Žūrijas komisija saskaņā ar konkursa nolikumu un atbilstoši anonīmi iesniegto metu kopvērtējumam pieņēma lēmumu par septiņām devīzēm, kuras ir ieguvušas augstāko novērtējumu:
UniverseCity
Zīle
KobronSkunste
AVA
LU Open
LU 0710
LAPA
2. kārtā nav iekļuvuši darbi ar devīzēm CAMPUS un MID783.
«Konkursā iesniegtie meti vērtējami atzinīgi un ir atbilstoši projekta mērķim. Tāda mēroga izglītības un zinātnes centrs arhitektiem ir interesants izaicinājums. Žūrijas komisija, vērtējot iesniegtos darbus, ņēma vērā, kā tajos izpaužas vīzija par Latvijas Universitāti kā vienotu veselumu un kā tiek plānota iekļaušanās Torņkalna zaļajā vidē. Tā kā LU Akadēmiskā centra celtniecība notiks vairākos etapos, ļoti svarīgs bija arhitektu redzējums, kā tas notiks, lai netraucētu akadēmisko darbu jau pabeigtajās ēkās,» stāsta žūrijas komisijas priekšsēdētājs, LU rektors, profesors Mārcis Auziņš.
«Viens no svarīgākajiem vērtēšanas kritērijiem bija, kā LU Akadēmiskais centrs iekļaujas apkārtējā pilsētvidē un atbilst apstiprinātajam Torņakalna detālplānojumam. Nākotnē šo Rīgas daļu redzam kā izglītības, zinātnes un biznesa centru, kur funkcionāli iekļaujas gan Latvijas Nacionālā bibliotēka, gan LU Akadēmiskais centrs,» papildina Žūrijas komisijas priekšsēdētāja vietnieks, SIA Rīgas pilsētbūvnieks valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters.
LU Akadēmiskā centra ēku kompleksa metu konkursa pirmajā kārtā iesniegtie darbi visiem interesentiem apskatāmi LU Mazajā aulā līdz septembra vidum. Otrajā kārtā pretendentiem būs jāiesniedz metu izstrāde Dabas un dzīvības zinātņu akadēmiskā centra ēkai. Pēc tam žūrija noteiks trīs godalgoto vietu ieguvējus, kurus iepirkuma komisija aicinās iesniegt tehnisko un finanšu piedāvājumu.
Torņakalna rajonā LU plāno izveidot modernu infrastruktūru ar kopējo platību 120 000 kvadrātmetri, kur atrastos ap desmit būvju, no kurām par Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem tiktu uzcelts Dabas un dzīvības zinātņu centrs un auditoriju korpuss. Akadēmisko centru Torņakalnā varētu izbūvēt līdz 2023.gadam. Tā pirmo kārtu ̶ Dabas un dzīvības zinātņu centru, kas izmaksās aptuveni 23 miljonus latu, iecerēts pabeigt līdz 2014.gada vidum.
Vai žūrijas komisija var nopublicēt arī autoru atšifrējumu un varbūt arī mazliet pacensties un vienīgajā Latvijas arhitektūras portālā nopublicēt arī pašus darbus? Vai varbūt viss ir noslepenots?
nestreb karstu, pirmajā kārtā tak vēl autori nav zināmi!
Pievienojos Miķelim par to, ka būtu jauki apskatīt šos piedāvājumus a4d lapās – tas lieti noderētu tiem, kam nav iespējas apmeklēt aulu. Bildītes un apraksti izraisītu interesantu diskusiju. Protams, būtu jauki zināt, kas ir autori, bet, ja tā informācija nav pieejama, tad bez tās jau var arī iztikt.
lai vien pirmā kārta paliek slepena. savādāk visi darbi tiks nolikti kā allaž tas te tiek darīts un nabaga autori iedzīti smagā depresijā. davaj-ka šo saldēdienu atstāt vēlākam.
tie, kas paarzin biroju rokrakstus, var izpiipeet, kursh ir kura darbs! ne visus, bet dazjus var!
biju aizgaajusi uz mazo aulu apskatiities, jaasaka ka pat dundagas estraades konkurs bija sakariigaaks par sho.. te nebija ne1 maketa, uz ko tad lai tur skataas??????
kā noorganizēts konkurss, tādi darbi! nevar taču gribēt spožus pieteikumus pie tik nesamērīgiem noteikumiem- kvadrātmetri pret balvu fondu.
Arī biju iestaigājis – galvenais, ko paņēmu sev – mazāk ir vairāk (neatceros, no kurienes šis spārnotais teiciens). Pats minimālistiskākais piedāvājums pats interesantākais. Tālāk absolūta vienveidība. Pats lielākais piedāvājums tikai dziļāk iebraucis detaļās, bet ne veidolā. Palika sajūta, ka ejam garām tam, kas notiek citur pasaulē, nesaskaroties.
less is more /mies van der rohe/
Nepieciešams izstrādāt kopēju stratēģiju no arhitektu puses konkursu sakarā. Konkurss ir intelektuāls darbs un tas attiecīgi jāapmaksā. Jāsaista izmaksas kopā ar būvniecības izmaksām. Jo lielāks objekts, jo lielāks honorārs konkursā startējušiem, līdzīgi kā profesionālajā sportā, kur katrs dalībnieks atkarībā no savas vietas saņem savu artavu. Ir jābūt skaidrai LAS nostājai un definētajam meta sastāva minimumam un maksimumam. Projektēšanas darbu līguma formai ir jābūt pieejamai jau pirms konkursa uzsākšanas, tas pats attiecas uz autoruzraudzības līgumu. Nedrīkst būt ierobežojumu konkursantu apgrozījumam, kreklu izmēriem un tamlīdzīgām lietām. Jādomā par latviešu arhitektu aizstāvību un jānosaka, ka ja starptautiskā konkursā uzvar ārzemju kolēģi, tehniskais projekts… Lasīt vairāk »
Skaisti vārdi, tikai viss jau sen dzirdēts.. Un starpcitu Torņakalna konkursam ar LAS ir ļoti mazs sakars- tikai tas, ka no padsmit žūrijas locekļiem 2 ir LAS biedri.
Apnikuši šitie "Miķeļi" un "Mārtiņi" !
Vairākums darbu atgādina necilu veidu, kā noteiktā teritorijā sagrūst vajadzīgos kvadrātmetrus… kas laikam jau arī ir viena no arhitekta misijām. Kā vidējam arhitektūras lietotājam, smuki-nesmuki līmenī man labāk patiktu: a) perimetrālā apbūve. Tāpēc ka nav redzēti tīkami brīvā plānojuma apbūves piemēri. Nu varbūt arhitekti savā starpā par kādām brīvā plānojuma apbūvēm dala Prickera balvas utml., bet tas jau ir viņu šauro iekšējo aprindu darījums. b) lai nav gar ielu garas, vienmuļas fasādes. Kā mantojuma entuziastam gribētos redzēt Kobronskansti saglabātu (dažiem darbiem nebija). Vēl jau tie būvnieki uzrausies arī uz līdz šim vēl neatrastā gotiskā Sarkanā torņa + dzirnavu atliekām un… Lasīt vairāk »
Nu nepavisam nebūtu slikti, ja atkal ar savu motivēto viedokli par žūrijas lēmumu parādītos mūsu kolēģis – žūrijas loceklis. Iepriekš bija bija diezgan izsmeļošana komunikācija šai vietnē, vajag turpināt.
Man jautājums – kāpēc turpināt darbu nolemts praktiski identiskiem piedāvājumiem, bet atmests atšķirīgais? Vai tikai tāpēc, ka tur tiešām ir tikai koncepts, ne detalizācija un žūrijas vairākumam nebija prasmju to izprast?
Piebilde – ar otrajai kārtai izvirzītajiem darbiem var droši rīkot atjautības konkursu – atrodi 10 atšķirības.
Man gan likās, ka tur redzēju gan perimetrālu apbūvi, gan brīvo plānojumu, nelikās tik vienādi nemaz, ja neskaita to, ka visos ir krietni daudz m2 . izskatās, ka zemes gabals par mazu bikucit.
interesanti, vai Gatis zin, ka tā vēsturiskā būve ir 6 metrus zem zemes, ja ir. Diezgan smieklīgs tas tornitis sanāktu, pazemes būve drīzāk.
Lieliski zinu par Kobronskansti, tā nebūt nav 6 m dziļi. Savukārt, ja runājam par Sarkano torni (kas ir kaut kas pavisam cits), tad to, cik tas dziļi un kas no tā palicis, neviens šobrīd nezina.
tad jau laikam nezin tie pētnieki, kas rakstija , ka būves paliekas (iespejamās0 ir 5-6m dziļumā , pie kam tas ir no esošās zemes atzīmes, ja vēl uzber vai uzbūvē stāvvietas, tad pavisam dziļi
CAMPUS uzrunā, vienmēr var labāk… tomēr uzrunā…
nav saprotami kritēriji darbu atlasē, jo tieši atsijātie darbi (no dotās info) atstāj labāku iespaidu, jūtama kāda radoša nots.
par gaumi jau nestrīdās :), bet ZILI uz otro kārtu laikam dēļ tiem m2 palaida?
kas tad tiieši atsijātajos patika? Liekas tie tomēr tieši atsijātajos nebija pilsētbūvnieciskas koncepcijas, citos bija šāda vai tāda. Kaut kādam žūrijas protokolam jau būtu jāparādās, vismaz vēlāk. Jo šoreiz vērtētāji bija ļoti dažādi, gan arhitekti, gan lietotāji.
Kur tad ir palikuši žūrijas pārstāvji ar savu profesionālo viedokli par ieguvumiem, zaudējumiem, vīzijām. Kamēr daži kārnie komentāri mēģina kaut ko rezumēt, mēs būtu pelnījuši kādu komentu no mūsu amata brāļiem. Nu padalieties mazliet, neturiet sveci zem pūra, vai ir tā kā mazliet neērti kaut ko bilst? Kā tad ir?
http://www.lu….iepirkumi/meti/
Nu šie darbi sarindoti iesniegsanas kārtībā- vērtējums jau laikam drusku atšķirīgs.
http://www.lu….02010_23_1.doc
Varbūt tomēr var izteikties žūrijas locekļi, jo vidējais novērtējums neko par projektiem nepasaka. Kādam kaut kas likās labāks, kādam sliktāks. Ko žūrijas locekļi domā par kopainu, kādēļ varbūt paši nepiedalījās, ko domā par konkursa formātu – divas kārtas, darbs bez maksas. Kādēļ to darbu kurš nokavēja dažas minūtes vispār nepieņēma, varbūt varēja izstādīt, cilvēki bija strādājuši, varbūt ka vajadzēja vismaz nopublicēt. Bargā žūrija, kur tad Jūs esat?
nokavēja stundu un 5 minūtes
Nu jā 65 minūtes, varbūt tas arī pārsniedz akadēmisko ceturksni, tomēr strādāts jau bija, piekritīsiet?
Kaut gan varbūt ejam jaunā virzienā – sociālās arhitektūras virzienā, kas iekļaujas šajā kustībā http://tv.delf…owvid=CUcVeYpi. Ja tā, tad visu cieņu….
sociālā arhitektūra kā reiz ir kaut kas absolūti pretējs, norādītajam linkam un planšetēs apskatāmajam. varbūt vērts palasīt tā poļu arhitekta rakstu darbus, kas no plimutas bij atbraucis pagājušo rudeni un papētīt ciešāk studentu darbus andrejsalas mājas lapā.
un iespējams vaig vienkārši cilvēcīgu (ērtu lietotājam un garāmgājējam ) arhitektūru vai jēgpilnu ?
Šeit domāju par arhitektūru, kuras radīšanu neviens neapmaksā, vai apmaksā tikai papīra izdevumus un arhitekti sniedz vienkārši savu ieguldījumu problēmas atrisināšanā. Tā kā šis konkurss netika apmaksāts, patiesībā arhitekti ir ar to nodarbojušies un snieguši risinājumus par velti. Kaut arī pastāv otrā kārta, kuras uzvarētājs saņems pasūtījumu, ievirze ir tieši šajā virzienā. Interesanti, vai Latvijā ir kādreiz bijis arhitektūras konkurss, kur uzvarētājs bez maksas, vai par pašizmaksu izstrādā projektu, kuru pēc tam arī realizē. Vai kāds zin precendentu?
konkursam bija jaabuut atklaatam un speciaali promoteetam 1 gadu ar reklaamas budzhetu 30tkst LVL, lai paziistami un nepaziistami autori tieshaam vareetu sacensties un Riigai buutu otra Sidnejas Opera. tagad piedaliijaas tie, kuriem jau bija informaacija, t.i. anglji un dazhi vieteejie, bet neviena nopietna Eiropas vaarda nav… varu sadereet. Shis konkursa pasaakums ir izgaazies pashaa saknee un tam nav jeegas, kaa tikai izteereet aatri EU sagraabstiito LU naudu, vot. Stulbi… Noziedziigi… Latviski…
Pēc būtības pilnīgi izsmeļoša informācija par darbu novērtējumu ir izlasāma konkursa protokolā.Es domāju, ka plašākus komentārus žūrija sniegs pēc otrās kārtas, kad būs atklāti konkursa dalībnieki un uzvarētāji Ceru, ka dalībnieki arī paši izteiksies par saviem darbiem un konkursa norisi.Pēc būtības konkursa norises novērtējumu būtu labi sniegt visiem dalībniekiem (ne tikai šim konkursam), jo tāda veidā mēs varētu mēģināt uzlabot konkursu rīkošanas kultūru kopumā. Ja runājam par konkursa norisi, protams, būtu vēlams lielāks izstrādes un sagatavošanās (gan dalībniekiem, gan žūrijai, nolikuma izstrādei) laiks, bet mēs (LAS pārstāvji), to varējām ietekmēt vien par 1 vai 2 nedēļām.Konkurss kārtās ,manuprāt, ir veiksmīgs… Lasīt vairāk »
Paldies par komentāru. Bija jau gan droši vien iespēja atteikties no žūrēšanas un piedalīties konkursā. Vai arī ar šādiem noteikumiem arī pašiem ne īpaši gribējās startēt? Par konkursa sadalīšanu kārtās – protams tas ir risinājums kā atsijāt kādu skaitu pretendentu, bet vai tas uzlabo galējo rezultātu, tas vēl ir jautājums. Īsti nesaprotu kādēļ tāda steiga, vai tas saistīts ar to, ka LU nākamā gada budžetā jāiekļauj līdzekļi tehniskā projekta izstrādei un paši tā kā mazliet par vēlu ir attapušies, vai ar citiem jautājumiem? Gribējās jau vairāk uzzināt par vērtēšanas sistēmu kopumā – vai žūrijas locekļi salika balles, gluži kā daiļslidošanā,… Lasīt vairāk »
labdien visiem. mazliet novēloti pievienojos diskusijai. Tomēr, kā viens no diviem LAS deleģētajiem žūrijas locekļiem, gribēju padalīties ar viedokli un faktiem: uzskatu, ka konkursa organizēšana 2ās kārtās ir būtisks ieguvums, un varēja arī ietaupīt dalībnieku spēkus. cita lieta – tas nav īsti izdevies, jo nākamajai kārtai izvirzīti 80% sākotnējo pretendentu – daudz par daudz – acīmredzot, efektīvāk būtu bijis paredzēt, ka izvirzīta tiek puse, bet ne vairāk kā tie paši 7. tā pat arī pietrūkst Pasūtītāja vadošu norādījumu vai pat ieteikumu nākamās kārtas dalībniekiem par to, kas tiešu viņu darbā, katrā individuāli, būtu jāpilnveido vai jānovērš. arī tas, izrādās, nebija… Lasīt vairāk »
Liels paldies par komentāru, tas tiešām bija labs un atklāj arī liekas garām paslīdējušās nianses. LAS patiešām vajadzētu ieviest kādas izmaiņas un noteikt standarta atlīdzības likmes saviem ekspertiem, interesanti vai LU pārstāvji arī neko nesaņēma par piedalīšanos žūrēšanā. Kas tad aizstāvēs savus profesionāļus, ja ne LAS? Ja mēs varētu saņemt šādus komentārus no arī citu konkursu žūrijas locekļiem, tad liekas, ka vezums ar minējumiem un aizdomām kļūtu daudz mazāks.
nevelc aizdomu vezumu līdzi, priekš kam Tv tas, varbut labāk doma, ka kādam izdevies, bet Tu vienkāršinesapoti, ka cilvēki mēdz domāt atšķirigi un ne jau korupcijā vaina.
tu esi liekulis un korupcijā ir vaina… vot!
Nu es domāju, ka visur meklēt korupciju ir slimi. ir jau viņa protams, un kad es apskatiju darbus, bija cilvēki, kas viens otram rāda kuri ir īstie, kas droši vien var ietekmēt rezultātus, bet kopumā , ja darbs ir ietverams kategorijā SH*t. tad jau arī izstumt ir gruti, ja nu vienīgi Grafx pie Burova.
Vai žūrijas komisija var nopublicēt arī autoru atšifrējumu un varbūt arī mazliet pacensties un vienīgajā Latvijas arhitektūras portālā nopublicēt arī pašus darbus? Vai varbūt viss ir noslepenots?
nestreb karstu, pirmajā kārtā tak vēl autori nav zināmi!
Pievienojos Miķelim par to, ka būtu jauki apskatīt šos piedāvājumus a4d lapās – tas lieti noderētu tiem, kam nav iespējas apmeklēt aulu. Bildītes un apraksti izraisītu interesantu diskusiju. Protams, būtu jauki zināt, kas ir autori, bet, ja tā informācija nav pieejama, tad bez tās jau var arī iztikt.
lai vien pirmā kārta paliek slepena. savādāk visi darbi tiks nolikti kā allaž tas te tiek darīts un nabaga autori iedzīti smagā depresijā. davaj-ka šo saldēdienu atstāt vēlākam.
tie, kas paarzin biroju rokrakstus, var izpiipeet, kursh ir kura darbs! ne visus, bet dazjus var!
biju aizgaajusi uz mazo aulu apskatiities, jaasaka ka pat dundagas estraades konkurs bija sakariigaaks par sho.. te nebija ne1 maketa, uz ko tad lai tur skataas??????
kā noorganizēts konkurss, tādi darbi! nevar taču gribēt spožus pieteikumus pie tik nesamērīgiem noteikumiem- kvadrātmetri pret balvu fondu.
Arī biju iestaigājis – galvenais, ko paņēmu sev – mazāk ir vairāk (neatceros, no kurienes šis spārnotais teiciens). Pats minimālistiskākais piedāvājums pats interesantākais. Tālāk absolūta vienveidība. Pats lielākais piedāvājums tikai dziļāk iebraucis detaļās, bet ne veidolā. Palika sajūta, ka ejam garām tam, kas notiek citur pasaulē, nesaskaroties.
less is more /mies van der rohe/
Nepieciešams izstrādāt kopēju stratēģiju no arhitektu puses konkursu sakarā. Konkurss ir intelektuāls darbs un tas attiecīgi jāapmaksā. Jāsaista izmaksas kopā ar būvniecības izmaksām. Jo lielāks objekts, jo lielāks honorārs konkursā startējušiem, līdzīgi kā profesionālajā sportā, kur katrs dalībnieks atkarībā no savas vietas saņem savu artavu. Ir jābūt skaidrai LAS nostājai un definētajam meta sastāva minimumam un maksimumam. Projektēšanas darbu līguma formai ir jābūt pieejamai jau pirms konkursa uzsākšanas, tas pats attiecas uz autoruzraudzības līgumu. Nedrīkst būt ierobežojumu konkursantu apgrozījumam, kreklu izmēriem un tamlīdzīgām lietām. Jādomā par latviešu arhitektu aizstāvību un jānosaka, ka ja starptautiskā konkursā uzvar ārzemju kolēģi, tehniskais projekts… Lasīt vairāk »
Skaisti vārdi, tikai viss jau sen dzirdēts.. Un starpcitu Torņakalna konkursam ar LAS ir ļoti mazs sakars- tikai tas, ka no padsmit žūrijas locekļiem 2 ir LAS biedri.
Apnikuši šitie "Miķeļi" un "Mārtiņi" !
Vairākums darbu atgādina necilu veidu, kā noteiktā teritorijā sagrūst vajadzīgos kvadrātmetrus… kas laikam jau arī ir viena no arhitekta misijām. Kā vidējam arhitektūras lietotājam, smuki-nesmuki līmenī man labāk patiktu: a) perimetrālā apbūve. Tāpēc ka nav redzēti tīkami brīvā plānojuma apbūves piemēri. Nu varbūt arhitekti savā starpā par kādām brīvā plānojuma apbūvēm dala Prickera balvas utml., bet tas jau ir viņu šauro iekšējo aprindu darījums. b) lai nav gar ielu garas, vienmuļas fasādes. Kā mantojuma entuziastam gribētos redzēt Kobronskansti saglabātu (dažiem darbiem nebija). Vēl jau tie būvnieki uzrausies arī uz līdz šim vēl neatrastā gotiskā Sarkanā torņa + dzirnavu atliekām un… Lasīt vairāk »
Nu nepavisam nebūtu slikti, ja atkal ar savu motivēto viedokli par žūrijas lēmumu parādītos mūsu kolēģis – žūrijas loceklis. Iepriekš bija bija diezgan izsmeļošana komunikācija šai vietnē, vajag turpināt.
Man jautājums – kāpēc turpināt darbu nolemts praktiski identiskiem piedāvājumiem, bet atmests atšķirīgais? Vai tikai tāpēc, ka tur tiešām ir tikai koncepts, ne detalizācija un žūrijas vairākumam nebija prasmju to izprast?
Piebilde – ar otrajai kārtai izvirzītajiem darbiem var droši rīkot atjautības konkursu – atrodi 10 atšķirības.
Man gan likās, ka tur redzēju gan perimetrālu apbūvi, gan brīvo plānojumu, nelikās tik vienādi nemaz, ja neskaita to, ka visos ir krietni daudz m2 . izskatās, ka zemes gabals par mazu bikucit.
interesanti, vai Gatis zin, ka tā vēsturiskā būve ir 6 metrus zem zemes, ja ir. Diezgan smieklīgs tas tornitis sanāktu, pazemes būve drīzāk.
Lieliski zinu par Kobronskansti, tā nebūt nav 6 m dziļi. Savukārt, ja runājam par Sarkano torni (kas ir kaut kas pavisam cits), tad to, cik tas dziļi un kas no tā palicis, neviens šobrīd nezina.
tad jau laikam nezin tie pētnieki, kas rakstija , ka būves paliekas (iespejamās0 ir 5-6m dziļumā , pie kam tas ir no esošās zemes atzīmes, ja vēl uzber vai uzbūvē stāvvietas, tad pavisam dziļi
CAMPUS uzrunā, vienmēr var labāk… tomēr uzrunā…
nav saprotami kritēriji darbu atlasē, jo tieši atsijātie darbi (no dotās info) atstāj labāku iespaidu, jūtama kāda radoša nots.
par gaumi jau nestrīdās :), bet ZILI uz otro kārtu laikam dēļ tiem m2 palaida?
kas tad tiieši atsijātajos patika? Liekas tie tomēr tieši atsijātajos nebija pilsētbūvnieciskas koncepcijas, citos bija šāda vai tāda. Kaut kādam žūrijas protokolam jau būtu jāparādās, vismaz vēlāk. Jo šoreiz vērtētāji bija ļoti dažādi, gan arhitekti, gan lietotāji.
Kur tad ir palikuši žūrijas pārstāvji ar savu profesionālo viedokli par ieguvumiem, zaudējumiem, vīzijām. Kamēr daži kārnie komentāri mēģina kaut ko rezumēt, mēs būtu pelnījuši kādu komentu no mūsu amata brāļiem. Nu padalieties mazliet, neturiet sveci zem pūra, vai ir tā kā mazliet neērti kaut ko bilst? Kā tad ir?
http://www.lu….iepirkumi/meti/
Nu šie darbi sarindoti iesniegsanas kārtībā- vērtējums jau laikam drusku atšķirīgs.
http://www.lu….02010_23_1.doc
Varbūt tomēr var izteikties žūrijas locekļi, jo vidējais novērtējums neko par projektiem nepasaka. Kādam kaut kas likās labāks, kādam sliktāks. Ko žūrijas locekļi domā par kopainu, kādēļ varbūt paši nepiedalījās, ko domā par konkursa formātu – divas kārtas, darbs bez maksas. Kādēļ to darbu kurš nokavēja dažas minūtes vispār nepieņēma, varbūt varēja izstādīt, cilvēki bija strādājuši, varbūt ka vajadzēja vismaz nopublicēt. Bargā žūrija, kur tad Jūs esat?
nokavēja stundu un 5 minūtes
Nu jā 65 minūtes, varbūt tas arī pārsniedz akadēmisko ceturksni, tomēr strādāts jau bija, piekritīsiet?
Kaut gan varbūt ejam jaunā virzienā – sociālās arhitektūras virzienā, kas iekļaujas šajā kustībā http://tv.delf…owvid=CUcVeYpi. Ja tā, tad visu cieņu….
sociālā arhitektūra kā reiz ir kaut kas absolūti pretējs, norādītajam linkam un planšetēs apskatāmajam. varbūt vērts palasīt tā poļu arhitekta rakstu darbus, kas no plimutas bij atbraucis pagājušo rudeni un papētīt ciešāk studentu darbus andrejsalas mājas lapā.
un iespējams vaig vienkārši cilvēcīgu (ērtu lietotājam un garāmgājējam ) arhitektūru vai jēgpilnu ?
Šeit domāju par arhitektūru, kuras radīšanu neviens neapmaksā, vai apmaksā tikai papīra izdevumus un arhitekti sniedz vienkārši savu ieguldījumu problēmas atrisināšanā. Tā kā šis konkurss netika apmaksāts, patiesībā arhitekti ir ar to nodarbojušies un snieguši risinājumus par velti. Kaut arī pastāv otrā kārta, kuras uzvarētājs saņems pasūtījumu, ievirze ir tieši šajā virzienā. Interesanti, vai Latvijā ir kādreiz bijis arhitektūras konkurss, kur uzvarētājs bez maksas, vai par pašizmaksu izstrādā projektu, kuru pēc tam arī realizē. Vai kāds zin precendentu?
konkursam bija jaabuut atklaatam un speciaali promoteetam 1 gadu ar reklaamas budzhetu 30tkst LVL, lai paziistami un nepaziistami autori tieshaam vareetu sacensties un Riigai buutu otra Sidnejas Opera. tagad piedaliijaas tie, kuriem jau bija informaacija, t.i. anglji un dazhi vieteejie, bet neviena nopietna Eiropas vaarda nav… varu sadereet. Shis konkursa pasaakums ir izgaazies pashaa saknee un tam nav jeegas, kaa tikai izteereet aatri EU sagraabstiito LU naudu, vot. Stulbi… Noziedziigi… Latviski…
Pēc būtības pilnīgi izsmeļoša informācija par darbu novērtējumu ir izlasāma konkursa protokolā.Es domāju, ka plašākus komentārus žūrija sniegs pēc otrās kārtas, kad būs atklāti konkursa dalībnieki un uzvarētāji Ceru, ka dalībnieki arī paši izteiksies par saviem darbiem un konkursa norisi.Pēc būtības konkursa norises novērtējumu būtu labi sniegt visiem dalībniekiem (ne tikai šim konkursam), jo tāda veidā mēs varētu mēģināt uzlabot konkursu rīkošanas kultūru kopumā. Ja runājam par konkursa norisi, protams, būtu vēlams lielāks izstrādes un sagatavošanās (gan dalībniekiem, gan žūrijai, nolikuma izstrādei) laiks, bet mēs (LAS pārstāvji), to varējām ietekmēt vien par 1 vai 2 nedēļām.Konkurss kārtās ,manuprāt, ir veiksmīgs… Lasīt vairāk »
Paldies par komentāru. Bija jau gan droši vien iespēja atteikties no žūrēšanas un piedalīties konkursā. Vai arī ar šādiem noteikumiem arī pašiem ne īpaši gribējās startēt? Par konkursa sadalīšanu kārtās – protams tas ir risinājums kā atsijāt kādu skaitu pretendentu, bet vai tas uzlabo galējo rezultātu, tas vēl ir jautājums. Īsti nesaprotu kādēļ tāda steiga, vai tas saistīts ar to, ka LU nākamā gada budžetā jāiekļauj līdzekļi tehniskā projekta izstrādei un paši tā kā mazliet par vēlu ir attapušies, vai ar citiem jautājumiem? Gribējās jau vairāk uzzināt par vērtēšanas sistēmu kopumā – vai žūrijas locekļi salika balles, gluži kā daiļslidošanā,… Lasīt vairāk »
labdien visiem. mazliet novēloti pievienojos diskusijai. Tomēr, kā viens no diviem LAS deleģētajiem žūrijas locekļiem, gribēju padalīties ar viedokli un faktiem: uzskatu, ka konkursa organizēšana 2ās kārtās ir būtisks ieguvums, un varēja arī ietaupīt dalībnieku spēkus. cita lieta – tas nav īsti izdevies, jo nākamajai kārtai izvirzīti 80% sākotnējo pretendentu – daudz par daudz – acīmredzot, efektīvāk būtu bijis paredzēt, ka izvirzīta tiek puse, bet ne vairāk kā tie paši 7. tā pat arī pietrūkst Pasūtītāja vadošu norādījumu vai pat ieteikumu nākamās kārtas dalībniekiem par to, kas tiešu viņu darbā, katrā individuāli, būtu jāpilnveido vai jānovērš. arī tas, izrādās, nebija… Lasīt vairāk »
Liels paldies par komentāru, tas tiešām bija labs un atklāj arī liekas garām paslīdējušās nianses. LAS patiešām vajadzētu ieviest kādas izmaiņas un noteikt standarta atlīdzības likmes saviem ekspertiem, interesanti vai LU pārstāvji arī neko nesaņēma par piedalīšanos žūrēšanā. Kas tad aizstāvēs savus profesionāļus, ja ne LAS? Ja mēs varētu saņemt šādus komentārus no arī citu konkursu žūrijas locekļiem, tad liekas, ka vezums ar minējumiem un aizdomām kļūtu daudz mazāks.
nevelc aizdomu vezumu līdzi, priekš kam Tv tas, varbut labāk doma, ka kādam izdevies, bet Tu vienkāršinesapoti, ka cilvēki mēdz domāt atšķirigi un ne jau korupcijā vaina.
tu esi liekulis un korupcijā ir vaina… vot!
Nu es domāju, ka visur meklēt korupciju ir slimi. ir jau viņa protams, un kad es apskatiju darbus, bija cilvēki, kas viens otram rāda kuri ir īstie, kas droši vien var ietekmēt rezultātus, bet kopumā , ja darbs ir ietverams kategorijā SH*t. tad jau arī izstumt ir gruti, ja nu vienīgi Grafx pie Burova.