Lai arī dokumentos Liepāja pirmoreiz minēta 1253.gadā, pilsētas tiesības tai piešķirtas 1625.gadā. 18.martā pilsēta, kurā ar aplausu vētrām sumina i klaviatūru, i arhitektūru, svinēja 379.dzimšanas dienu!
Par tradīciju kļuvusi Liepājas pilsētvides arhitektoniska dekorēšana gadskārtu svētkiem. To ritmā iekļāvusies arī pašas pilsētas godināšana, ko savulaik iedibināja bijusī pilsētas galvenā māksliniece (1998.—2003.) — arhitekte Gunta Šnipke. Iesākto ar šo gadu turpina mākslas pedagoģe Inga Auziņa. Savu māku nodemonstrējusi izcili (domes atzinība) 2003.gada valsts svētkos un Ziemassvētkos, noformējot centru pilsētbūvnieciski konstruktīviem paņēmieniem, gan droši satiksmei, gan arī pilsētniekiem saprotamā izteiksmē – vienkārši, skaidri un mīļi, šoreiz I.Auziņa kopā ar metālmākslinieka Reiņa Kuncīša komandu liepājniekus iepriecinājusi pavasarīgi.
Simbolikas krāsās aplīmētas skārda loksnes, izlocītas rožu rozetēs ar divkrāsu diodēm uz katras no kantēm, apvijušas apgaismojuma stabus, to ritmā īpašāk iezīmē brauktuvi starp Rožu laukumu un Liepājas Pedagoģijas akadēmiju, kuras bravūrīgo pilastru atstarpēs tektoniski gail plakatizēti pilsētas karogi. Citkārt lielizmēra sausais zieds, karkasu buķetes vai sniegpulkstenītes ar makšķernieku zvaniņiem ?izplauka? tieši no pilsētas sirds — Rožu laukuma rundālīša.
Regularitāte, rūpība un fantāzija nodrošina dekoru pilnveidotību gan kvalitatīvi, gan idejiski. Liepājā nav jānodur galva, nobīstoties no Līgo kroņa un Adventes vainaga sakrustojuma, kas steigā uzdurts pseidovēsturiskam mastam netālu no svētvietas? Te ir vide ar izmantojamu esošu struktūru, romantiski/reālistiska pieeja un draudzīgi /drosmīgi censoņas.
