Vakar notikušā preses konferencē topošā Ezerparka rajona attīstītāji vēstīja ka iecerējuši veidot jaunu pilsētas publisko parku, kas kļūšot «par pirmo pārdomāti veidotu publisko ārtelpu pilsētā pēdējo 40 gadu laikā».
2 ha lielajā parkā ir paredzēta arī vērienīga kanālu un dīķu sistēma. Tāpat parkā plānots izveidot vērienīgu promenādes aleju, ierīkot oriģinālus bērnu rotaļu laukumus. Jaunā pilsētas parka labiekārtošanas projektu izstrādā publisko un privāto telpu darbnīca ALPS, kuru vada ainavu arhitekte Helēna Gūtmane. Savukārt parka ūdens teču projektu izstrādās projektēšanas birojs Ē.Tilgalis un partneri, sadarbībā ar zviedru arhitektu biroju SWECO FFNS, kas ir visa rajona arhitekti.
Ezerparka projekts aptver teritoriju 25 ha platībā starp Rusova, Ķīšezera un Ezermalas ielu. Jauno rajonu plānots attīstīt 5 – 8 gados, ieguldot vairāk nekā 800 miljonus eiro.
Konferencē ar parka projektu iepazīstināja Mežaparks SPV valdes priekšsēdētājs Gundars Bojārs, ainavu arhitekte Helēna Gūtmane un citi projekta īstenotāji.
Gundars Bojārs:
«Esam gandarīti, ka, veidojot jaunu Rīgas mikrorajonu, mums izdosies arī ierīkot skaistu publisku parku. Mums ir iespēja no jauna iedibināt tradīciju veidot pilsētas neatņemamu daļu – zaļo parku zonu. Šodien, kad nekustamo īpašumu tirgus Latvijā pāriet no mežonīgās izaugsmes stadijas pie pārdomātas attīstības, arvien svarīgāks kļūst jēdziens ”dzīves kvalitāte”. Cilvēki ir kļuvuši apdomīgāki un sāk vairāk domāt par to, kādā vidē dzīvot. Tāpēc, sākot attīstīt Ezerparka projektu, mēs pirmkārt domājam par cilvēkiem patīkamas vides radīšanu.
Parka ierīkošana vēl pirms būvniecības sākšanas Latvijai ir visai unikāls gadījums, lai gan citās Eiropas valstīs tas ir viens no pamata principiem, jo tādējādi cilvēkiem ir iespēja dzīvot nevis mājā, kura atrodas būvlaukuma vidū, bet jau sakoptā un apzaļumotā teritorijā. Arī ūdensteču sistēma parkā tiek veidota pirmo reizi Latvijā. Ūdens dominantes izmatošana parka veidošanā bija viens no maniem personīgajiem uzstādījumiem. Manuprāt, ūdens sniedz īpašas un neatkārtojamas emocijas, un Ķīšezera tuvums pastiprināja vēlmi «iepludināt» ūdeņus arī jaunajā Rīgas rajonā».
Helēna Gūtmane:
«Rīgā trūkst publisku ārtelpu. Attīstot jaunos projektus, maz tiek domāts par apkārtējās vides kvalitāti. Arī pašvaldībai pagaidām nav izdevies savest kārtībā vairākas Rīgas teritorijas. Esmu gandarīta, ka man ir sanācis strādāt komandā ar profesionāļiem, kuriem nav vienaldzīga arī telpa ārpus ēkām»
Bojāra kungs aizmirsa pieminēt ,ka tā ir obligāta prasība nevis viņa pārstāvētā uzņēmuma pretimnākšana.
Pēc būtības jamējam kā potenciālajam apsaimniekotājam un labuma guvējam pašam vajadzētu šo savu teritoriju uzturēt (es domāju pilsētai līdzvērtīgu apstādījumu uzturēšana ar ūdeņiem un apstādījumiem starp KR. Barona, Aspazijas, Brīvības un Raiņa bulvāri izmaksā gana dārgi), nevis uzgrūst to ar lielu pompu uz pilsētas budžeta pleciem savukārt pašam ievākt odziņas pelņas veidā.
Tā ka lieki buldurēt par savu pienesumu parka veidolā, mēģinot izsist foršu PR saviem projektiem, kuriem ir LIELI LIELI un NEĒRTI jautājumi apakšā.
Semināra organizētājiem lūgums diskutēt par tēmu pēc katra lektora uzstāšanās. Prezentētas tika negatavas skices, un par konkrētajiem risinājumiem vairāk pieminot nenoliedzami labus ārzemju piemērus. Grūti noticēt, bet par argumentu, ka īpašniekiem par savu naudu jāuztur savu īpašumu tika izmantota jau iztērētā nauda, un saprotu, ka Gūtmanes kundze vairāk man kā citiem adresēja tekstu par padomju mantojumu. Jāsaka, ka iespaidu ar labajiem piemēriem ārzemēs, (liela daļa ir redzēta dabā) sabojāja tieši skices, kuru idejiskais pamatojums bija – Edgars ļoti ļoti lūdza šeit tādu elipsi. Vienīgais no autoru kolektīva par transporta risinājumiem varēja pastāstīt, ka viss taču ir iespējams ir gulošie policisti… Lasīt vairāk »
platībā līdz 2ha plānoti un ierīkoti apstādījumi ir skvērs. Rīgas mērogam atbistošs parks ir, piemēram, Vērmaņdārzs (~ 6 ha).
Un ūdens klātbūtnes vīzijas nenoliedzami sajūsmina potenciālos lietotājus, ja vien apsaimniekotājs spēs finansēt reālu ūdens klātbūtni. Ļoti, ļoti gribētos solīto mikrorajona pagalma labiekārtojumu redzēt pašai un arī rādīt citiem!
Bojāra kungs aizmirsa pieminēt ,ka tā ir obligāta prasība nevis viņa pārstāvētā uzņēmuma pretimnākšana.
Pēc būtības jamējam kā potenciālajam apsaimniekotājam un labuma guvējam pašam vajadzētu šo savu teritoriju uzturēt (es domāju pilsētai līdzvērtīgu apstādījumu uzturēšana ar ūdeņiem un apstādījumiem starp KR. Barona, Aspazijas, Brīvības un Raiņa bulvāri izmaksā gana dārgi), nevis uzgrūst to ar lielu pompu uz pilsētas budžeta pleciem savukārt pašam ievākt odziņas pelņas veidā.
Tā ka lieki buldurēt par savu pienesumu parka veidolā, mēģinot izsist foršu PR saviem projektiem, kuriem ir LIELI LIELI un NEĒRTI jautājumi apakšā.
Semināra organizētājiem lūgums diskutēt par tēmu pēc katra lektora uzstāšanās. Prezentētas tika negatavas skices, un par konkrētajiem risinājumiem vairāk pieminot nenoliedzami labus ārzemju piemērus. Grūti noticēt, bet par argumentu, ka īpašniekiem par savu naudu jāuztur savu īpašumu tika izmantota jau iztērētā nauda, un saprotu, ka Gūtmanes kundze vairāk man kā citiem adresēja tekstu par padomju mantojumu. Jāsaka, ka iespaidu ar labajiem piemēriem ārzemēs, (liela daļa ir redzēta dabā) sabojāja tieši skices, kuru idejiskais pamatojums bija – Edgars ļoti ļoti lūdza šeit tādu elipsi. Vienīgais no autoru kolektīva par transporta risinājumiem varēja pastāstīt, ka viss taču ir iespējams ir gulošie policisti… Lasīt vairāk »
platībā līdz 2ha plānoti un ierīkoti apstādījumi ir skvērs. Rīgas mērogam atbistošs parks ir, piemēram, Vērmaņdārzs (~ 6 ha).
Un ūdens klātbūtnes vīzijas nenoliedzami sajūsmina potenciālos lietotājus, ja vien apsaimniekotājs spēs finansēt reālu ūdens klātbūtni. Ļoti, ļoti gribētos solīto mikrorajona pagalma labiekārtojumu redzēt pašai un arī rādīt citiem!