Trešā diskusija par identitāti

15. septembrī Arhitektu namā notiks
trešā diskusija par identitāti un arhitektu uzdevumiem, ko vadīt
apsolījis Andris Kronbergs.

Lai rosinātu arhitektus iesaistīties
diskusijā, nolēmām uzdot dažus jautājumus, uz kuriem būtu
vēlams atrast atbildes.

  1. …«Neatkarīgi no tā, ko mēs saprotam
    ar nacionālo identitāti,
    šis nezināmais ir saistīts ar kaut kādu politiskās kopības
    izjūtu, lai cik tā nemanāma un vāja… Tas rosina domāt arī par
    skaidru un noteiktu sabiedrisku telpu, pietiekami labi iezīmētu un
    norobežotu teritoriju, kurā šīs sabiedrības locekļi atpazīst
    paši sevi un kurai tie jūtās piederīgi.» (Antonijs Smits
    Nacionālā identitāte)
    Vai Jums ir pieņemams šāds skaidrojums?

  2. Kā identitātes jēdziens būtu jādefinē
    mums – arhitektiem? Ja pieņemam, ka arhitekts projektē saskaņā
    ar sev saprotamiem principiem, tad identitāte būtu jāsaprot un
    nevis tikai jāizjūt.””Vai par identitāti nav jārunā kā
    par attīstāmu, pretstatā prevalējošām runām par tās
    saglabāšanu? Arī kultūras mantojumu saglabā — to attīstot.

  3. Vai Jūs varat piekrist tam, ko,
    viesojoties Rīgā, esot teicis arhitektūras kritiķis Arons
    Betskis: «Tā vien šķiet, ka kopš ornamentālās plastikas
    uzplaukuma mūra ēku fasādēs Rīgā nekas daudz vairs nav
    noticis… Tikai viena būve — emigrācijas astoņdesmitgadnieka
    Gunāra Birkerta projektētā Jaunā Nacionālās bibliotēkas ēka,
    kas atgādina stikla kalnu no latviešu tautas pasakām, – izjauc šo
    raibo viendabīgumu.»

Tiek gaidītas jūsu pārdomas
un diskusiju pieteikumi.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 vote
Article Rating
guest
46 Comments
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Inline Feedbacks
View all comments
L.Z.

Tēma – Latvijas arhitektūras skola, kas tā ir?

vārds

Upsss, šitā tēma Daugavas viņā krastā ir tabu, daudzi varētu nesaprast…:O

a.s.

Vai Jūs interesē Latvijas arhitektūras attīstība, pēctecība un arhitektu darbi, kas to iezīmē? Vai tikai arhitektu izglītības iespējas?

Ko?

Nesapratu?

vārds

Nesaprati?? Tad padomā –

Kas mums atrodas Daugavas kreisajā krastā? Pareizi. RTU

Precīzāk – APF.

Ko viņi domā par arhitektūras skolu? Visumā tikai to labāko.

Vai viņi ir gatavi, ka to apspriež? – nē.

Ko no tā varam secināt?

Tabu!

Jautāsi, ko mēs domājam par arhitektūras skolu?

Jautāšu pretim – kādu skolu?!

Jautāšu vēl: VAI KĀDS IR REDZĒJIS LATVIJAS ARHITEKTŪRAS SKOLU KĀ DOKTRĪNU??

vārds

Upsss, šitā tēma Daugavas viņā krastā ir tabu, daudzi varētu nesaprast…:O

J.A.

Tēma aktuāla un vajadzīga, bet vai mēs tiksim ar to galā? Egils Levits(RĪGAS LAIKS sept.)

saka tā – "Latviskums nav ne labāks, ne sliktāks par jebkuru citu identitāti.Tas irvienkārši idetifikācijas jautājums. Un, ja cilvēks ir vienreiz identificējies, ieaudzis attiecīgā tautā vai nācijā, viņš līdz ar to vēlās tai piederēt." Bet ko nozīmē "piederēt"?

Ģunta Šnipke

PIEDERĒT nozīmē – būt PIE (klāt, tuvu, neatraujami, nu pilnīgi un nepārtraukti ) un DERĒT (šai vietai, kam klāt) .Ja mēs tā uz savu Latvijā dzīvošanu un tai projektēšanu raudzītos, viss bez lielas piepūles veidotos identiski šai zemeei un laikam.

a.s.

Man liekas, ka šis laiks no arhitekta prasa varēšanu atteikties no savām ambīcijām un ar visām iekšām kalpot DZIMTAJAI VIETAI. Jāmācās, jāstudē pasaules pieredze un to visu jāmēģina salīdzināt, analizēt un attiecināt uz Latvijas apstākļiem. Ar ko mēs atšķiramies un kas mums kopīgs ar Japānu, Nīderlandi, Dāniju vai Igauniju? Vēsture? Klīmats? Domāšana? Jušana? Valoda? Redzēšana? Valoda?

nav

a ko nozīmē identitāte ???

Elīna

Cikos?

a.s.

DISKUSIJA PAREDZĒTA 15. SEPTEMBRĪ PULKSTEN 17.00.

Blokz

Tad vadīs to diskusiju Kronbergs vai nē? Ja jau diskusijas pieteikumā nav konkrētas nostājas, tad cik disciplinēta var sanākt pati diskusija. Tā vietā lai aitas runātu par globalizāciju, būtu labāk paņēmuši to ļaunuma sakni – izglītību, izravējuši nezāles un noveduši tēmu pie konkrēta rezultāta. Kāda jēga no LAS, kā nozares pārstāvjiem, ja nevar iecelt / atcelt AF vadītāju?

Blokz

Es ceru ka diskusija izdosies, bet uz reālu darbību ceru vēl vairāk. Aita nebija domāts kā apvainojums, vairāk kā salīdzinājums ka globālās lietas notiks neatkarīgi no mums. Pietiek ar to ka sakārtojam savu sētu, tad var arī padomāt par augstākām tēmām pie tā paša virtuves galda :]

vīlies

ā, nedrīkst iet klausīties? tad jau vienalga, cikos… varēja gan uzreiz pierakstīt, lai nemaz nedomā…

vizmaz video būs pēcāk?

Ivars

Cikos???

a.s.

DISKUSIJA PAREDZĒTA 15. SEPTEMBRĪ PULKSTEN 17.00

Breža

Eee, pārlasam Jaunsudrabiņa "Balto grāmatu". Tas palīdz.

L.Z.

Tēma – Latvijas arhitektūras skola, kas tā ir?

vārds

Upsss, šitā tēma Daugavas viņā krastā ir tabu, daudzi varētu nesaprast…:O

Ko?

Nesapratu?

vārds

Nesaprati?? Tad padomā –

Kas mums atrodas Daugavas kreisajā krastā? Pareizi. RTU

Precīzāk – APF.

Ko viņi domā par arhitektūras skolu? Visumā tikai to labāko.

Vai viņi ir gatavi, ka to apspriež? – nē.

Ko no tā varam secināt?

Tabu!

Jautāsi, ko mēs domājam par arhitektūras skolu?

Jautāšu pretim – kādu skolu?!

Jautāšu vēl: VAI KĀDS IR REDZĒJIS LATVIJAS ARHITEKTŪRAS SKOLU KĀ DOKTRĪNU??

a.s.

Vai Jūs interesē Latvijas arhitektūras attīstība, pēctecība un arhitektu darbi, kas to iezīmē? Vai tikai arhitektu izglītības iespējas?

Ingurds Lazdiņš

Ausma, tajos darbos jau tieši tā izglītības pēctecība arī atspoguļojas 🙂 vai neatspoguļojas. Bet esmu pārliecināts, ka Tevis uzskaitītie aspekti nav atraujami cits no cita. Cita lieta, kā veidot Arhitektūras skolu, ja nav vienotas mācību metodikas (vai vairāku)?! Nav arī katedras, kas ar to tieši nodarbotos. Situācijā, kad APF nav savas arhitektūras-projektēšanas katedras (citiem vārdiem sakot – nav arhitektu profesionālā darba metodikas katedras), vēl aizvien kā vienu no iespējamiem operatīvākajiem pilnveidojumiem varētu realizēt arhitektūras projektēšanas meistardarbnīcu sistēmu – kā kādreiz agrāk pirmās republikas laikā – kad arhitektūru studējošie, visa grupa – lielāka vai mazāka, pašu projektēšanu vairāku gadu garumā apgūst… Lasīt vairāk »

vārds

Upsss, šitā tēma Daugavas viņā krastā ir tabu, daudzi varētu nesaprast…:O

J.A.

Tēma aktuāla un vajadzīga, bet vai mēs tiksim ar to galā? Egils Levits(RĪGAS LAIKS sept.)

saka tā – "Latviskums nav ne labāks, ne sliktāks par jebkuru citu identitāti.Tas irvienkārši idetifikācijas jautājums. Un, ja cilvēks ir vienreiz identificējies, ieaudzis attiecīgā tautā vai nācijā, viņš līdz ar to vēlās tai piederēt." Bet ko nozīmē "piederēt"?

Ģunta Šnipke

PIEDERĒT nozīmē – būt PIE (klāt, tuvu, neatraujami, nu pilnīgi un nepārtraukti ) un DERĒT (šai vietai, kam klāt) .Ja mēs tā uz savu Latvijā dzīvošanu un tai projektēšanu raudzītos, viss bez lielas piepūles veidotos identiski šai zemeei un laikam.

Ingurds Lazdiņš

Veidojas jau arī! tikai laiks pats tāds saraustīts. Tāda arī jaunā apbūve. Reizēm pietrūkst mēroga, bieži – konteksta izjūtas. No viena puses tur it kā varētu konkursi palīdzēt. No otras – arī konkursu žūrijas no šā paša saraustītā laika vien nāk…. Bet visumā pievienojos Guntas teiktajam. Un nevajag no identitātes taisīt tagad lielu problēmu – identitāte ir tad, kad visas mirkļa iegribas, savus kompleksus, iekšējās sāpes, globālos copypastus un vēl nezin ko visu noliekam, cik nu iespējams, pie malas. Tad paliek pāri kaut kas tuvs patiesajai identitātei. Tā pat, kā (dziesmas vārdiiem): Life is what happens to you, when you… Lasīt vairāk »

a.s.

Man liekas, ka šis laiks no arhitekta prasa varēšanu atteikties no savām ambīcijām un ar visām iekšām kalpot DZIMTAJAI VIETAI. Jāmācās, jāstudē pasaules pieredze un to visu jāmēģina salīdzināt, analizēt un attiecināt uz Latvijas apstākļiem. Ar ko mēs atšķiramies un kas mums kopīgs ar Japānu, Nīderlandi, Dāniju vai Igauniju? Vēsture? Klīmats? Domāšana? Jušana? Valoda? Redzēšana? Valoda?

nav

a ko nozīmē identitāte ???

Elīna

Cikos?

a.s.

DISKUSIJA PAREDZĒTA 15. SEPTEMBRĪ PULKSTEN 17.00.

Blokz

Tad vadīs to diskusiju Kronbergs vai nē? Ja jau diskusijas pieteikumā nav konkrētas nostājas, tad cik disciplinēta var sanākt pati diskusija. Tā vietā lai aitas runātu par globalizāciju, būtu labāk paņēmuši to ļaunuma sakni – izglītību, izravējuši nezāles un noveduši tēmu pie konkrēta rezultāta. Kāda jēga no LAS, kā nozares pārstāvjiem, ja nevar iecelt / atcelt AF vadītāju?

Ingurds Lazdiņš

šoreiz, cik zinu, paredzēta tiešām "apaļā galda" diskusija – bez referentiem..

bet, ko Tu domāji ar "aitām"??

Blokz

Es ceru ka diskusija izdosies, bet uz reālu darbību ceru vēl vairāk. Aita nebija domāts kā apvainojums, vairāk kā salīdzinājums ka globālās lietas notiks neatkarīgi no mums. Pietiek ar to ka sakārtojam savu sētu, tad var arī padomāt par augstākām tēmām pie tā paša virtuves galda :]

vīlies

ā, nedrīkst iet klausīties? tad jau vienalga, cikos… varēja gan uzreiz pierakstīt, lai nemaz nedomā…

vizmaz video būs pēcāk?

Ivars

Cikos???

a.s.

DISKUSIJA PAREDZĒTA 15. SEPTEMBRĪ PULKSTEN 17.00

Andis Sīlis

Neko jēdzīga šī diskusija nesanāca. Skujiņa nokāva pašas labi inicēto pasākumu noreducējot to uz lietus notekūdeņu savākšanu un parezu vai [viņasprāt] nepareizu jumta pārkares formu.. tā vietā, lai sāktu ģenerēt kādu sauso atlikumu izmantojot kaut vai nesen te piesaukto Heidegera mēģinājumu paplašināt arhitektūras jēdzienu piešķirot tam fundamentālu nozīmi esības apjēgšanā un identitātes veidošanā. Interesants bija Edgara mēģinājums uzskaitīt populārākos mītus par latviskumu, ar to vajadzēja sākt. Būtu veselīgi te to pierakstīt vispārējai zināšanai, jo pirmajās lekcijās pāris gudrinieki mēģināja identificēties ar vējā šalkojošām lapām salīdzinoši tehnokrātiskai un urbanizētajai LVnācijai nepamatoti pierakstot kādu īpašu saikni ar māti dabu.

Miks Kārkliņš

Viens jautājums un viena piebilde.

Jautājums:

Kapēc šī pasākuma atreferējumā nav redzams Andra Kronberga vārds?

Piebilde:

Latviskuma "Top 10" būtu patiešām interesanti aplukot. Lūdzu nopublicēt!

Breža

Eee, pārlasam Jaunsudrabiņa "Balto grāmatu". Tas palīdz.

46
0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x