Gandrīz pirms divām nedēļām — pagājušajā pirmdienā Arhitektūras dienas ietvaros notika arī Rīgas pilsētas gada balvas pasniegšana, 2010.gada godalgu piešķirot birojam Zenico Projekts par Rietumu bankas projektu Vesetas ielā.
Ēkas autori saņēma 2000 latu prēmiju un diplomu, kā arī plāksni — «metāla plaketi ar norādi, ka šis arhitektūras objekts attiecīgajā gadā saņēmis Balvu. Plakete paredzēta piestiprināšanai pie objekta vai objekta interjerā pēc autoru ieskata.»
No balvai izvirzītajiem 11 pretendentiem bez galvenās godalgas pieškirti vēl 5 atzinības diplomi:
-
birojam Vincents par administratīvo un biroja ēku kompleksu Citadele Republikas laukumā 2a, -
birojam Nams 3 par Rīgas pilsētas 2.ģimnāzijas rekonstrukciju Krišjāņa Valdemāra ielā 1, -
birojam Sarma & Norde Arhitekti par Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiāli Krišjāņa Valdemāra ielā 62, -
birojam Sudraba arhitektūra par 17. gadsimta dzīvojamās ēkas pārbūvi par viesnīcu Dome Hotel & SPA Miesnieku ielā, -
birojam Lejnieku projektēšanas birojs un birojam 8 A.M. par dienas aprūpes centru bezpajumtniekiem un maznodrošinātajiem Katoļu ielā 55.
Balva tiek piešķirta jau piekto gadu, taču pirmo reizi šis pasākums tika izcelts atsevišķi — atdalot to no LAS rīkotās ikgadējās skates. Šogad kandidātu vidū nepārprotami dominē banku ēkas un tā ir noteikta Rīgas arhitektūras pēdējo gadu zīme.
Mulsina gan galvenās balvas ieguvēja izvēle. Tiek daudzināts, ka Rietumu bankas ēkā īstenoti dažādi ekoloģiski un vidi saudzējoši tehnoloģiski risinājumi. Tomēr pret pilsetvidi, pret tuvāko apkārtni ēka izturas visai nesaudzīgi. Būve, kas pretendē gandrīz uz augstceltnes statusu, ir iecelta neatbilstošā vietā, dominējot pār apkārtni, iespiežoties starp bērnudārziem un dzīvojamajām mājām, raisot sajūtu, ka uzmācas Rīgas vēsturiskajam centram. Bankas īpašnieku vērtības arhitektūrā noteikti pauž arī pompozais ieejas tiltiņš pāri grāvim, kurā paredzētais ūdens nemaz laikam nav bijis, kā arī — visai dīvainās pirmā stāva telpas.
Katrā ziņā, pirmajā mirklī nav viegli saprast, kāpēc priekšroka dota šai bankai, nevis Nordea vai Parex (Citadele) ēkai. Pat bezpajumtnieku dienas centra arhitektūrā, šķiet, varētu atrast vairāk argumentu. Lai gan arī kādām no minētajām noteikti var ieraudzīt trūkumus. Ja ne arhitektūras, tad katrā ziņā — ētiskajos aspektos. Jo, iespējams, Rīgas domei tiešām nepieklātos dot galveno balvu ēkai, kas iecerēta, kā privāta komerciāla iestāde, taču galu galā iznāk finansēta par visu valsts nodokļu maksātāju naudu. Vai arī — pašvaldības ēkai, kas tapusi bez konkursa.
Tomēr neiedziļinoties tādos sīkumos, Rīgas balva pati par sevi drīzāk vērtējama pozitīvi. Atšķirībā no LAS Gada skates, kas senāk notika ziemā, pēc tam — pavasarī, bet pēdējo reizi — gandrīz jau vasarā, Rīgas balva nu tiek pasniegta rudenī un tātad tā ir papildus iespēja publiskajā telpā likt izskanēt arhitektūras tēmai. Un kas ir vēl svarīgāk — tā kā atbilstoši nolikumam «balvas saņēmēja noteikšanā piedalās visi Rīgas domes deputāti un profesionālā žūrija» — tā ir iespēja ar arhitektūras izvērtēšanu konfrontēt tos, kuru lēmumi lielā mērā nosaka Rīgas attīstību, tātad, būvniecību un arī arhitektūru pilsētā.
Man šī ēka vienmēr ir asocējusies ar vīrieša ģenetālijām, kurām ir piešķirts mazītiņš darba rīks 😀
😀 Bet nu jāpiekrīt, ka baigi trāpīgs salīdzinājums tomēr.. nu jau patiešām savādāk vairs neizdodas uzlūkot šo ēku!
pēdēja reize, laikam sen jau bija? 🙂
Spriedums par Rietumu banku izklausās ļoti subjektīvs, Arti. Tikpat subjektīvi – es nevienu no minētajām sliktajām pazīmēm, ejot garām vai pa gabalu, nesajūtu. Gluži otrādi."Iekļaušanos" laikam var uztvert dažādi.
piekrītu Ivaram…..+ forša būve
manā teorija vēl esot aktuāla 😉
sausais atlikums un sakarīgākais no Rīgas balvas ir Artia Zvirgzdiņa komentārs.
UJ, KĀDS UŽAS
visus pērnos gadus staigāju garām un biju absolūti pārliecināta, ka uzcelta ‘biete’
padomju formālisms jaunās skaņās, lasi – mūsdienīgos materiālos un tehnoloģijās, bet enīvei soviet antīks
diezgan muļķīgs spriedelējums. tikpat labi tad var minēt baroka, jūgenda, eklektisma utt "formālismu" centrā.
jā, tikai jautājums – kāda mākslinieciskā, subjektīvi emocionālā, vēsturiskā u.c. vērtība ir šiem periodiem katram atsevišķi..
un Paldies, Ivar, par iebildumu! – rosināja padomāt;)
man visu laiku bija pārliecība, ka vecās arhitektūras skolas paaudzei noteicošais kritērijs ēkas vērtējumā ir kompozic. estētiskias, tāpēc, ka ar to sāk projektēt, ar ideju, nevis ekoloģiskie vai sazin’ kādi tehniskie aspekti, vai vēl tālāk ekonomiskā situācija, tāpēc, redz, sanācis tāds objekts. nav skaidrs, kapēc šī neharmoniskā māja ir ieguvusi atzinību?
Kas tās par balvām kuras tiek dāļātas vislaik vieniem un tiem pašiem objektiem. Šitās celtnes jau tika apmuļļātas un aprakstītas sazin cik ilgi apakaļ.
Ja ir tādas asociācijas, tad tās ir intīmi subjektīvas un saistītas ar vērtētāja eiropisko personības individualitāti. Kas attiecas uz padomju laiku skolu, izpratni par arhitektūru, tad šodienas arhitekti no tās ir attālinājušies tā patālāk, tādēl ir grūtības ar saskatīšanu un vērtējumu. Kāda šodienas arhitektūra, tad šķiet tas ir acīmredzams, ja ne biete, tad kāds monstrs.
tas viss arvien vairāk sāk atgādināt gadījumu ar runci un olām…
kas tas ir par gadījumu?
esmu parsteigts ka RB buve atdzita par labu arhitekturu. nakas diendiena kusteties pa skanstes ielu kur so eku var nolasit tikai un vienigi ka garu apstiklotu bijusas rupnicas skursteni- mana skatijuma gan koceptuala proporcija gan ari stiklojuma dalijums kopskata gauzam neveiksmigs. acimredzot vai mana uzteve parak subjektiva vai nu ari mana ieskata-kas butu bedigak- zurijas vertejums pamazam paliek arvien subjektivaks. balvu si buve ir pelnijusi – tikai no otra gala t.s. bieti.
Tāpat kā pirmie komentētāji, tāpat žūrija ir vienās domās par dievišķā esamību pasaulīgajā.
Atmetot tās stikla kastītes, paliktu smukais autostāvvietu apjoms, sen par par to priecājos.
Tā RB ir viena sakarīga ēka. Un visiem tiem biešu dalītājiem vajadzētu parādīt viņuprāt lieliskākos piemērus Rīgā, un tad būtu interesanti diskutēt par viņu vērtību skalu, piemēram, lieliskās komentētājas Ingas variantus.
3 priekšmeti vienalga kādas formas var atgādināt tik pat labi ģenitālijas, kā svēto trīsvienību un tādā garā uz priekšu. viss atkarīgs caur kādu prizmu skatās.
Kādi mums tie darbi ir, tādus arī apbalvojam. Publicitāte nepieciešama lielāka, vērtīgāk par pašām balvām būtu diskusijas kultūras medijos pirms- neticu, ka neviens par to negrib rakstīt vai lasīt. Bet prieks par Arta kritiku- profesionāla un pamatota.
pati smailīte dienā izskatās kā pagrabs paelts gaisā – visas ikšas atādītas viai pasaulei. Pat kā paasts kabinets tur būtu labāk, jeb brangais stiklojums cepina…. ?
jaa, tas ir diezgan shokeejoshi, par to biju arii agraak domaajis – kaa tas naakas, ka arhitekts taa njem un izdara, droshi vien – Silueta vai nezin kaadu veel Pasuutiitaaja vai savu ambiiciju labad – pacelt utilitaaras izbuuves paari visam.
nu kaut jeel kaads kabinetinjsh tur buutu! nerunaajot nemaz par vadiibas telpaam, bankas ieksheejo restoraanu, atpuutas kompleksu vai veel nezin ko.
nu nez vai taa ventilaacijas eksponeeshana bija gluzhi kaa paaraakais high tech iecereeta..gan jau, ka savaadaak..sadziiviskaak..
Man šī ēka vienmēr ir asocējusies ar vīrieša ģenetālijām, kurām ir piešķirts mazītiņš darba rīks 😀
😀 Bet nu jāpiekrīt, ka baigi trāpīgs salīdzinājums tomēr.. nu jau patiešām savādāk vairs neizdodas uzlūkot šo ēku!
pēdēja reize, laikam sen jau bija? 🙂
Spriedums par Rietumu banku izklausās ļoti subjektīvs, Arti. Tikpat subjektīvi – es nevienu no minētajām sliktajām pazīmēm, ejot garām vai pa gabalu, nesajūtu. Gluži otrādi."Iekļaušanos" laikam var uztvert dažādi.
piekrītu Ivaram…..+ forša būve
manā teorija vēl esot aktuāla 😉
sausais atlikums un sakarīgākais no Rīgas balvas ir Artia Zvirgzdiņa komentārs.
UJ, KĀDS UŽAS
visus pērnos gadus staigāju garām un biju absolūti pārliecināta, ka uzcelta ‘biete’
padomju formālisms jaunās skaņās, lasi – mūsdienīgos materiālos un tehnoloģijās, bet enīvei soviet antīks
diezgan muļķīgs spriedelējums. tikpat labi tad var minēt baroka, jūgenda, eklektisma utt "formālismu" centrā.
jā, tikai jautājums – kāda mākslinieciskā, subjektīvi emocionālā, vēsturiskā u.c. vērtība ir šiem periodiem katram atsevišķi..
un Paldies, Ivar, par iebildumu! – rosināja padomāt;)
man visu laiku bija pārliecība, ka vecās arhitektūras skolas paaudzei noteicošais kritērijs ēkas vērtējumā ir kompozic. estētiskias, tāpēc, ka ar to sāk projektēt, ar ideju, nevis ekoloģiskie vai sazin’ kādi tehniskie aspekti, vai vēl tālāk ekonomiskā situācija, tāpēc, redz, sanācis tāds objekts. nav skaidrs, kapēc šī neharmoniskā māja ir ieguvusi atzinību?
Kas tās par balvām kuras tiek dāļātas vislaik vieniem un tiem pašiem objektiem. Šitās celtnes jau tika apmuļļātas un aprakstītas sazin cik ilgi apakaļ.
Ja ir tādas asociācijas, tad tās ir intīmi subjektīvas un saistītas ar vērtētāja eiropisko personības individualitāti. Kas attiecas uz padomju laiku skolu, izpratni par arhitektūru, tad šodienas arhitekti no tās ir attālinājušies tā patālāk, tādēl ir grūtības ar saskatīšanu un vērtējumu. Kāda šodienas arhitektūra, tad šķiet tas ir acīmredzams, ja ne biete, tad kāds monstrs.
tas viss arvien vairāk sāk atgādināt gadījumu ar runci un olām…
kas tas ir par gadījumu?
esmu parsteigts ka RB buve atdzita par labu arhitekturu. nakas diendiena kusteties pa skanstes ielu kur so eku var nolasit tikai un vienigi ka garu apstiklotu bijusas rupnicas skursteni- mana skatijuma gan koceptuala proporcija gan ari stiklojuma dalijums kopskata gauzam neveiksmigs. acimredzot vai mana uzteve parak subjektiva vai nu ari mana ieskata-kas butu bedigak- zurijas vertejums pamazam paliek arvien subjektivaks. balvu si buve ir pelnijusi – tikai no otra gala t.s. bieti.
Tāpat kā pirmie komentētāji, tāpat žūrija ir vienās domās par dievišķā esamību pasaulīgajā.
Atmetot tās stikla kastītes, paliktu smukais autostāvvietu apjoms, sen par par to priecājos.
Tā RB ir viena sakarīga ēka. Un visiem tiem biešu dalītājiem vajadzētu parādīt viņuprāt lieliskākos piemērus Rīgā, un tad būtu interesanti diskutēt par viņu vērtību skalu, piemēram, lieliskās komentētājas Ingas variantus.
3 priekšmeti vienalga kādas formas var atgādināt tik pat labi ģenitālijas, kā svēto trīsvienību un tādā garā uz priekšu. viss atkarīgs caur kādu prizmu skatās.
Kādi mums tie darbi ir, tādus arī apbalvojam. Publicitāte nepieciešama lielāka, vērtīgāk par pašām balvām būtu diskusijas kultūras medijos pirms- neticu, ka neviens par to negrib rakstīt vai lasīt. Bet prieks par Arta kritiku- profesionāla un pamatota.
pati smailīte dienā izskatās kā pagrabs paelts gaisā – visas ikšas atādītas viai pasaulei. Pat kā paasts kabinets tur būtu labāk, jeb brangais stiklojums cepina…. ?
jaa, tas ir diezgan shokeejoshi, par to biju arii agraak domaajis – kaa tas naakas, ka arhitekts taa njem un izdara, droshi vien – Silueta vai nezin kaadu veel Pasuutiitaaja vai savu ambiiciju labad – pacelt utilitaaras izbuuves paari visam.
nu kaut jeel kaads kabinetinjsh tur buutu! nerunaajot nemaz par vadiibas telpaam, bankas ieksheejo restoraanu, atpuutas kompleksu vai veel nezin ko.
nu nez vai taa ventilaacijas eksponeeshana bija gluzhi kaa paaraakais high tech iecereeta..gan jau, ka savaadaak..sadziiviskaak..