Sestdien, 5.jūlijā plkst.22.00 laukumā pie Svētā Pētera baznīcas Rīgā atklāj ceļojošo interaktīvo izstādi Runājošie akmeņi. Ekspozīcijas deviņi akmeņi Dziesmu un deju svētku laikā runās divas nedēļas līdz 20.jūlijam no plkst.22.30—4.00. Ikviens interesents aicināts klausīties pirmoreiz Latvijā izlikto akmeņu stāstus un aplūkot to neparasto vides arhitektūru.
Sākotnēji Dziesmu un deju svētku laikā akmeņus bija paredzēts novietot Doma laukumā, taču, tā kā svētku laikā tur ir ieplānoti koncerti, organizatori nolēmuši akmeņus novietot Pēterbaznīcas virzienā. Ekspozīcijas paviljonā darbosies Dziesmu un deju svētku biroja informācijas punkts.
Vairāk nekā divus gadus akmeņi klusēja loģistikas firmas Schenker teritorijā Rīgā. Gada sākumā pilnsabiedrības Spīķeri pārstāvji klātienē apskatīja akmeņus un izrādīja interesi nākotnē [iespējams — nākamgad] tos kā pastāvīgu ekspozīciju izvietot jaunajā kultūras novietnē Spīķeri starp Daugavu un Centrāltirgu.
«Pēc tam, kad Spīķeru kvartāls būs attīstījies par pievilcīgu pilsētvidi ar sakārtotu kultūras un atpūtas centru, šos deviņus akmeņus paredzēts novietot tur,» saka Spīķeri pārstāvis Rolands Puhovs.
Ceļojošās interaktīvās izstādes Runājošie akmeņi realizēšana izmaksāja 485 tūkstošus latu, un tie bija viens no simt pasākumiem, kad Latvija kultūras festivāla Pārsteidzošā Latvija ietvaros 2005.gada nogalē pieteica sevi 14 dažādās Francijas pilsētās.
Pēc koncepcijas autora Ērika Stendzenieka domām, akmens Latvijas identitātē ir viens no spēcīgākajiem mitoloģiskajiem simboliem — maģiskas gudrības un informācijas avots, padomdevējs, Saules un Zemes spēka uzkrājējs, siltuma un enerģijas avots, sargs pret ļaunu aci (mājas priekšā), dvēseli attīrošais spēks (pirtī), robežstabs ar kaimiņzemi.
Ekspozīcijas arhitektonisko risinājumu veidoja projektēšanas grupa Arhitektonika — arhitekts Ingurds Lazdiņš sadarbībā ar dizaineriem Kasparu Suipi un Svjatoslavu Aļeiņikovu. Runājošie akmeņi kļuva par Latvijas arhitektūras 2005.gada labāko darbu nominācijā Vides dizains, skulpturālo arhitektūru kā ļoti neparastu projektu atzīmēja LAS skates starptautiskā žūrija un augstu novērtēja daudzi no kolēģiem.
Viena nolabākajām, ja ne pati labākā vides instalācioja, kas Rīgā redzēta! Laukums varēja būt nedaudz lielāks, bet citādi- lielisks darbs!
paldies par komentāru 🙂
varu tikai pievienoties attiecībā par laukuma lielumu – ekspozīcija patiešām tika veidota lielāka mēroga laukumiem – tādas, ievērojami plašākas un no ēkām brīvākas, bija visas 4as novietnes Francijā
tāpēc šo"pirmizrādi" Latvijā gaidīju ar dalītām jūtām, un, jāsaka – raizes zināmā mērā ir apstiprinājušās..
nu patukš un formāls darbs. Ko ar to ir gribēts pateikt un cik tas ir svarīgi, un kam?
Nav jau viegli uztaisīt ko labu, vienīgais zēl ka šis bija cenrālais darbs Francijā.
Interesanti, ka kāds vērtē šo visu arī tik negatīvi – es biju pārsteigta par niansēto runājošo akmeņu latvisko variantu, arī par centrālo pavilionu, kas likās tiešām oriģināl, gaismām, skaņām, videomontāzu utt. arī Latvijas publikas (nezinu kā Francijas) ieinteresētību un patiku, kas bija jūtama ik reiz, kad es gadījos tuvumā (pat dienā, kad akmeņi "nestrādāja"…)… un arī masu saziņas līdzekļos bija ik pa laikam kas pozitīvs dzirdams…
Paldies tiem, kas rada līdzekļus to pasākumu davināt arī Latvijai!
akmeņi bija/ir lieliski. stāstus noklausījos divreiz (:
Viena nolabākajām, ja ne pati labākā vides instalācioja, kas Rīgā redzēta! Laukums varēja būt nedaudz lielāks, bet citādi- lielisks darbs!
paldies par komentāru 🙂
varu tikai pievienoties attiecībā par laukuma lielumu – ekspozīcija patiešām tika veidota lielāka mēroga laukumiem – tādas, ievērojami plašākas un no ēkām brīvākas, bija visas 4as novietnes Francijā
tāpēc šo"pirmizrādi" Latvijā gaidīju ar dalītām jūtām, un, jāsaka – raizes zināmā mērā ir apstiprinājušās..
nu patukš un formāls darbs. Ko ar to ir gribēts pateikt un cik tas ir svarīgi, un kam?
Nav jau viegli uztaisīt ko labu, vienīgais zēl ka šis bija cenrālais darbs Francijā.
paldies arī par šo komentāru
par ieguldītā darba vērtējumu
jāsaka gan, ka Francijas publikai nebija žēl – Francijas publika bija diezgan ieinteresēta un "cenrālo darbu" uzņēma visumā pozitīvi 🙂
kas attiecas uz "Ko ar to ir gribēts pateikt un cik tas ir svarīgi" – tas vairāk jautājums Stendzeniekam – lai gan mans personīgi viedoklis, ka tas bija diezgan asprātīgs, atraktīvs veids, kā pastāstīt 9us dažādus stāstus par Latviju – kā 9us skatu punktus uz mūsu dzīvi – un, vienlaicīgi, kaut cik pievērst un noturēt pie visa tik pieradušās franču publikas uzmanību lielpilsētas kņadā
Interesanti, ka kāds vērtē šo visu arī tik negatīvi – es biju pārsteigta par niansēto runājošo akmeņu latvisko variantu, arī par centrālo pavilionu, kas likās tiešām oriģināl, gaismām, skaņām, videomontāzu utt. arī Latvijas publikas (nezinu kā Francijas) ieinteresētību un patiku, kas bija jūtama ik reiz, kad es gadījos tuvumā (pat dienā, kad akmeņi "nestrādāja"…)… un arī masu saziņas līdzekļos bija ik pa laikam kas pozitīvs dzirdams…
Paldies tiem, kas rada līdzekļus to pasākumu davināt arī Latvijai!
akmeņi bija/ir lieliski. stāstus noklausījos divreiz (:
Neesmu sen Rigaa bijusi – vai vēljoprojām ir???
Man jau liekas, ka shī instalācija bija tik izdevusies – cilvēku piesaistīšanas ziņā – interesanta un arī ērta no visiem viedokļiem – piemēram, redzēju, ka cilvēki pat ar bērnu ratiņiem braukāja shurpu – turpu pa pavilionu … Es domāju, ka būtu interesanti, ka tā ekspozīcija pat varētu būt patstāvīga – un katreiz kaut ko stāstītu, reklamētu, rādītu (tur bija arī monitori pavilionā) par to, kas notiek Latvijā ,Rīgā – gan vietējiem cilv., gan tūristiem – interesants veids, kā stāstīt un reklamēt sevi (valsti) …. Piesaistoš vides objekts – loooti iederas Vecrīgas tēlā…