19.
jūnijā Arhitektu namā pulksten 17.00 notiks saruna Urbānisms Rīgā un Latvijā , kuras mērķis ir uzrunāt sabiedrību un
profesionāļus, veidot domu un informācijas apmaiņu, un sadarbību Latvijā —
atbilstoši urbānisma kultūrai, lai rosinātu un aicinātu attīstīt urbānisma
principus teritoriju attīstības plānošanā un praksē Latvijā.
Diskusija
iecerēta, kā turpinājums 29. maijā aizsāktajai sarunai par
pilsētplānošanu. Diskusiju
noritēs divās daļās. Pirmajā sarunas temata izklāsts:
- Marks Geldofs — par urbānisma
nepieciešamību; - Pēteris Šķiņķis — urbānisma
aktivitātes; - Helēna Gūtmane — urbānisms Rīgas
publiskās telpas attīstībai un Sarkandaugavā; - Ilze Rukšāne — attīstības
priekšlikumi Sarkandaugavai.
Otrajā
daļā diskusiju vadīs Egons Bērziņš.
Ar
29. maija diskusijas apkopojumu var iepazīties LAS mājas lapā
Ilzes priekšlikumi Sarkandaugavai ir lieliski!
Paldies Tev…
Buča Ilzei
Cien, kolēģi, Man ir ļoti skumja sajūta pēc LAS notikušajām diskusijām par urbānismu, diskusija ieslīgst gan padomju laika nostalģijā un vienlaicīgi ir mācību procesa sastāvdaļa, kurai nevajadzēt iziet ārpus studentu auditorijas sienām. Pati diskusija ir ļoti nepieciešama. Problēmas pilsētvides veidošanā ir ļoti aktuālas, pirmkārt, skaidri jāapzinās tajā darbojošās profesijas un to katra profesionālā atbildība. Pilsētas veidošanā piedalās virkne profesionāļu- arhitekti, transporta plānotāji, ģeogrāfi- vides speciālisti, ģeogrāfi- cilvēka ģeogrāfijas speciālisti, biologi, sociologi, ekonomisti un galu galā pilsētā esošie iedzīvotāji un investori ar savām iecerēm, kam sekos iedzīvotāji- jaunpienācēji. Realitātē pilsētplānošana ir deķis uz kura katra iesaistītā persona cenšas sev rezervēt pēc… Lasīt vairāk »
Lielā mērā pievienojos Rutai – lūdzu cienīsim Departamenta darbiniekus vismaz par to, ka viņi tur ir! Esmu dikti pārliecināts, ka daudzi (noteikti ne visi) no zinošajiem un visādi citādi visļotākajiem kolēģiem nespētu izturēt spārnu aplaušanu un atgrieztos privātajā sektorā, bārstot pamacības Departamentam no sērijas kā būtu jādara. Lielā mērā EdgarsB to apstirināja ar savu apgalvojumu, ka negrib būt birokrātijas kretīns ;). Man ļoti nepatika Ausmas apgalvojums, ka mums no LAS jāsūta pieprasījums (!) ar zīmogiem, lai "viņi" nāk un atskaitās! Varbūt var aizsūtīt vēstuli ar jautājumu: Kā LAS var palīdzēt plānu radīt labāku? Varbūt tādu pašu vēstuli varētu sagatavot Terplānotāju… Lasīt vairāk »
Tas kaut kāds sadomazohisms – strādāt tur, kur aplauž spārnus?
Un tad justies kā varonim?
Un tad sūdzēties par sabiedrības atbalsta trūkumu?
Es to sauktu rupji – par kolaboracionismu.
Un starp citu…
Varbūt cienīsim arī 100 deputātus.
Nu par to, ka viņi tur ir…
Ausmai Skujiņai gan nevajadzēja tik dikti gražoties, jo šodien neviens sevi cienošs indivīds jau vairs tik kategoriski publikā neizsakās. Ir laiks sākt cienīt arī otru kolēģi, lai kāds tas arī nebūtu un šī cieņa ir jāizrāda pieklājībā, atturīgumā, empātijā. Argumenti var būt fakti iepretim emocijām, pat ja tās ir neviltotas.
Ļoti trāpīgi! Tikai neticu, ka cienijamā arhitekte vēl var mainīt savu diskusijas stilu un kultūru. Gadi tomēr.
http://shine.y…025400779.html
mazohisms? nē, savas pilsētas/darba mīlēšana.
varonis? kategoriski nē.
sūdzēties? arī nē, šo tēmu pacēla diskusijas dalībnieki.
deputātus? Jā, ir deputāti, kurus cienu (maz, ļoti maz. diemžēl).
Nu ja mīl, un ļauj aplauzt spārnus, tad jau tieši sanāk mazohisms.
Es kaut kā visu mūžu esmu uzskatījis, ka cilvēkam cieņa pienākas par konkrētiem darbiem nevis par to, ka vecāks, pieredzējušāks, vai pašvaldību iestādēs par spīti visam strādājošs.
Man šķiet, ka Tu šeit jauc kopā cieņu ar pieklājību un takta izjūtu.
P.S. Kā tieši savas pilsētas mīlestība palīdz pilsētai darbā, kurā aplauž spārnus un neļauj izpausties labākajam, ko katrs speciālists spēj dot?
Kā sarunas moderators atvainojos par notikumā izskanējušiem nepārdomātiem teikumiem. Uguni centos izsaukt uz mūsu pašu ierakumiem ar sekojošiem slaidiem: … If mainstream architectural pedagogy and practice remains fixed on unrealistic projections of perpetual economic growth and cultural supremacy, it should expect revolt from its more progressive corners. An op-ed from Wroclaw by Marcin Szczelina … It’s amazing the way architects have responded to the ongoing financial crisis which has shaken and fractured the world’s economy (they have simply ignored it). Of course, they worry about their personal income, but not much more seems to bother them. With little regard for… Lasīt vairāk »
Kura dārziņā tad tas akmens ir ticis iemests? Politkorektums traucē runāt skaidru valodu? Kur tā ļaunuma sakne ir meklējama un iznīdējama? Lūdzu parādiet virzienu!
Pilsēta kādreiz tiks atdota jaunajai paaudzei.
Un kādu mēs to viņiem nodosim?
Par to ir jārunā un jādiskutē.
Jaunas pilsētas apbūves ieceres nenotiek ātri, tāpēc jautājumu nevar vērtēt pēc šodienu vajadzībām.
Pajautājiet saviem bērniem, kādu viņi gribētu to veidot?
(17gadīgā Britānija atklājot Rio konferenci: "We, the next generation, demand change")
Neizskatās, ka jūs tur runājat par urbānismu.
Malā stāvot nevar pieprasīt.
Runājām par jaunajiem, kā "ievilkt" zināšanas un tos, kas labās skolās mācījušies, konkrēti, pat vārdos saucot. Diemžēl lielāka publicitāte ir koncepcijām, okupācijām, provokācijām, instalācijām u.t.t. To pašu atzīmē arī Delfos, ka zaudējam īpašo kvalifikāciju – urban design "which means unique qualification of strategic thinking and multiscale skills…
Ir taču 21 gs.! Kāpēc joprojām nevarat pārraidīt un ierakstīt visas diskusijas internetā (youtube, u.c.). Būtu taču daudz lielāka jēga no ieguldītā darba, ja tēmai pieslēgtos 10 reizes vairāk interesentu.
Bet… tur atkal tas izrādīšanās mīnuss jāņem vērā 🙂
Kāds tur vēl vairs izrādīšanās mīnuss, kad mežs jācērt. Kurš par to vairs šodien uztraucas? Gribi savu panākt, auro pa visu pagastu un Tevi sadzirdēs! Ja negribi, čiepsti vien savā "kurjatņikā", kamēr kāds vēl nav uzšmorējis Tevi uz šķīvja. Ja jau tā gribas runāt par urbānismu, tad ar jaunākajām informācijas pārneses tehnoloģijām arī tā kā būtu jau jāsāk iedraudzēties 🙂
Kāpēc beidzot nevar skaidri pateikt, ka esošais attīstības plāns ir investīciju lupatu deķis, kurā vienlīdz labi sadzīvoja mazstāvu apbūve blakus ar augstbūvēm. Kāds no mūšu ārzemēs praktizējošajiem kolēģiem , Gravas k-gs vai Rozes k-gs kādreiz teica, ka jebkurā citā valstī šāds attīštības plāns būtu pierādījums korupcijai un tiktu iesniegts tiesā. Ja kāds redz tajā teorētiski aprakstīto attīstības koncepciju, lūdzu padalieties, tieši kur. Un arī rezultāts lielisks– divi plānotāji aiz restēm, trešais kļuvis par pilsētas arhitektu un arī vairs ne par ko īsti neatbild. Līdz ar to jautājums, vai pirms kārtējām pašvaldību vēlēšanām atkal jāsāk "koriģēt" plāni ir tāds diezgan koruptīvs.… Lasīt vairāk »
…We should be as unintimidated by architectural mediocrity as we are by unjust laws or nonsensical arguments. We should recover a sence of the malleability behind what is built. While mourning the number of missed opportunities, we have no reason to abandon a belief in ever-present possibility of moulding circumstances for the better… (Alain de Botton (autors nav arhitekts vai urbānists) "The Architecture of happiness"). Diskusijai būtu jābalstās uz reālas pamatnes, esošā attīstības plāna, esošās likumdošanas, esošajām tehnoloģijām (digitāli zīmētais plāns mērogā, programmā, kuras priekšrocība nav krāsu paletes izvēle, nevar tikt pretnostatīts ar roku gleznotajam, kura mērķis ir uzrādīt tendenci)… Lasīt vairāk »
Nu var jau gan tā…, gan tā…., atkarībā no iedvesmas. Nav jau nekur rakstīts un akmenī iecirsts, kā ir pareizi un kā nē. He, he. Taču katram indivīdam kaut kas šķiet savādāk jādara kā pārējiem, ne tā?
Taisnība, jo ignorēt esošo situāciju un cilvēkus, kas strādā pie PLĀNA, pat ja tā vēsture ir krimināla, nav prāta darbs.
A varbūt tieši vajag noignorēt no visām profesionālajām organizācijām?
Nu tāda utopiska ideja, ka arhitekti, biznesmeņi, visādas attīstības biedrības utt. pasaka, ka plāns šādā paskatā, un jau roku iemēģinājušu darboņu veikumā viņiem nav saistošs.
Nez Nils teiku :"Da mani tas nesatrauc" ???
P.S. Alu vēl neesmu atkorķējis.
Nu nezinu vai būtu tā baigi jāreķinās ar plānu, kura tapšanas laikā pat pilsētas dienestos strādājošie arhitekti atverot plānu izbrīnā izpleta acis, vai ar putām uz lūpām apgalvoja ka nekādi nvar būt tā, kā attēlots plānā un skrēja skaidroties pie šībrīža Rīgas atbildīgākā arhitekta, vai tiešām tā izskatās plāna stāvu skaits. Tad bija diezgan uzjautrinoši redzēt, kā tad plāna veidotāji nāca atpakaļ no tā 5.stāva kabineta-sarkani un nikni, bet lai nu kā, šis plāns man nesaitās ar PĀRDOMĀTU PILSĒTAS ATTĪSTĪBAS KONCEPCIJU, un tā izstrādātāji ar speciālistiem, kam ir kautkāds patstāvīgs viedoklis.
Izsakot viedokli, ka diskusiju jābalsta uz spēkā esošo teritorijas plānojumu es domāju, ka, piemēram, ja kartē ar atļauto stāvu skaitu konkrētās vietās ir nepieciešamas korekcijas, tad par to arī jādiskutē. Tādas vietas nav daudz, bet augstceltņu punkti ir vairāk nekā būtu nepieciešams Rīgai. Savrupmāju teritorijās stāvu skaits ir trīs, lielākajā daļā teritorijas –pieci. No tā izriet, ka jākoriģē konkrētas vietas, par to arī būtu diskusija.
Acīmredzot koriģētais PLĀNS būs "sakārtots" atbilstoši labākajiem trekno gadu paraugiem un tādu nākotni būsim pelnījuši, jo pilsoniskā sabiedrība mums tāda pašvaka. Lai panāktu kādu rezonansi sabiedrībā prātīgākais ir iesaistīt presi, dažādās biedrības, kurām tā ir ikdienas maize un tad jau arī sabiedrība piesliesies. Bet pirms tam jāmāk noformulēt kas tad ir tas koruptīvi aizdomīgais gadījums elementāri salīdzinot esošo, plānojamo un optimālo. Tādēļ droši vien vajadzīga šāda diskusija, lai kaut kas izkristalizētos. Lielāks svars šādai diskusijai būtu tad, ja piemēram būtu pārstāvēta Pilsētas arhitekta kolēģija, kuri būtu iepazinušies ar plānotajām korekciju iecerēm, izvērtējuši un sniegtu viedokli, turpat sēdētu prese un visu… Lasīt vairāk »
Pilsētas arhitekts ar savu dienestu pēdējos gados jau arī ir vislielākā Rīģas problēma- daudz vienkāršāk tajā kolēģijā izskatīt kautkādus mistiskus "sliktas arhitektūras piemērus" kur neviens nesaprot kāpēc tieši šie pakļuvuši zem ceļa ruļļā un nevis spriest par pārdomātu pilsētas attīstību. Vai kāds zin, ko tieši šajos gados Pilsētas arhitekta dienests veicis . lai uzlabotu esošo situāciju, vai vismaz prognozētu kvalitatīvu pilsētas attīstību Kā var būt, ka lēmumi par svarīgāko un lielāko objektu būvniecību (mūšu 3nīši) pieņēmti vispār nerēķinoties ar esošo/ plānoto infrastruktūru, paļaujoties uz kautkādiem mistiskiem konsultantiem, kuriem jau nebūs jāstāv rindā pie tilta vakarā un jāizbūvē stāvvietas zem ūdens… Lasīt vairāk »
Tā jau ir , – Pilsētas arhitekts vairāk nodarbojās ar konkrētiem attīstības priekšlikumiem, – bet var jau saprast, tas trekno gadu pēcspiediens bija pietiekoši liels. Tā lielākā kļūda, ka šobrīd nav vīzijas uz kurieni tad Rīgai virzīties, – ir mega projekti – Ziemeļu šķērsojums, Ziemeļu maģistrāle, Andrejosta un pat pēdējā LA numurā visas Spilves pļavas apbūvētas. Izanalizējot Rīgas iedzīvotāju skaita dinamiku var rasties gauži sliktas priekšnojautas a la Detroita. Arī šobrīd , piemēram, arhitekti nodarbojas ar lokālām problēmām – Radi Rīgu u.t.t., bet PAD pamazām top kārtējais plāns. Īsti nav diskusijas sabiedrībā, kāda Rīga būs pēc 20, 40 gadiem, kādu… Lasīt vairāk »
Drīzāk te ir manāms jauno arhitektu neliels mīkstmiesīgums, kuri nekādi neprot vecos kraķus pie vietas pielikt un tikai ļauj tiem karināt makaronus sev uz ausīm par to, kā nu tos ir jāklausa, cik tie viedi – gudri – harazmātiski un galvenais – neaizstājami. Kamēr vecās pendžas turpinās visur valdīt, nekas uz labo pusi nemainīsies
Miķeli, tas ir asiņojošais kolaboracionisms, kas ir saēdis šos tevis piesauktos personāžus un iestādes
Kraķi vai nekraķi, veci vai jauni, cienījamie arhitekti! Pilsētas attīstību šobrīd nosaka ekonomiskais faktors, uz ko norāda arī fakts, ka PAD vada ekonomists, kas vadīs arī jauno Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādi. Var jau zīmēt vīzijas un skaistus dizaina risinājumus, bet, lai ietekmētu pilsētas attīstību ir jāizprot esošās attīstības tendences (labas vai sliktas un kāpēc labas vai sliktas), jāsaprot, kurā punktā ir iespējams pielikt punktu, lai izmanītu „attīstības vektora leņķi”. Jautājums, ir, vai arhitekti ir tā profesija, kas piedalās pilsētplānošanas procesā, vai tikai atsevišķu būvprojektu autori. Plānošanas speciālistiem PAD ir plašs redzējums uz faktisko situāciju, bez šīm zināšanām diskusija par urbānismu… Lasīt vairāk »
Nu diskusijas vienmēr būs arī mācību procesa sastāvdaļa ar vai bez zināšanām. Jautājums ir par ko citu, kas šo diskusiju organizē? Ar to ka diskusija jau tiek organizēta, tiek aizsākts kāds process, kurš tiek izmantots par ieganstu kādam sekojošam iemeslam, kāpēc diskusiju vispār kāds uzsāk. Ja arhitekti nepiedalās pilsētplānošanas procesā, tad ar to ir jāsāk, nevis vēl jādiskutē. Arhitektu izglītība atšķirībā no ģeogrāfiem ir humanitāra ar padziļinātu izpratni kultūrvēstures un kultūrvides veidošanā un tā paceļas augstāk par kāda īstermiņa investora peļņu un vai primitivizētu tautsaimniecības ekonomijas izpratni. Neņemot arhitektus savā pilsētplānotāju galmā jūs pazaudēsiet ļoti svarīgu plānošanas aspektu, kas aizskar… Lasīt vairāk »
Šis nu gan ir kas jauns! Līdz šim nebija sanācis dzirdēt par pilsētplānotāju galmu bez arhitektiem. Manuprāt šāds jautājums nav dienaskārtībā, gluži pretēji – tas uz ko centās mudināt moderators: "ir jāpiedalās!"
arhitektiem nav nekādas motivācijas tur piedalīties, izņemot sirdsapziņas balsi.
Par ko gan tādas gaudas(arogance) – katram savas kompetences. Nevienam ielūgumus ar rožu lapiņām nesūta – tie kas piedalās ir īstie, ja liekas ka nav īstais vilciens, jālec nost vai jārunā par virziena maiņu.
Nu gan, būtu labi atcerēties, ka arhitektūra nav sprinta distance , kur svarīgi beigt sportotot pēc 25, tā kā beidziet gausties un PROJEKTĒJIET,jo diez vai ar plosīšanos vien un veco kraķu grūstīšanu kāds par kaut cik nozīmīgu personbīu kļuvis. Nu darbiņi par arhitektu kaut ko liecina, UN NEKAS CITS
Visiem Urbānistiem priecīgus Līgo svētkus!
Cerams svinēsiet neUrbānā vidē 🙂
Urban dodas Rural! Priecīgi nolīgot!
LV jārunā nevis par urbānismu, vai kontrurbānismu, bet par hutorismu
Ilzes priekšlikumi Sarkandaugavai ir lieliski!
Paldies Tev…
Buča Ilzei
Cien, kolēģi, Man ir ļoti skumja sajūta pēc LAS notikušajām diskusijām par urbānismu, diskusija ieslīgst gan padomju laika nostalģijā un vienlaicīgi ir mācību procesa sastāvdaļa, kurai nevajadzēt iziet ārpus studentu auditorijas sienām. Pati diskusija ir ļoti nepieciešama. Problēmas pilsētvides veidošanā ir ļoti aktuālas, pirmkārt, skaidri jāapzinās tajā darbojošās profesijas un to katra profesionālā atbildība. Pilsētas veidošanā piedalās virkne profesionāļu- arhitekti, transporta plānotāji, ģeogrāfi- vides speciālisti, ģeogrāfi- cilvēka ģeogrāfijas speciālisti, biologi, sociologi, ekonomisti un galu galā pilsētā esošie iedzīvotāji un investori ar savām iecerēm, kam sekos iedzīvotāji- jaunpienācēji. Realitātē pilsētplānošana ir deķis uz kura katra iesaistītā persona cenšas sev rezervēt pēc… Lasīt vairāk »
Lielā mērā pievienojos Rutai – lūdzu cienīsim Departamenta darbiniekus vismaz par to, ka viņi tur ir! Esmu dikti pārliecināts, ka daudzi (noteikti ne visi) no zinošajiem un visādi citādi visļotākajiem kolēģiem nespētu izturēt spārnu aplaušanu un atgrieztos privātajā sektorā, bārstot pamacības Departamentam no sērijas kā būtu jādara. Lielā mērā EdgarsB to apstirināja ar savu apgalvojumu, ka negrib būt birokrātijas kretīns ;). Man ļoti nepatika Ausmas apgalvojums, ka mums no LAS jāsūta pieprasījums (!) ar zīmogiem, lai "viņi" nāk un atskaitās! Varbūt var aizsūtīt vēstuli ar jautājumu: Kā LAS var palīdzēt plānu radīt labāku? Varbūt tādu pašu vēstuli varētu sagatavot Terplānotāju… Lasīt vairāk »
Tas kaut kāds sadomazohisms – strādāt tur, kur aplauž spārnus?
Un tad justies kā varonim?
Un tad sūdzēties par sabiedrības atbalsta trūkumu?
Es to sauktu rupji – par kolaboracionismu.
Un starp citu…
Varbūt cienīsim arī 100 deputātus.
Nu par to, ka viņi tur ir…
Ausmai Skujiņai gan nevajadzēja tik dikti gražoties, jo šodien neviens sevi cienošs indivīds jau vairs tik kategoriski publikā neizsakās. Ir laiks sākt cienīt arī otru kolēģi, lai kāds tas arī nebūtu un šī cieņa ir jāizrāda pieklājībā, atturīgumā, empātijā. Argumenti var būt fakti iepretim emocijām, pat ja tās ir neviltotas.
Ļoti trāpīgi! Tikai neticu, ka cienijamā arhitekte vēl var mainīt savu diskusijas stilu un kultūru. Gadi tomēr.
http://shine.y…025400779.html
mazohisms? nē, savas pilsētas/darba mīlēšana.
varonis? kategoriski nē.
sūdzēties? arī nē, šo tēmu pacēla diskusijas dalībnieki.
deputātus? Jā, ir deputāti, kurus cienu (maz, ļoti maz. diemžēl).
Nu ja mīl, un ļauj aplauzt spārnus, tad jau tieši sanāk mazohisms.
Es kaut kā visu mūžu esmu uzskatījis, ka cilvēkam cieņa pienākas par konkrētiem darbiem nevis par to, ka vecāks, pieredzējušāks, vai pašvaldību iestādēs par spīti visam strādājošs.
Man šķiet, ka Tu šeit jauc kopā cieņu ar pieklājību un takta izjūtu.
P.S. Kā tieši savas pilsētas mīlestība palīdz pilsētai darbā, kurā aplauž spārnus un neļauj izpausties labākajam, ko katrs speciālists spēj dot?
Kā sarunas moderators atvainojos par notikumā izskanējušiem nepārdomātiem teikumiem. Uguni centos izsaukt uz mūsu pašu ierakumiem ar sekojošiem slaidiem: … If mainstream architectural pedagogy and practice remains fixed on unrealistic projections of perpetual economic growth and cultural supremacy, it should expect revolt from its more progressive corners. An op-ed from Wroclaw by Marcin Szczelina … It’s amazing the way architects have responded to the ongoing financial crisis which has shaken and fractured the world’s economy (they have simply ignored it). Of course, they worry about their personal income, but not much more seems to bother them. With little regard for… Lasīt vairāk »
Kura dārziņā tad tas akmens ir ticis iemests? Politkorektums traucē runāt skaidru valodu? Kur tā ļaunuma sakne ir meklējama un iznīdējama? Lūdzu parādiet virzienu!
Pilsēta kādreiz tiks atdota jaunajai paaudzei.
Un kādu mēs to viņiem nodosim?
Par to ir jārunā un jādiskutē.
Jaunas pilsētas apbūves ieceres nenotiek ātri, tāpēc jautājumu nevar vērtēt pēc šodienu vajadzībām.
Pajautājiet saviem bērniem, kādu viņi gribētu to veidot?
(17gadīgā Britānija atklājot Rio konferenci: "We, the next generation, demand change")
Neizskatās, ka jūs tur runājat par urbānismu.
Malā stāvot nevar pieprasīt.
Runājām par jaunajiem, kā "ievilkt" zināšanas un tos, kas labās skolās mācījušies, konkrēti, pat vārdos saucot. Diemžēl lielāka publicitāte ir koncepcijām, okupācijām, provokācijām, instalācijām u.t.t. To pašu atzīmē arī Delfos, ka zaudējam īpašo kvalifikāciju – urban design "which means unique qualification of strategic thinking and multiscale skills…
Ir taču 21 gs.! Kāpēc joprojām nevarat pārraidīt un ierakstīt visas diskusijas internetā (youtube, u.c.). Būtu taču daudz lielāka jēga no ieguldītā darba, ja tēmai pieslēgtos 10 reizes vairāk interesentu.
Bet… tur atkal tas izrādīšanās mīnuss jāņem vērā 🙂
Kāds tur vēl vairs izrādīšanās mīnuss, kad mežs jācērt. Kurš par to vairs šodien uztraucas? Gribi savu panākt, auro pa visu pagastu un Tevi sadzirdēs! Ja negribi, čiepsti vien savā "kurjatņikā", kamēr kāds vēl nav uzšmorējis Tevi uz šķīvja. Ja jau tā gribas runāt par urbānismu, tad ar jaunākajām informācijas pārneses tehnoloģijām arī tā kā būtu jau jāsāk iedraudzēties 🙂
Kāpēc beidzot nevar skaidri pateikt, ka esošais attīstības plāns ir investīciju lupatu deķis, kurā vienlīdz labi sadzīvoja mazstāvu apbūve blakus ar augstbūvēm. Kāds no mūšu ārzemēs praktizējošajiem kolēģiem , Gravas k-gs vai Rozes k-gs kādreiz teica, ka jebkurā citā valstī šāds attīštības plāns būtu pierādījums korupcijai un tiktu iesniegts tiesā. Ja kāds redz tajā teorētiski aprakstīto attīstības koncepciju, lūdzu padalieties, tieši kur. Un arī rezultāts lielisks– divi plānotāji aiz restēm, trešais kļuvis par pilsētas arhitektu un arī vairs ne par ko īsti neatbild. Līdz ar to jautājums, vai pirms kārtējām pašvaldību vēlēšanām atkal jāsāk "koriģēt" plāni ir tāds diezgan koruptīvs.… Lasīt vairāk »
…We should be as unintimidated by architectural mediocrity as we are by unjust laws or nonsensical arguments. We should recover a sence of the malleability behind what is built. While mourning the number of missed opportunities, we have no reason to abandon a belief in ever-present possibility of moulding circumstances for the better… (Alain de Botton (autors nav arhitekts vai urbānists) "The Architecture of happiness"). Diskusijai būtu jābalstās uz reālas pamatnes, esošā attīstības plāna, esošās likumdošanas, esošajām tehnoloģijām (digitāli zīmētais plāns mērogā, programmā, kuras priekšrocība nav krāsu paletes izvēle, nevar tikt pretnostatīts ar roku gleznotajam, kura mērķis ir uzrādīt tendenci)… Lasīt vairāk »
Nu var jau gan tā…, gan tā…., atkarībā no iedvesmas. Nav jau nekur rakstīts un akmenī iecirsts, kā ir pareizi un kā nē. He, he. Taču katram indivīdam kaut kas šķiet savādāk jādara kā pārējiem, ne tā?
Taisnība, jo ignorēt esošo situāciju un cilvēkus, kas strādā pie PLĀNA, pat ja tā vēsture ir krimināla, nav prāta darbs.
A varbūt tieši vajag noignorēt no visām profesionālajām organizācijām?
Nu tāda utopiska ideja, ka arhitekti, biznesmeņi, visādas attīstības biedrības utt. pasaka, ka plāns šādā paskatā, un jau roku iemēģinājušu darboņu veikumā viņiem nav saistošs.
Nez Nils teiku :"Da mani tas nesatrauc" ???
P.S. Alu vēl neesmu atkorķējis.
Nu nezinu vai būtu tā baigi jāreķinās ar plānu, kura tapšanas laikā pat pilsētas dienestos strādājošie arhitekti atverot plānu izbrīnā izpleta acis, vai ar putām uz lūpām apgalvoja ka nekādi nvar būt tā, kā attēlots plānā un skrēja skaidroties pie šībrīža Rīgas atbildīgākā arhitekta, vai tiešām tā izskatās plāna stāvu skaits. Tad bija diezgan uzjautrinoši redzēt, kā tad plāna veidotāji nāca atpakaļ no tā 5.stāva kabineta-sarkani un nikni, bet lai nu kā, šis plāns man nesaitās ar PĀRDOMĀTU PILSĒTAS ATTĪSTĪBAS KONCEPCIJU, un tā izstrādātāji ar speciālistiem, kam ir kautkāds patstāvīgs viedoklis.
Izsakot viedokli, ka diskusiju jābalsta uz spēkā esošo teritorijas plānojumu es domāju, ka, piemēram, ja kartē ar atļauto stāvu skaitu konkrētās vietās ir nepieciešamas korekcijas, tad par to arī jādiskutē. Tādas vietas nav daudz, bet augstceltņu punkti ir vairāk nekā būtu nepieciešams Rīgai. Savrupmāju teritorijās stāvu skaits ir trīs, lielākajā daļā teritorijas –pieci. No tā izriet, ka jākoriģē konkrētas vietas, par to arī būtu diskusija.
Acīmredzot koriģētais PLĀNS būs "sakārtots" atbilstoši labākajiem trekno gadu paraugiem un tādu nākotni būsim pelnījuši, jo pilsoniskā sabiedrība mums tāda pašvaka. Lai panāktu kādu rezonansi sabiedrībā prātīgākais ir iesaistīt presi, dažādās biedrības, kurām tā ir ikdienas maize un tad jau arī sabiedrība piesliesies. Bet pirms tam jāmāk noformulēt kas tad ir tas koruptīvi aizdomīgais gadījums elementāri salīdzinot esošo, plānojamo un optimālo. Tādēļ droši vien vajadzīga šāda diskusija, lai kaut kas izkristalizētos. Lielāks svars šādai diskusijai būtu tad, ja piemēram būtu pārstāvēta Pilsētas arhitekta kolēģija, kuri būtu iepazinušies ar plānotajām korekciju iecerēm, izvērtējuši un sniegtu viedokli, turpat sēdētu prese un visu… Lasīt vairāk »
Pilsētas arhitekts ar savu dienestu pēdējos gados jau arī ir vislielākā Rīģas problēma- daudz vienkāršāk tajā kolēģijā izskatīt kautkādus mistiskus "sliktas arhitektūras piemērus" kur neviens nesaprot kāpēc tieši šie pakļuvuši zem ceļa ruļļā un nevis spriest par pārdomātu pilsētas attīstību. Vai kāds zin, ko tieši šajos gados Pilsētas arhitekta dienests veicis . lai uzlabotu esošo situāciju, vai vismaz prognozētu kvalitatīvu pilsētas attīstību Kā var būt, ka lēmumi par svarīgāko un lielāko objektu būvniecību (mūšu 3nīši) pieņēmti vispār nerēķinoties ar esošo/ plānoto infrastruktūru, paļaujoties uz kautkādiem mistiskiem konsultantiem, kuriem jau nebūs jāstāv rindā pie tilta vakarā un jāizbūvē stāvvietas zem ūdens… Lasīt vairāk »
Tā jau ir , – Pilsētas arhitekts vairāk nodarbojās ar konkrētiem attīstības priekšlikumiem, – bet var jau saprast, tas trekno gadu pēcspiediens bija pietiekoši liels. Tā lielākā kļūda, ka šobrīd nav vīzijas uz kurieni tad Rīgai virzīties, – ir mega projekti – Ziemeļu šķērsojums, Ziemeļu maģistrāle, Andrejosta un pat pēdējā LA numurā visas Spilves pļavas apbūvētas. Izanalizējot Rīgas iedzīvotāju skaita dinamiku var rasties gauži sliktas priekšnojautas a la Detroita. Arī šobrīd , piemēram, arhitekti nodarbojas ar lokālām problēmām – Radi Rīgu u.t.t., bet PAD pamazām top kārtējais plāns. Īsti nav diskusijas sabiedrībā, kāda Rīga būs pēc 20, 40 gadiem, kādu… Lasīt vairāk »
Drīzāk te ir manāms jauno arhitektu neliels mīkstmiesīgums, kuri nekādi neprot vecos kraķus pie vietas pielikt un tikai ļauj tiem karināt makaronus sev uz ausīm par to, kā nu tos ir jāklausa, cik tie viedi – gudri – harazmātiski un galvenais – neaizstājami. Kamēr vecās pendžas turpinās visur valdīt, nekas uz labo pusi nemainīsies
Kraķi vai nekraķi, veci vai jauni, cienījamie arhitekti! Pilsētas attīstību šobrīd nosaka ekonomiskais faktors, uz ko norāda arī fakts, ka PAD vada ekonomists, kas vadīs arī jauno Teritorijas plānojuma grozījumu izstrādi. Var jau zīmēt vīzijas un skaistus dizaina risinājumus, bet, lai ietekmētu pilsētas attīstību ir jāizprot esošās attīstības tendences (labas vai sliktas un kāpēc labas vai sliktas), jāsaprot, kurā punktā ir iespējams pielikt punktu, lai izmanītu „attīstības vektora leņķi”. Jautājums, ir, vai arhitekti ir tā profesija, kas piedalās pilsētplānošanas procesā, vai tikai atsevišķu būvprojektu autori. Plānošanas speciālistiem PAD ir plašs redzējums uz faktisko situāciju, bez šīm zināšanām diskusija par urbānismu… Lasīt vairāk »
Nu diskusijas vienmēr būs arī mācību procesa sastāvdaļa ar vai bez zināšanām. Jautājums ir par ko citu, kas šo diskusiju organizē? Ar to ka diskusija jau tiek organizēta, tiek aizsākts kāds process, kurš tiek izmantots par ieganstu kādam sekojošam iemeslam, kāpēc diskusiju vispār kāds uzsāk. Ja arhitekti nepiedalās pilsētplānošanas procesā, tad ar to ir jāsāk, nevis vēl jādiskutē. Arhitektu izglītība atšķirībā no ģeogrāfiem ir humanitāra ar padziļinātu izpratni kultūrvēstures un kultūrvides veidošanā un tā paceļas augstāk par kāda īstermiņa investora peļņu un vai primitivizētu tautsaimniecības ekonomijas izpratni. Neņemot arhitektus savā pilsētplānotāju galmā jūs pazaudēsiet ļoti svarīgu plānošanas aspektu, kas aizskar… Lasīt vairāk »
Šis nu gan ir kas jauns! Līdz šim nebija sanācis dzirdēt par pilsētplānotāju galmu bez arhitektiem. Manuprāt šāds jautājums nav dienaskārtībā, gluži pretēji – tas uz ko centās mudināt moderators: "ir jāpiedalās!"
arhitektiem nav nekādas motivācijas tur piedalīties, izņemot sirdsapziņas balsi.
Par ko gan tādas gaudas(arogance) – katram savas kompetences. Nevienam ielūgumus ar rožu lapiņām nesūta – tie kas piedalās ir īstie, ja liekas ka nav īstais vilciens, jālec nost vai jārunā par virziena maiņu.
Nu gan, būtu labi atcerēties, ka arhitektūra nav sprinta distance , kur svarīgi beigt sportotot pēc 25, tā kā beidziet gausties un PROJEKTĒJIET,jo diez vai ar plosīšanos vien un veco kraķu grūstīšanu kāds par kaut cik nozīmīgu personbīu kļuvis. Nu darbiņi par arhitektu kaut ko liecina, UN NEKAS CITS
Miķeli, tas ir asiņojošais kolaboracionisms, kas ir saēdis šos tevis piesauktos personāžus un iestādes
Visiem Urbānistiem priecīgus Līgo svētkus!
Cerams svinēsiet neUrbānā vidē 🙂
Urban dodas Rural! Priecīgi nolīgot!
LV jārunā nevis par urbānismu, vai kontrurbānismu, bet par hutorismu