Urban Institute Riga un Radi Rīgu! aicina uz trešo Urban shift pasākumu, kas veltīts heterotopijai, publiskajai ārtelpai, urbānajai brīvībai un nebrīvei, 3. un 4. aprīlī kopā ar beļģu filosofu Līvenu De Kauteru (Lieven De Cauter) atklājot Rīgas pilsētvietu heterotopisko dabu.
Heterotopija… ir vairāk laiks nekā telpa, tā ir
laiktelpa… Daudzās heterotopijas radušās tulkojot laiku telpā, pārejas momentu — vietas pastāvībā, un
dažos gadījumos šis tulkojums īstenojies kā struktūras reakcija uz krīzi.
Lieven De Cauter
De Kauters ir «praktizējošs» filosofs, vēsturnieks, publicists, rakstnieks un pilsētvides aktīvists — spilgta personība un cilvēks ar aktīvo dzīves pozīciju. Viņš ne vien apcer, bet, līdzīgi arhitektam, arī veido urbānās vides mentālo ainavu. Viņš ir Briseles tribunāla, aktīvistu tīkla, kas seko notikumiem Irākā, prezidents un Platformas izteiksmes brīvībai (Platform for Liberty of Expression) līdzdibinātājs. Platforma strādā pret ļaunprātīgu antiterorisma izmantošanu neredzamā cīņā pret aktīvismu.
Līvens lasa lekcijas
kultūras filozofijā Lēvenes Katoļu universitātes arhitektūras fakultātē, Briseles
audiovizuālo un izpildītāju mākslu skolā un Berlages institūtā Roterdamā. Viņš
ir autors vairākām grāmatām par moderno mākslu, pieredzi un modernismu,
arhitektūru, pilsētu attīstību un politiku. De Kauters ir publicējis dzeju,
pamfletus, rubrikas un viedokļus avīzēs un sociālajos tīklos.
Heterotopija kā modernas
urbānās vides raksturīgākā kvalitāte ir tēma, pie kuras Līvens De Kauters
strādā pēdējos gados. Kopā ar Mihīlu Dehāni (Michiel Dehaene) De Kauters 2008. gadā izdeva aizraujošu rakstu
krājumu Heterotopija un pilsēta. Publiskā
ārtelpa postcivilā sabiedrībā, aktualizējot pēdējo 20 gadu laikā notiekošas
debates par urbanismu un publisko ārtelpu transformāciju mūsdienu pilsētā.
Urban Institute Rīga, LU Doktorantūras skolu Baltijas jūras reģiona valstu
integrācija ES nozīmīgākās sadarbības dimensijas
un tikko izskanējusi intensīvas apmācības programma RADI RĪGU! aicina visus interesentus kopā ar Līvenu De Kauteru veikt Rīgas
heterotopiju «inventarizāciju» un piedalīties profesora publiskā lekcijā un diskusijā.
Heterotopian diving
otrdien, 3. aprīlī
Tiekamies pie Laimas
pulksteņa plkst. 11.00
Lūgums iepriekš
pieteikties helena@alpspace.lv
(alternatīva — sms 29642688) vai nekavēt! Pārvietojamies ar publisko
transportu! Maršruts tiks izziņots tikšanas vietā.
Heterotopijas vara: programma alternatīvai telpai šodien
lekcija un
diskusija
trešdien, 4. aprīlī plkst. 17.00-20.00
LU Ekonomikas fakultātē,
Aspazijas 5, 320. telpā
Turpinājums — Miera ielā
3. un 4. aprili!
paldies!!!!!! :)))
Vēlos publiski izteikt prieku un atzinību Helēnai un viņas sabiedrotajiem, par to, ko viņa dara un par visiem tiem cilvēkiem, ko viņai ir izdevies dabūt uz Rīgu, arī par šo. Un, protams, Radi Rīgu!, – manuprāt vislielākā tā nozīme ir varbūt nevis tie konkrētie projekti, ne tas PR un domes darboņu iesaistīšanas centieni, bet tas, ka gada garumā šai programmai soli pa solim cauri gājušie arhitekti ir spēruši milzīgu soli tālāk par Rīgas skolas tradicionālo izglītību, viņi arhitektūru un pilsētu nu redz daudz plašāk un dziļāk, nekoncentrējoties vairs uz fasādēm un apjomiem. Nu jā, un paraugs, prototips tam, kā būtu… Lasīt vairāk »
Paldies tev, Arti, par atzīnību! Arī publiski 🙂
Par domes darboņiem – te drīzāk ir mūsu centienu viņus iesaistīt rezultāti 🙂 Un es ceru, ka no viņu puses tas nav tikai PR. Bet nu tas ir tā…
Es par heterotopiju – tu saki par Ziemeļblāzmu.. Jau vairākas dienas gribēju jautāt – kāpēc šīs vietas daba tavā uztverē ir hetero? Par karaostu – piekkritu, spēcīgs un izteikts "citādums". Ne oikos, ne agora, ne publiskā, ne privātā. Ziemeļblāzma?
Vecmīlgrāvja vēsture ir cieši saistīta ar Augustu Dombrovski , viņa sapņiem un centieniem. Domāju, ka kādā, teiksim Zviedrijas kontekstā šis gadījums nebūtu nekas īpašs – kāda rūpnīca, tai blakus dzīvojamais rajons, skola, bērnudārzs, pat kāds kultūras centrs. Tādam, skandināviskam kapitālismam, tas piederas ļoti — ka rūpnieks rūpējas nevien par savu peļņu, bet arī par strādnieku dzīves apstākļiem un sociālajām vajadzībām. Bet Rīgas kontekstā tas bija diezgan unikāli. Tas, ka strādniekus mudināja būvēt savas mājas, piešķirot pa lēto būvmateriālus uz nomaksu; ka dibināja skolu un bērnudārzu (vienu no pirmajiem Rīgā, katrā ziņā – pirmā speciāli bērnudārzam celtā ēka); bazalkohola biedrība; Burtnieku… Lasīt vairāk »
3. un 4. aprili!
paldies!!!!!! :)))
Vēlos publiski izteikt prieku un atzinību Helēnai un viņas sabiedrotajiem, par to, ko viņa dara un par visiem tiem cilvēkiem, ko viņai ir izdevies dabūt uz Rīgu, arī par šo. Un, protams, Radi Rīgu!, – manuprāt vislielākā tā nozīme ir varbūt nevis tie konkrētie projekti, ne tas PR un domes darboņu iesaistīšanas centieni, bet tas, ka gada garumā šai programmai soli pa solim cauri gājušie arhitekti ir spēruši milzīgu soli tālāk par Rīgas skolas tradicionālo izglītību, viņi arhitektūru un pilsētu nu redz daudz plašāk un dziļāk, nekoncentrējoties vairs uz fasādēm un apjomiem. Nu jā, un paraugs, prototips tam, kā būtu… Lasīt vairāk »
Paldies tev, Arti, par atzīnību! Arī publiski 🙂
Par domes darboņiem – te drīzāk ir mūsu centienu viņus iesaistīt rezultāti 🙂 Un es ceru, ka no viņu puses tas nav tikai PR. Bet nu tas ir tā…
Es par heterotopiju – tu saki par Ziemeļblāzmu.. Jau vairākas dienas gribēju jautāt – kāpēc šīs vietas daba tavā uztverē ir hetero? Par karaostu – piekkritu, spēcīgs un izteikts "citādums". Ne oikos, ne agora, ne publiskā, ne privātā. Ziemeļblāzma?
Vecmīlgrāvja vēsture ir cieši saistīta ar Augustu Dombrovski , viņa sapņiem un centieniem. Domāju, ka kādā, teiksim Zviedrijas kontekstā šis gadījums nebūtu nekas īpašs – kāda rūpnīca, tai blakus dzīvojamais rajons, skola, bērnudārzs, pat kāds kultūras centrs. Tādam, skandināviskam kapitālismam, tas piederas ļoti — ka rūpnieks rūpējas nevien par savu peļņu, bet arī par strādnieku dzīves apstākļiem un sociālajām vajadzībām. Bet Rīgas kontekstā tas bija diezgan unikāli. Tas, ka strādniekus mudināja būvēt savas mājas, piešķirot pa lēto būvmateriālus uz nomaksu; ka dibināja skolu un bērnudārzu (vienu no pirmajiem Rīgā, katrā ziņā – pirmā speciāli bērnudārzam celtā ēka); bazalkohola biedrība; Burtnieku… Lasīt vairāk »