Terensa Govera lekcijas

Pirmdien, 26.aprīlī plkst. 14.00, RTU Arhitektūras fakultātē un otrdien,
27. aprīlī 19.00 kim?  telpās Spīķeros
mākslinieks un vēsturnieks Terenss Govers 
(Terence Gower, 1965) sniegs
ilustrētu lekciju par Jozefa Hiršhorna utopiskās kultūras pilsētas Hiršhornas
un Vašingtonas muzeja projektu.

Jelgavā
dzimušais, uzņēmējs, finansists un mākslas darbu kolekcionārs Jozefs Hermanis
Hiršhorns (Joseph Herman Hirshhorn, 1899-1981) bija otrs jaunākais no
trīspadsmit brāļiem un māsām.  Pēc tēva nāves, kad Jozefs bija tikai sešus
gadus vecs, Hiršhornu ģimene emigrēja uz ASV. Jau 14 gadu vecumā viņš sāka
strādāt Volstrītā un vēl pirms 30 gadu vecuma bija kļuvis par miljonāru.
Lielāko daļu savas bagātības Hiršhorns nopelnīja ar 1953. gadā atrasto urāna
dzīslu Ontārio, Kanādā. Tiklīdz Hiršhorns sāka pelnīt naudu, viņš sāka
iegādāties mākslas darbus. Savas dzīves laikā viņš izveidoja aptuveni 12000
mākslas darbu lielu kolekciju, kurā bija atrodami tādu izcilu 19. un 20.gs. mākslinieku darbi kā Viljama de
Kuninga, Džeksona Polloka, Ogista Rodēna, Pablo Pikaso, Anrī Matisa, Alberto
Džakometi, Aleksandra Kaldera, Henrija Mūra u.c. darbi.

Pēc urāna raktuvju izveides Ontārio, Hiršhorns nolīga arhitektu Filipu Džonsonu
darbam pie kalnrūpniecības/kultūras pilsētas projekta izveides — pilsētas, kurā
tiktu realizēti tā laika jaunāko pilsētvides plānojumu sasniegumi un kurā goda
vietā atrastos viņa mākslas dabu kolekcija. Taču vietējo iedzīvotāju
pretestības dēļ utopiskās pilsētas projekts palika nerealizēts un Hiršhorns,
prezidenta Džonsona un pirmās lēdijas mudināts, kolekciju novēlēja Vašingtonas
mākslas muzejam, kas tagad nes magnāta un mākslas kolekcionāra vārdu.

Mākslinieks un vēsturnieks Terenss Govers dzīvo un strādā Ņujorkā. Viņa
interesi saista divdesmitā gadsimta arhitektūra. Govera darbi ir bijuši
izstādīti dažādos prestižos laikmetīgās mākslas muzejos un galerijās ASV (Hirshhorn
Museum
Vašingtonā; New Museum, Storefront for Art and Architecture,
Queens Museum
un PS1 Laikmetīgās mākslas centā Ņujorkā; ICA Bostonā;
UCLA Hammer Museum Losandželosā un ICA Filadelfijā), Mehiko (La
Colección Jumex, Galería Arte Mexicano, Laboratorio Arte Alameda
), Kanādā (The
Power Plant
Toronto; Gallery 101 Otavā; Artspeak Vankūverā),
Vācijā (Kunsthistorisches Institut Bonnā; Galerie für Zeitgenössische
Kunst
Leipcigā; Galerie M+R Fricke Berlīnē) kā arī Latīņamerikā (XI
Mostra da Gravura
Kuritibā, Brazīlijā un Centro Recoleta Buenosairesā,
Argetīnā). Govera video darbi ir demonstrēti dažādos festivālos un muzejos
Barselonā, Madridē, Buenosairesā, Florencē, Mehiko un Ņujorkā.

Govers ir strādājis par kuratoru un veidojis izstādes un video darbu un filmu
programmas tādos muzejos un mākslas centros kā New Museum Ņujorkā un Hammer
Museum
Losandželosā (Modern Shorts), Museo de Arte Carrillo Gil Mehiko
(Public Practice / Private Lives), El Museo del Barrio Ņujorkā (The
Conceptual Trend
) un el Museo de la Ciudad de Mexico Mehiko (Pasaje
Iturbide
).

Govera darbiem ir veltītas divas monogrāfijas: Ciudad Moderna: Terensa
Govera video darbi
(Ciudad Moderna: Terence Gower Videos, A&R/Turner,
Mehiko) un Izstādīšanas arhitektūra (Display Architecture, Navado
Press
, Berlīne).

Lekcijas
notiek ar ASV vēstniecības Latvijā atbalstu ASV kultūras mēneša Made in the USA ietvaros.

Lekcijas būs
angļu valodā.

Ieejas maksa 27.aprīļa lekcijai kim? (Spīķeros,
Maskavas ielā 12/1): Ls 1 un Ls 0,50 (skolēni, studenti, pensionāri). Ieeja
uz 26.aprīļa lekciju RTU (428.auditorijā,
4.stāvā, Āzenes ielā 16/20) — bez maksas.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
6 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Artis Zvirgzdiņš

Diezgan interesanta un jauka lekcija, lai arī varbūt nemaz neatklāja daudz vairāk par to, kas izlasāms nelielajā aprakstā. Pats lektors visnotaļ interesants personāžs, – mazliet brīvmākslinieks, mazliet arhitekts un mazliet vēsturnieks un kurators, kas savus nelielos projektiņus rādīja tā pieticīgi un neuzbāzīgi. Interesanta likās filmiņa, kas apspēlēja 60.gados Luisa Baragana arhitektūrā uzņemtu meksikāņu filmu, izvelkot no tās tieši arhitektūras un interjera ainas, un zināmā mērā tās konceptualizējot. Likās – kaut ko līdzīgu varētu ar kādām vecām latviešu filmām pasākt, kur Rīga vai kādi modernisma interjeri redzami. Un aizraujoši un vērtīgi, protams, uzzināt par Hiršhornu – tik liela mēroga personību, par… Lasīt vairāk »

briežrags

Hiršhorns – vai ta viņš latvietis? Izklausās pēc kādas citas tautības.

Artis Zvirgzdiņš

Kā zināms – visi pasaulē slavenākie latvieši ir ebrēji – Eizenšteins, Berlins, Rotko, arī Halsmans, Tāls, Krēmers, Jansons un citi. Nu tagad zinām arī par Džozefu Hiršhornu no Džūkstes.

Artis Zvirgzdiņš

Diezgan interesanta un jauka lekcija, lai arī varbūt nemaz neatklāja daudz vairāk par to, kas izlasāms nelielajā aprakstā. Pats lektors visnotaļ interesants personāžs, – mazliet brīvmākslinieks, mazliet arhitekts un mazliet vēsturnieks un kurators, kas savus nelielos projektiņus rādīja tā pieticīgi un neuzbāzīgi. Interesanta likās filmiņa, kas apspēlēja 60.gados Luisa Baragana arhitektūrā uzņemtu meksikāņu filmu, izvelkot no tās tieši arhitektūras un interjera ainas, un zināmā mērā tās konceptualizējot. Likās – kaut ko līdzīgu varētu ar kādām vecām latviešu filmām pasākt, kur Rīga vai kādi modernisma interjeri redzami. Un aizraujoši un vērtīgi, protams, uzzināt par Hiršhornu – tik liela mēroga personību, par… Lasīt vairāk »

briežrags

Hiršhorns – vai ta viņš latvietis? Izklausās pēc kādas citas tautības.

Artis Zvirgzdiņš

Kā zināms – visi pasaulē slavenākie latvieši ir ebrēji – Eizenšteins, Berlins, Rotko, arī Halsmans, Tāls, Krēmers, Jansons un citi. Nu tagad zinām arī par Džozefu Hiršhornu no Džūkstes.

6
0
Lūdzu, komentējietx