Ceturtdien, 29. janvārī no plkst. 9.00 RISEBA
Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātē (RISEBA FAD) notiks akadēmiskā
bakalaura arhitektūra programmas pirmo piecpadsmit absolventu bakalaura darbu
aizstāvēšana — Vairāk
nekā tikai «kapučīno pilsēta»* — jaunas pieejas pilsētvides atjaunošanai postindustriālajā Rīgā
RISEBA Arhitektūras programma tika izveidota
2011. gadā kā starptautiska studiju un pētniecības platforma studentiem un
arhitektūras pedagogiem, kurus vieno eksperimentāls gars, vēlme meklēt jaunas
arhitektūras mācīšanas koncepcijas un iegūt zināšanas un pieredzi. Skola trīs
ar pusi gadu laikā ir strauji attīstījusies un augusi, iegūstot nozīmīgu vietu
profesionālajā un arhitektūras izglītības scēnā, realizējot izglītību pēc
augstākajiem standartiem ar mācību programmu, kas apvieno tās galvenās studiju
jomas, arhitektūru, pilsētplānošanu un dizainu, ar izpratni par sociālajām
zinātnēm un biznesa prasmēm.
Pirmos FAD bakalaura darbus, lai saņemtu
inženierzinātņu bakalaura grādu arhitektūrā, aizstāvēs Aija Bēliņa, Alise
Jēkabsone, Igors Malovickis, Dāvis Markus, Rūta Meiere, Kārlis Mičulis, Kārlis
Narkevičs, Madara Pildava, Kārlis Prolis, Kristīne Purvlīce, Reinis Saliņš,
Edgars Rožkalns, Daila Sloka, Sabīne Vecvagare un Fricis Vilnis. Noslēdzošajā
studiju semestrī studenti pievērsa uzmanību savas pilsētas Rīgas atjaunošanai.
Bakalaura darbos cieši savijas teorētiskā un
pētnieciskā daļa ar praktisko projekta priekšlikumu izstrādi un aptverts
daudzveidīgs tēmu loks – bijušo rūpniecības un kultūrvēsturiskā mantojuma
teritoriju transformēšana, ražošanas un industriālo ēku rekonstrukcijas, Rīgas
vēsturiskā centra potenciāla apzināšana, RVC un tā aizsardzības zonas apbūves noteikumu
un to noteikto ierobežojumu analīze, iespējamie kvartālu attīstības scenāriji
un apbūves priekšlikumi blīvās centru apbūves teritorijās un Vecrīgā, kā arī
mikrorajona sabiedriskā centra attīstības iespējas, pilsētas telpas izpēte no
manifestāciju un nemieru skatpunkta, pētījumi par īslaicīgas arhitektūras
struktūrām pilsētvidē, dinamiskas un pielāgoties spējīgas arhitektūras
iespējām, būvju un ūdens līdzāspastāvēšanas iespējām.
Bakalaura darbus vērtēs Valsts pārbaudījuma
komisija ar bijušo FAD pasniedzēju, īpašo goda viesi, Braunšveigas Tehniskās
universitātes profesori Dr. Vanesu Mirjamu Karlovu (Vanessa Miriam Carlow) kā tās priekšsēdētāju.
Laipni aicināti visi interesenti, mācībspēki,
arhitektūras un saistīto nozaru profesionāļi un studenti, kolēģi, draugi un
citi atbalstītāji! Bakalaura darbu aizstāvēšana notiks ceturtdien, 29. janvārī,
sākot no plkst. 9:00. Darba valoda — angļu. Vieta: RISEBA Arhitektūras un mediju
centrs H2O 6, RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultāte, Ūdens iela 6, 3. stāva
projektēšanas darbnīca.
* Pilsētvides teorētiķis Kšištofs Navrateks (Krzysztof Nawratek)
reflektējot par Rīgas pilsētas attīstību pēc finansiālās krīzes, kas Latvijā
sākās 2008. gadā, izmantoja terminu «kapučīno pilsētas fantāzijas», lietojot to
kā apzīmējumu notiekošajai pilsētvides deindustrializācijai, kam sekoja virkne
ambiciozu pilsētvides transformācijas projektu, kuriem, kā pierādīja finanšu
krīze 2008. gadā, nav nekāda pamatojuma.
Kā atzīst Navrateks, tad Rema Kolhāsa un OMA Andrejsalas projekts ir
šādas «kapučīno pilsētas» piemērs, kurā tika plānots modernās mākslas muzejs un
luksusa klases dzīvokļi 30 000 iedzīvotājiem (kopš tā laika Rīga zaudē
10 000 iedzīvotāju gadā), kas orientējas uz vidusšķiru, sagaidot, ka nez
no kurienes postsociālisma pilsētā varētu brīnumaini parādīties vidusšķira. Kopš
savas dibināšanas 2011. gadā RISEBA FAD (Faculty of Architecture and Design) studenti
savā pētnieciskajā darbā Oskara Redberga vadībā ir veikuši virkni nozīmīgu
pētījumu šajā jomā meklējot alternatīvas Rīgas neoliberālajam pilsētas modelim.
2015. gada janvārī notiek pirmo FAD bakalaura darbu aizstāvēšana, kas dos
iespēju ieraudzīt jaunas pieejas Rīgas pilsētvides atjaunošanai, domājot par
kaut ko vairāk, nekā tikai par «kapučīno pilsētu».
kāpēc darba valoda angļu, kāda tam var būt kvalitāte.
pat krievu laikos šķiet nekādas krievu valodas kā darba valodas nebija rtu.
piekrītu
Valsts valoda joprojām – latviešu. Tātad – Valodas likuma pārkāpums vai sinhronā tulkošana.
mani sauc Jānis un es ēdu tikai kartupeļus, jo nekā cita uz šīs pasaules neesmu redzējis.
Nu tad strauji pārsauc sevi par Džoni. Kārklu vāciešu laiks sen jau aiz muguras. Katra veselīga nācija cenšas lietot savu valodu, tulkot labāko savā valodā un mēģina citiem parādīt savas valodas skaistumu un atšķirīgo. Ja latviešu valodas lietošana samazināsies, samazināsies arī latviešu daudzums, – Tu to gribi?
Pat dižā franču tauta pretojas angliskošanās tendencei, bet letiņi izrādās mīksti līdzskrējēji un pakalpīgi gatavi latviešu valodu iemainīt pret angļu. Nu man jāsāk kaunināt kolēģi. Atcerieties ko teicis latviešu diriģents un patriots Vīgnera kungs ( teksts atrodas 100.gramu Kultūras. Nacionālie dārgumi. kurš veltīts diriģentam noslēgumā ). Man tiešām kauns kolēģi, ka kāds domā, ka runāt un aizstāvēt bakalaura darbus dzimtajā valodā nav laikmetīgi. Pieci cepumi nost.
es laikam pat necentīšos pretargumentēt.
katram laikam sava domāšana un savas tendences. tomēr, acīmredzami, un nav jau arī nekāds jaunums, ka latvijas mentālajā vidē, viens tāds baisi vēsturisks posms ir diezgan ievilcies. 😉
Tas nozīmē ka realitāte ir daudz skaudrāka nekā iedomājos un topošā elite latviskumu neuzskata par vērtību. Ja atceras 1.Republikas laikus, tad situācija bija gluži pretēja. Ja nav argumentu, tad arī nevar argumentēt.
Un Latvija ar mazo burtu, nu piedod…
Miķeli, ko nu tu tur muļķojies? Atsaucoties uz Dārta Veidera rakstīto par latviešu radošumu, uzreiz kļūst skaidrs, kāpēc latviskums jāapvieno ar starptautisku vidi pārzinošiem spēkiem. Mācību procesā mēs to nezaudējam, visi kā runājām latviski – tā arī runājam, bet savu zināšanu vāceli tikai bagātinam ar piemēriem, kuru analīzei mūsu dižie speciālisti reizēm ir diezgan nespējīgi. Es saprotu, ka no savas viensētas un nabagu mentalitātes (domāšanas) ir diezgan grūti izrauties laukā, taču pēdējais laiks apzināties, ka mēs arī esam pasaules sastāvdaļa un tāpēc jāprot mācīties, kā arī komunicēt ar citiem. Iedomājies tādu utopisku situāciju – arhitektūras studenti un arhitekti ārzemēs studē… Lasīt vairāk »
Tātad pēc kārtas, ja jau nav iespējams saņemt argumentus no Jāņa: 1. Jebkuras veselīgas nācijas pamats ir valoda, tās lietošana ikdienā un domāšana izmantojot valodas konstrukcijas. Domāt latviski – tā ir milzīga priekšrocība šajā pasaulē. Latviski domā tikai aptuveni 1.5 miljoni no 7 Miljardiem planētas iedzīvotāju. 2. Domāšana latviski, arī arhitektūrā ir vienīgā latviešu arhitektūras priekšrocība pasaules arhitektūras tirgū. Tas, ka nespējam domāt latviski par arhitektūru, negribam domāt latviski un uzskatam to par apkaunojumu ir padomju izglītibas sistēmas kļūda. 3. Ja viena kļūda – padomju, tiek nomainīta ar otru kļūdu – angļu, tā aizvien paliek kļūda. 4. Nespēja iztulkot svarīgākās… Lasīt vairāk »
Par pirmo un otro punktu – latviski domājam, latviski runājam, lekcijas un konsultācijas notiek latviešu valodā, ņemot vērā vietējo kontekstu, sociālās un pilsētvides problēmas. Izņemums A. gadījumā, kad pasniedzējs ir no ārzemēm, B. gadījumā, kad kursā ir kāds students/-e no ārzemēm. Mēs neesam citplanētieši, Miķeli. Mācāmies arī Latvijas arhitektūras vēsturi, rakstam esejas un darbus par vietējām arhitektoniskām vērtībām to kopskatā ar ārzemēs atrodamajām. Un tagad – Tu mini padomju sistēmas kļūdu. Lūdzu izskaidro, kā lai labo jau sajātu sistēmu, kas ir izglītojusi ļoti lielu daļu vecās paaudzes arhitektu un ar iesakņojušos puvekli apmācījusi lielu daļu jaunās paaudzes studentu? Skolā tiek… Lasīt vairāk »
Nu tad jau droši vien nav tik traki kā iedomājos. Skaidrs ka krievu Miķelis sparīgi konsultējas ar pareizticīgo mācītāju par izveidojušos situāciju un viņam vienmēr kabatā vaska sveces ( cita mentalitāte un tur neko nevar darīt ). Īsti uz svētbirzēm neaicinu, bet valodas vērtību apzināties gan vajadzētu. 20.gadsimta sākumā vīri bija gatavi par savu valodu, valsti un zemi nolikt galvu. Domājot par to visu šodienas kontekstā – varētu būt ka Latvijas apdraudējuma gadījumā šturmētas tiktu aviobiļešu kases un meklētas siltas vietiņas angliski runājošās zemēs. Kā Tev liekas? Redzi vairums jauno un progresīvo ir izgājuši to pašu RTU APF kadru kalvi… Lasīt vairāk »
Un pats svarīgākais – Latvijā iegūta arhitekta izglītība ( RTU APF vai RISEBA ) nevienā angliski runājošā zemē nekotējas un nav iekļauta nevienā reitingā.
Šis varētu būt Krievijas Miķelis, kas attēlots 300 gadu vecā Eiropas kartē 😉
atkarīgs, ko "Miķelis" grib sasniegt…
smuki izteikties, tikt pamanīts, savas spalvas uzspodrināt, vai tomēr domubiedrupulkākoreālusasniegtreālajālaikāsavāvienīgajādzīvē.
tas pašam jālemj.
Miķeļa kā personāža mērķi ir piezemēti: veicināt domāšanu, rosināt argumentētas diskusijas un izteikt savu viedokli arhitektūras un ne tikai jautājumos. Inkognito. Pagaidām tas izdodas, neko vairāk neesmu solījis.
ha, Produkcijas eksportētāji – nu attopieties, kam esat vajadzīgi. lielākā daļā RTU netikušo, knapi līdz bakalauram aizmācījušies- kas tik ļoti jūs gaida? Dāņu bezmaksas vidusskolkoledžas? Pasaulē ir pārpārēm arhitektu. Un katra valsts ražo sev un bisk vairāk.
1. Nenoliedzami fakts,valsts(nācijas) kultūras pamatā ir valoda. 2.,3. Cilvēkiem grūti pārmest, pievēršas stiprākajam, stabilākajam, konjunktūristi… Principiāļi psiholoģiski skaitās ,kā novirze no normas-margināļi. Tikai tad kad tas stiprākais,sāk kāpt uz savu atbalstītāju mugurām(dažādu sabiedrisko satricinājumu rezultātā) , tad arī konjunktūristi apzinās, kas notiek, bet tad jau parasti ir par vēlu, mierīgai līdzās pastāvēšanai – sadarbībai. 4. Nu ko tur teikt, tādi esam…. 5.,8. Pieņemu nav tik traki ar to pasākumu, kamēr students tiek līdz tam galam, domāju viņš pamatā ir strādājis latviski, un kas Tev liedz uz to paskatīties no citas puses, kopā ar profesionālo jomu students nokārto valodas eksāmenu( angļu).… Lasīt vairāk »
Man domāt oponēšu, Miķelim…
Cik saprotu rezultātā , ar visu lielo sākotnējo apņemšanos uz pilnīgi angļu darba valodu, studenti tāpat lielā daudzumā saņem informāciju(lekcijas, konsultācijas) latviski?Vismaz man te tā viena studente izteicās. Ja tā, tad man neliekas nekas briesmīgs, ka gala pārbaudījumā ir viss vienā , gan laba angļu valoda, gan prof. skill’i, gan …
Beigu beigās nav jau budžetnieki ( ne pat RISEBA, ne studenti), kam nodokļu maksātāji saber… Nepatīk:" see ya later!" un dodies uz RTU.
Renār, viena būtiska atšķirība – Latvijā akredidēta arhitektu bakalaura izglītības programma. Diploms būs latviešu valodā, ar tulkojumu angļu valodā, ne otrādi.
Tev laikam nav ko darīt, ja vari cepties par tādiem niekiem! RISEBA studiju valoda ir angļu, lai piesaistītu ārzemju studentus, vieslektorus un pasniedzējus. Kur problēma?
Privāta skola / privāta nauda / privāta darīšana!
Kā reiz necepjos, bet kārtībai mājās jābūt, citādi drīz latvieši pārvērtīsies par līviem. RISEBA ir trekno gadu izskaņu produkts, skeitā ir tāds termins kā pozeri, varbūt zini ko tas nozīmē?
Dievs ir detaļās un nieku šajā pasaulē nav…
būtu jāatzīst, ka brīva orientēšanās arh.profesionālajā angļu valodā ir tikai vai galvenokārt konkurētspējas atribūts, tā pat kā lēmums to pastiprināti apgūt. līdzīgi, varbūt, kā latīņu valodu medicīnā 🙂 komunikācijas instruments.
bez tam – diplomdarbu aizstāvēšana angliski nekādā mērā ne tuvina ne arī noliedz, kur nu vēl izskauž iespēju gan arhitektūras terminus, gan aktuālās arhitektūras teorijas pētījumus sacerēt un popularizēt latviešu valodā. ja to tomēr nav vai pietrūkst, tad ne jau RISEBAA vai tās ārzemju vieslektori pie tā vainīgi! vajadzētu katram pašam spogulī vispirms sapavērties, un tad spoguli arī RTU APF vadošajiem mācībspēkiem ierādīt…
varbūt ka vajag aizstāvēt darbus ķīniešu, krievu valodā? Kāpēc ne vācu? Ingurd esam Latvijā, neviens Anglijā neaizstāv diplomdarbu franciski. Muguras mums pakalpīgas, ieliektas, tas arī viss.
Lai Platons nogrābstās! RISEBA ir interesanta alternatīva RTU. Arhideilijā UK sūdzās, ka viņu izglītības sistēma nespēj nodrošināt konkurētspējīgus arhitektus. Tad ko par Latviju teikt? Mēs vispār esam vismaz 30g. vecā pagātnē. Kamēr aiz treideviņām jūrām un kalniem skolās printē ar 3D printeriem māju fasādes, kas varētu pretendēt uz mākslas darba nozīmīti, LV inteliģence ar ļoti norūpējušos skatienu diskutē, vai pelēkais tonis ir pietiekoši pelēks. Mostamies draugi!
nuuu… tas arī nebūtu gluži tas pats, kas profesijas pārvaldīšana….
saprintēt kā reizi var gandrīz ka da jeb ko … un tik vien kā nozīmīte pašam pie atloka sanāks.
tas noteikti nav kritērijs. sorry.
Kā reiz 3D prineris arhitektūrai nav vajadzīgākais krāms, ar rokām griezts makets visur pasaulē joprojām cieņā. Runa ir par zināšanu pārnesi dzimtajā valodā, ne zinātāju pārnesi uz angliski runājošām zemēm, kur var nākties collās visu mērīt.
Ar rokām 6m augstu, betona kluci neizgrebsi..Diemžēl LV skolas nespēj piesaistīt šādus līdzkļus, lai veidotu reālus projektus apgūstot novitātes un ar saviem projektiem iepazīstinot arī apkārtējos. Ar sabiedrību vajag runāt par arhitektūru un šādi vides projekti ir viens no veidiem kā to darīt.
Vispār jau tiešām pārsteidz, – nu tāds kā atmodas laiku sentiments un aprobežotība, – ka tik jokaina uzmanība tiek valodai – respektīvi, vienam no instrumentiem, pievērsta, nevis saturam. Protams, ka valodu vajag kopt un attīstīt, bet cerēt, ka viss, kas nozarē rodas, tiks kādreiz latviski iztulkots (domājot ar to tiešām kvalitatīvu tulkojumu, ne mašīntulkošanu, kas jau kādreiz protams būs vēl krietni attīstītāka) , – nu tas ir naivi. Un ja tā plašāk un filosofiskāk lūkojas – valodas uzdevums jau tam, lai cilvēkiem līdzētu saprasties, nevis, lai tos šķirtu. No tāda viedokļa jau arī mazo valodu pakāpeniska atmiršana tikai likumsakarīga –… Lasīt vairāk »
Mazo valodu likumsakarīga atmiršana? Var veicināt un var neveicināt to atmiršanu. Tikko noskatījos filmu par tautiešiem Brazīlijā, kas kopj latviešu valodu. Vai tad mēs dzimtenē neesam līdzīgi Pietuku Krustiņiem kas klanās visam ārpuslatviskajam? Saimnieki savā zemē nekad tā nedara, tad nav jābrīnās, ka drīz kļūsim par kalpiem.
Elementāro iztulkot nav tik grūti, vajag tikai gribēt bagātināt latviešu valodu ar jauniem arhitektūras terminiem. Vara Bokaldera grāmata, slikti ka tulkota latviski?
Nuuuuu, vispār pēc tavas loģikas ir gan slikti. Skandināviskotais latvietis domā un raksta citā valodā un tikai tad tulko latviešu valodā.
Nuuu, nu. Varis Bokalders gan runā, gan domā latviski, gluži tāpat kā Gunārs Birkerts un daudzi citi trimdas latvieši. Šī trimda nav bijusi gribēta, bet tādi ir bijuši apstākļi. Neviens pasaules latvietis nav tuvojies tam arhitektūras olimpam, kurā atradies Gunārs Birkerts. Neviens. Un visticamāk arī nekad netuvosies. Tā kā nevajag demogoģēt un iestāties pozā kā pozeriem. No Vācijas arhitektūras spices šobrīd atpaliekam par 50 gadiem it visā, – arhitektūrā, organizācijā, biznesā. Un tas ir sistēmisks fēleris, kuru nevar izmainīt ar kosmētisku remontu ( noangliskošanos un pāris lekcijām no vakarzemes ). Latviešiem ir sistēmiska arhitektūras problēma, kuru jārisina vai jānodzēš Latvija… Lasīt vairāk »
Tas ka ir LR arhitektūrā sistēmiska kļūda(programmas pilnīga uzkāršanās) ir acīmredzami, bet vai tur pie vainas RISEBA, vai tā kaut ko var padarīt sliktāku, par to gan es dikti stipri šaubos. Ar salīdzinoši svaigo attieksmi tā var tikai uzlabot mūsu lietas. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka kļūda tikai daļēji ir cunftē un to apkalpojošā akadēmiskā jomā, pieņemu tā ir postsovoka (LR pamatelektorāta-lojālistu) īpašajā attieksmē pret jaunradi arhitektūrā. Savukārt kuprainos(postsovoka ģenerāciju) tikai kaps iztaisnos… Savukārt sava biznesa neaizsargāšana ir nekas cits ,kā viensētiskums, katrs par sevi, katram savas rebītes, katram savi patroni un līdz ar to vērtības, cunfte(vairāk pavelkas uz tādu brīvā… Lasīt vairāk »
Ja RISEBA ir pieteikusi augstumu, tad tai ir arī jāiet un jāmēģina tā latiņa pārvarēt, nevis jāstaigā apkārt dvieli tirinot un muskuļus izrādot. Jāargumentē sava pozīcija un jāiesaistās diskusijās. Stadions uzkurināts, bet lēcēji kā pāvi staigā apkārt. Kritikā vienmēr kāds racionāls grauds ir iekšā.
Par pārējo varu piekrist, ar piebildi – sistēmai steidzami vajadzīgs jauns sistēmtehniķis un restarts.
Socioloģiskā izglītības komponente:
1. Arhitekti virs 60 daudzi mocās ar datorprasmēm, kāpēc RTU APF neuzrīkot bezmaksas kursus ar iejūtīgiem pasniedzējiem.
2. Seniori virs 60 ne pārāk labi pārvalda angļu valodu, kāpēc RISEBA nenolikt pie malas savas ambīcijas un uz atvērtajām lekcijām nepieaicināt tulku.
Jebkurā civilizētā valstī par šādām lietām nav jārunā, tā ir norma. Neviens seniorus ar kājām nespārda, bet ciena un palīdz. Kāpēc pie mums valda tāds nihilisms?