Šonedēļ atklāj Latvijas paviljonu Venēcijā

Jau šo piektdien, 21. maijā Venēcijas biennāles 17. starptautiskajā arhitektūras izstādē tiks atklāts Latvijas paviljons “Tas nav domāts tev! Tas domāts ēkai.” Latvija tajā piedalās jau devīto reizi un šoreiz dota iespēja ikvienam attālināti sekot līdzi paviljona atklāšanai. Bet jau šodien klajā nāk Latvijas ekspozīciju pavadošais eseju un īsprozas izdevums. Atklājot izdevumu, 17. maijā plkst. 18.30 interneta žurnālā Satori.lv tiešsaistes diskusijā sarunāsies grāmatas redaktore Elīna Lībiete un arhitekti Evelīna Ozola, Reinis Liepiņš un Pēteris Bajārs.

 

Uz Venēciju maija pirmajā nedēļā nogādāts sūtījums ar izejmateriāliem, kas Arsenāla telpās tiek izmantoti Latvijas paviljona instalācijas veidošanai. Līdz šī gada novembra beigām starptautiskā sabiedrība varēs iepazīties ar radošās komandas veidoto ekspozīciju, kuras centrā ir cilvēku pretrunīgās attiecības ar tehnoloģijām. Pievēršoties satraucoši nopietnām un vienlaikus amizantām tehnonejēdzībām, paviljons izgaismo cilvēcīga skatījuma nozīmi arhitektūrā.

“Esam gandarīti, ka Latvija ir to 61 valsts vidū, kas piedalās starptautiskajā izstādē šajā sarežģītajā laikā, apliecinot Latvijas piederību globāliem kultūras procesiem. Šoreiz Venēcijas biennāle ir daudz atvērtāka un demokrātiskāka, dodot iespēju ekspozīcijas ikvienam apskatīt attālināti, tādējādi turpinot mūsu aizsākto e-kultūras virzienu un piedāvājot īpaši veidotu paviljona video arī Latvijas sabiedrībai. Jau pagājušajā gadā ar paviljonu saistītu instalāciju varēja apskatīt Vecrīgas sirdī Doma laukumā. Šīs iespējas vēl vairāk pastiprina Venēcijas biennāles kopīgo tēmu “Kā sadzīvot kopā?”,” pauž kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Solvita Āboltiņa, Latvijas vēstniece Itālijā, preses konferencē akcentēja: “Diplomātijai ir arī kultūras dimensija. Šodienas Itālija nav nodalāma no mākslas, kino, modes, dizaina, mūzikas un arhitektūras norisēm. Tāpat kā šodienas Latvija. Arhitektūras biennāles atklāšana pēc nedēļas un mūsu dalība tajā ir svarīgs un pozitīvs signāls pasaulei pandēmijas laikā.”

Venēcijas arhitektūras biennāle šogad savas durvis vērs 22. maijā, bet Latvijas paviljona atklāšana notiks 21. maijā. Paviljona atklāšanai plkst. 16.00 (pēc Latvijas laika, notiks angļu valodā) pievienoties varēs īpaši izveidotā digitālajā platformā “Biennale Pavilions Online” (www.biennalepavilions.com/pavilion/latvia), savukārt plkst. 15.00 ikviens aicināts būt klāt Latvijas paviljona atklāšanā portālā DELFI.lv. Aicinām sekot līdzi aktuālajai informācijai Latvijas paviljona sociālajos tīklos (@latvianpavilion2021) Facebook, Instagram un Twitter. Starptautiskā digitālā Biennāles paviljonu tiešsaistes portāla Igaunijas vadībā izveidošana iezīmē jaunu pieeju kuratoru un arhitektu savstarpējai sadarbībai un biennāles pieejamībai, sniedzot iespēju to apmeklēt attālināti.

“Vērienīgajā Venēcijas arhitektūras biennāles izstādē ir svarīgi piesaistīt uzmanību. Ar spilgtu ideju vai formu. Šajā aspektā Latvijas ekspozīcijas tematika ir trāpīga un globāli aktuāla. Vai mājoklis kalpo cilvēkam jeb cilvēks kalpo mājoklim? Autori runā gan par tehnoloģiju pozitīvo, gan negatīvo pusi atraktīvi un ar ironiju, spilgti atainojot mūsdienu arhitekta ikdienas darba nianses,” preses konferencē minēja paviljona komisārs Jānis Dripe.

Līdztekus mūsu valsts paviljona atklāšanai Venēcijā, Latvijā 17. maijā klajā nāks ekspozīciju pavadošais eseju un īsprozas izdevums ar ekspozīcijai identisku nosaukumu “Tas nav domāts tev! Tas ir domāts ēkai”. Grāmata, ko ilustrējis arhitekts Ivars Veinbergs, pazīstami prozaiķi, publicisti un pētnieki, piedāvā divus pretējus skatījumus uz tehnoloģiju lomu mūsu ikdienā – satīriski stāsti par absurdām situācijām ēku lietotāju saskarsmē ar tehnoloģijām mijas ar ekspertu izsvērtajiem, uz problēmas risinājumu vērstajiem argumentiem. Atklājot izdevumu, 17. maijā plkst. 18.30 patstāvīgās domas interneta žurnālā Satori.lv tiešsaistes diskusijā sarunāsies grāmatas redaktore Elīna Lībiete un arhitekti Evelīna Ozola, Reinis Liepiņš un Pēteris Bajārs. Izdevumu latviski un angliski varēs iegādāties Latvijas grāmatnīcās un Venēcijas biennāles veikalā.

Latvijas piedalīšanos Venēcijas arhitektūras biennālē organizē un atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Latvijas paviljona komisārs ir Jānis Dripe. Latvijas paviljona kuratori ir Uldis Lukševics, Elīna Lībiete, Ivars Veinbergs, Ieva Lāce – Lukševica, Zigmārs Jauja, Inga Dubinska un Līga Jumburga. Ekspozīcijas realizāciju īsteno arhitektu birojs NRJA, Edgars Ošs,  Ansis Bergmanis, Pēteris Riekstiņš,  Mārtiņš Dāboliņš, Juris Simanovičs, Artūrs Tols un Viesturs Laiviņš. Grāmatas ko-redaktori ir konsultāciju uzņēmums „Levelup”. Grafiskā dizaina autors ir Aleksejs Muraško, audio dizainu radījis Gatis Ziema. Fotogrāfs un video mākslinieks – Ēriks Božis, projekta vadība – Austra Bērziņa un sabiedriskās attiecības — Linda Bērziņa.

17. Venēcijas biennāles kurators un arhitekts, profesors Hašims Sarkis (Hashim Sarkis) uzrunā savas sfēras profesionāļus ar jautājumu par arhitektūras un urbānās vides nākotnes modeļiem – kā sadzīvot dažādu sfēru nevienlīdzību kontekstā. Biennāle norisināsies no 2021. gada 22. maija līdz 26. novembrim. Tā ir prestižākā arhitektūras izstāde pasaulē, kurā Latvija piedalās kopš 2002. gada. Pandēmijas ierobežojumu dēļ Venēcijas arhitektūras biennāles atklāšana un norise par vienu gadu tika pārcelta uz šī gada maiju.

 

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
3 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Miķelis

Aiweiwei nepriecāsies par viņa iekļaušanu vizualizācijā. Es tā kā īsti nesapratu to vēstījumu, ko mēs gribam tur apmeklētājiem pavēstīt. Var īso formu īpaši Miķelim? Un kāds tam sakars ar Latviju, kā valsti, kas iepiķo? Paviljona komisārs varētu varbūt nokomentēt? Un lūgums pielikt Arsenāla karti, kur viss tas atradīsies, lai lasītāji var noorientēties Latvijas vietas prestižā 🙂

Pēdējo reizi rediģēts 3 gadi pirms - rediģētājs Miķelis
Miks Kārkliņš

Patiesi, nesaprotu, kapēc tik virspusējam darbam tērēts tik daudz laika. Kā jau visi NRJA darbi, pirmais moments, pankveidīgā stilā, izsit no sliedēm. Tomēr mirkli vēlāk, mazliet iedziļinoties saturā, atklājās tas, ka pēc būtības nekas nav izpētīts. Vai šis darbs liek par ko aizdomāties? Tā gluži virspusēji jā – par to, ka jebkurs jaunieviesums izvirza virkni neparedzētu problēmu. Bet vai pavilions un tā pavadošā grāmata kaut ko atrisina? Man tā nešķiet.
Varbūt, ka varēja izvirzīt tēzi par to, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais? Papētīt Latvijas amatniecības pamatus? Paspekulēt par LO-TECH. Bet nu…tam gan laiks, šķiet, neatradās.
Tad nu…
Veiksmi darbos!

A4D
3
0
Lūdzu, komentējietx