldu ielā pie 11. Novembra krastmalas. Nākotnē paredzēts
       Vecrīgas maketā iekļaut vēl vairākus citus uzbūvētu un pārbūvētu ēku modeļus.
       Rīgas pašvaldība līdz šim šajā projektā ieguldījusi gandrīz 12 tūkstošus
       latu, arhitektu biroju ieguldījums ir apmēram trīs procenti no kopējās summas.
       Rīgas
       rātsnamā izstādītais Vecrīgas makets ir kopējo izpratni veidojošs un vairojošs
       elements, kas nodrošina sava laika ideju klātesamību, apspriežot Rīgas
       vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves
       noteikumu grozījumus un formējot ieinteresēto pušu un lēmumu pieņēmēju
       viedokļus atsevišķu pilsētvidi ietekmējošu projektu kontekstā. Tas ir spēcīgs
       arhitektu un plānotāju talanta un prasmes apliecinājums un lielisks sava laika
       amatnieciskās prasmes pierādījums, kas pievilcīgs arī Rīgas pilsētas viesiem,
       kuri apmeklē Rīgas rātsnamu.
 
	
 
				 
				 
				
par 12 tuukstoshiem latu ielikt maketaa dazhas maajas… – kosmos… vareetu padomaat ka vinjas no zelta… bet kad ierauga… tad redzam parastus kluciishus ko uztaisiit maxaa ap 10ls..
12000ls??????
aizgaaju apskatiijos, radaas iespaids ka maketa izstaadiishanas iistais iemesls, ir atbriivot ieprieksheejaas telpas, makets nolaists, ar kaartiigu puteklju kaartu pa virsu.. diezkas nav..
1. Kungu 34 iekšpagalmā iesēdināta viena augsta ēka, kuras tur patiesībā nav.
2. Teritorijā aiz RTU ēkas Kaļķu 1 (Domes autostāvvieta un Jauniela) arī iesēdināta liela ēka, kuras tur patiesībā nav.
1. Kungu 34 iekšpagalmā iesēdināta viena augsta ēka, kuras tur patiesībā nav.
2. Teritorijā aiz RTU ēkas Kaļķu 1 (Domes autostāvvieta un Jauniela) arī iesēdināta liela ēka, kuras tur patiesībā nav.
par 12 tuukstoshiem latu ielikt maketaa dazhas maajas… – kosmos… vareetu padomaat ka vinjas no zelta… bet kad ierauga… tad redzam parastus kluciishus ko uztaisiit maxaa ap 10ls..
12000ls??????
aizgaaju apskatiijos, radaas iespaids ka maketa izstaadiishanas iistais iemesls, ir atbriivot ieprieksheejaas telpas, makets nolaists, ar kaartiigu puteklju kaartu pa virsu.. diezkas nav..