Biroja Sarma & Norde organizētā cikla Kino un arhitektūra 4. lekcija Komiskais modernisms: arhitektūra Žaka Tatī filmās veltīta viena atsevišķa un spilgta režisora daiļradei. Profesors Viktors Freibergs šoreiz pievēršas franču komiskā kino klasiķa filmām, kurās daudz ironizēts arī par modernisma arhitektūras izpausmēm un cilvēka vietu tajā. Lekcija notiek ceturtdien, 22. novembrī plkst.19.30 kinoteātrī KSuns.
«Tatī atklāj, cik absurdi un cik brīnumaini ir būt cilvēkam modernajā laikmetā» — tā par filmu Playtime izteicies kritiķis Dereks Smits. Arhitektūras tēlu funkcijas Žaka Tatī filmās iespējams aplūkot divējādi. Pirmkārt, nams, kā filmas centrālais telpiskais tēls, nav tikai darbības vieta, bet iegūst filmas vēstījuma personāža statusu (Ilo kunga brīvdienas, Mans tēvocis).
Otrkārt, modernistiskā pilsētas vide, ko Tatī konstruē savās filmās (Mans tēvocis, Playtime) ir traktējama kā satīra par mūsdienu arhitektūras «šausmām». Līdz absurdam novestā pilsētvides un sadzīves telpas racionalizācija Tatī filmās kalpo par dzīves sterilizācijas metaforu, kas impulsivitāti un emocionalitāti aizstāj ar racionālu dzīves strukturēšanu. Dzīve kļūst ērta, bet garlaicīga un bezjēdzīga.
Fragmenti no filmām: Playtime (1967), Mans tēvocis (Mon Oncle, 1958), Īlo kunga brīvdienas (Les Vacances de Monsieur Hulot, 1953) palīdzēs ieraudzīt modernisma smieklīgo, absurdo un nejēdzīgo pusi.
mazāk kā lekcija vairāk kā izklaide ceturtdienas vakarā, ir labi
mazāk kā lekcija vairāk kā izklaide ceturtdienas vakarā, ir labi