XX gadsimta 20.—30.gados fotogrāfija un arhitektūra attīstījās paralēli. Fotogrāfija beidza imitēt gleznas, arhitektūra noliedza historismu. Fotogrāfi meklēja jaunu izteiksmi, kas sekoja optikai. Arhitekti pielūdza funkciju. Ģeometrisks konstruktīvisms un industriālo formu estētika izjusti raksturoja abas mākslas.
140 attēlos starp diviem Pasaules kariem Ungārijā iemūžinātas neesošas, pārbūvētas vai nekustamā īpašuma tirgus apdraudētas būves līdz 4.aprīlim apskatāmas Somijas Arhitektūras muzejā Helsinkos, kur viesojas ungāru modernās arhitektūras un fotogrāfijas izstāde Light and Form.Modern Architecture and Photgraphy 1927—1950.
Jaunās objektivitātes kustība vienlaikus mainīja attieksmi pret arhitektūru un arī fotogrāfiju. Tas rosināja izdot ungāru modernās arhitektūras albumu, kā arī izveidot fotoizstādi, kuru atklāja jau 2003.gada nogalē Budapeštas mākslas centrā Mucsarnok. Vēlreiz popularizējot Gropiusa, Lekorbizjē un Mīsa van der Roe elpā izteiktās ungāru modernisma idejas, grāmatas autori — mākslas un foto vēsturnieki Virág Hajdú, Pál Ritoók un Ibolya Cs. Plank — akcentē mākslinieku sadarbību ar modernistiem arhitektūrā un fotogrāfijā — Molnár, József Fischer, Marcell Breuer, Alfréd Forbát vai Gábor Preisich un Moholy—Nagy, Capa, Brassai vai Kertész.
