Rīgas balva — Hanzas peronam

Pirmdien, 5. oktobrī, Pasaules arhitektūras dienā jau piecpadsmito reizi pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā. Šogad tā “Par inovatīvu pieeju un izsmalcinātiem arhitektūras risinājumiem, pārveidojot industriālo mantojumu par jaunu kultūras vietu Rīgā” piešķirta Hanzas peronam un tā autoriem: arhitektiem Reinim Liepiņam, Ilzei Liepiņai, Ievai Landmanei, Ievai Lejai, Aināram Plankājam, Mārtiņam Ostaņēvičam, Jurģim Prikulim, Ģirtam Kūlam. Papildus gada balvai, Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra 14 atzinības par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā.

“Skates finālisti atspoguļo profesionāli daudzpusīgu un objektīvi augstvērtīgu pienesumu Rīgas arhitektūrā un pilsētbūvniecībā un, žūrija ir lēmusi atzinības piešķirt visiem finālistiem. Kā arī, sekojot līdzi aktuāliem procesiem pilsētā žūrija īpaši atzīmē Anniņmuižas apkaimes un radošās iniciatīvas biedrību Riga Annenhof – “Par aktīvismu Anniņmuižas dzīvojamās ēkas un parka saglabāšanā kā apkaimes kultūras vietu”. Vēlos atzīmēt privāto investīciju īpatsvaru starp finālistiem un izcelt objektus ar paaugstinātu pienesumu pilsētvides kvalitātei, kuri demonstrē attieksmi un piedāvā risinājumus, kā rūpēties par labāku dzīves kvalitāti rīdziniekiem. Starp labākajiem arī aktuāli mājokļu projekti, veidojot kvalitāti un daudzveidību Rīgai tradicionālas apbūves struktūras atjaunošanā un pilnveidošanā. 2020.gada balva tiek piešķirta Hanzas peronam – projektam, kurš ciena Rīgas vēsturi un veltīts nākotnei. Kultūras objekts īstenots Rīgas arhitektūrai raksturīgā manierē – izmantojot vēsturisko un demonstrējot laikmetīgo arhitektūrā, tā padarot to saistošu un interesantu. To novērtējusi arī sabiedrība, balsojot un piešķirot šim objektam tradicionālo Sabiedrības atzinību,” uzsver Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Kā pēdējos gados ierasts, balvas pasniegšana simboliski notika iepriekšējā gadā par labāko atzītajā būvē — daudzdzīvokļu ēkā River Breeze Residence Kuģu ielā 28. Aizvadītajā gadā balva “Par līdzsvaru starp privāto un publisko ārtelpu ekskluzīvā un inovatīvā mājokļu projektā” tika piešķirta tās autoriem: arhitektiem Ventim Didrihsonam, Kasparam Laugam, Ivo Kalvelim, Līvai Bankai, Alisei Jēkabsonei; projekta vadītājam Andrim Gudiņam; ainavu arhitektiem Helēnai Gūtmanei, Mārim Bušam un ainavu tehniķei Rutai Tobiesai.

2020. gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus vērtēja kompetenta žūrija: Latvijas Arhitektu savienības pārstāvji Andrejs Ģelzis, Ilze Mekša un Agnese Lāce, Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvji Raimonds Eizenšmits un Vilnis Puļķis, biedrības “Zaļās mājas” pārstāvis Kristaps Ceplis, biedrības “Icomos” pārstāvis Jānis Krastiņš, biedrības “Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmija” pārstāvis Juris Monvīds Skalbergs, biedrības “Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padome” pārstāvji Andris Stankevičs un Gints Krīgers, Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Viesturs Brūzis un Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas pārstāve Jolanta Kušnere.

Skatē tika pārstāvētas būves no biroju ēku, daudzdzīvokļu ēku, izglītības iestāžu, kultūras būvju, tirdzniecības ēku, transporta infrastruktūras, veselības aprūpes iestāžu, kā arī viesnīcu kategorijām. No vairāk nekā 750 aizvadītajā gadā ekspluatācijā nodotajiem būvobjektiem Rīgā balvas dalībnieku reģistrā tika iekļautas un tālākai izvērtēšanai izvirzītas 33 būves.

Balvai izvirzīto objektu izvērtēšana, žūrijas ekspertu komandai apmeklējot būves klātienes vizītēs, noritēja visas vasaras garumā. Kopā ar nozares ekspertiem tika meklēti un vērtēti labākie piemēri arhitektūras vērtību saglabāšanā, pilsētas dzīvojamās vides ilgtspējas nodrošināšanā, vēršot uzmanību uz būvju energoefektivitāti, vides pieejamību un universālā dizaina principu ievērošanu, vērtējot paveikto gan Rīgas vēsturiskajā centrā, gan apkaimēs un mikrorajonos, īpaši rūpīgi arī koka arhitektūras jomā. Tāpat šogad īpaša uzmanība tika pievērsta objektu intelektuālajam un ekonomiskajam pienesumam ne tikai Rīgas, bet visas Latvijas kontekstā. Jāatzīmē, ka arhitektūras darbu skatei, saskaņā ar nolikumu, varēja pieteikt tikai tos objektus, kas ekspluatācijā nodoti 2019. gadā.

Arhitektūras sasniegumu skati organizē pašvaldības aģentūra „Rīgas pilsētas arhitekta birojs”, lai izceltu un popularizētu sasniegumus Rīgas arhitektūrā, sekmējot kvalitatīvas pilsētvides attīstību, un apzinātu arhitektu veikumu. Tās mērķis – rosināt profesionālu diskusiju par vērtībām pilsētas arhitektūrā un kritērijiem kvalitatīvas pilsētvides novērtēšanā un veicināt sabiedrības pieprasījumu pēc kvalitatīvas dzīves telpas, ar to gan vairojot izpratni un līdzdalību, gan veidojot pieprasījumu pēc kvalitatīviem pakalpojumiem arhitektūras jomā.

Dalīties ar ierakstu:

0 0 Balsis
Raksta vērtējums
Abonēt
Paziņot par
guest
10 Komentāri
vecākie
jaunākie visvairāk skatītie
Iekļautās atsauksmes
Apskatīt visus komentārus
Miķelis

Hanzas perons. Tur vajag mazliet pastāvēt, paklusēt, izjust smeldzi par izgājušo laiku, sadzirdēt lokomotīvju taures, ieraudzīt rosāmies dažādas nacionalitātes ļaudis Riga-Tovarnaja apkārtnē un mēģināt saprast – kas tad ir tik atzīmējams un nozīmīgs, ka šim darbam piešķir Rīgas balvu. Arī man protams patīk tā filigranitāte un nostrādne, aura un atmosfēra un viss tas, kas vēl nepabeigts, bet solās pabeigties. Bet Miķelis jau nebūtu Miķelis, ja nesāktu uzdot jautājumus vietā un nevietā. Kas ir tas, kas mums arvien liek atgriezties pagātnē, aptaustīt reiz lietotas lietas un sajust patīkamu kņudoņu pirkstu galos, tās lietojot atkal. Savukārt uz jauno, neierasto ( piemēram MAD… Lasīt vairāk »

Valdemārs, Zariņš

Es, Miķeli, brīnos par Tevi. Saglabāt entuziasmu uzdodot publiski jautājumus tukšumam. Atbilžu jau nebūs, būs vīns un izklaides, dekadence (MAD es savādāk nevērtēju, kā stilīga labdabīga PR akcija NRJA/dekadence ,lai ar viņiem rēkinās publiskais pasūtītājs -Miera ielā un Cirkā, kā arī lai negļuko Kalnciema ielas projekts institūcijās), bet atbilžu un citu jautātāju jau nebūs, Miķeli….Come To The Dark Side Of The Force….

Miķelis

Ben, lēni krītoši ūdens pilieni iedobj akmeni. Esmu tāds slēpts japāņu kultūras un haiku mīļotājs, nedomāju ka viss pie mums ir akurāti 100% slikts, ticu labajam cilvēkos un mūsu dvēseļu nemirstībai. No tāda skata punkta raugoties – man MAD nešķiet rūpīgi izkalkulēts The Dark Side Of The Force pasākums. Uldis ir foršs čalis, gluži tāpāt kā Pēteris un pārējie, nerunājot nemaz par Andi, Austri un citiem Budas sekotājiem.
Visbeidzot – lai nav, vārds, kurš izskan tukšumā, skan pietiekami skaļi…
P.S. Kā jau būsi sapratis, mans ego diezgan labi tiek galā ar klusumu, ignoranci utt., jo visā tajā kaut kas ir…

Pēdējo reizi rediģēts 3 gadi pirms - rediģētājs Miķelis
Valdemārs, Zariņš

Miķeli,Tu pārprati manu vērtējumu par NRJA ierosināto hepeningu, starp citu-steiga laikam. Tumšā spēka puse- entropija/haoss/atomizācija visnotaļ laikmetīgi.

Miķelis

Jā, pēdējā Deko ir Zanes privātmāja, izskatās laikmetīgi, pat cool. Es gan ziemas vakarā tur saķertu pamatīgu depresiju, bet nostrādāts ļoti profesionāli. Tas ja par laikmetīgo.

Miķelis

Ja runā par psiholoģiju – tad pēc KGJ cilvēka dzīvē ir trīs sastapšanās ar “spēka tumšo pusi” – satikšanās ar “ēnu”, satikšanās ar “animu” un satikšanās ar “ciltstēvu”. Visas ir pamatīgas krīzes, kas iespaido arī tuviniekus – no praktiskā viedokļa arhitektiem – pirmā ir zvaigžņu slimība, otrā ir savas dvēseles projekcija uz pretējo dzimumu ( piemērs Rainis un Mēnesmeitiņa ), bet trešais ir tāds ciltstēvs, kurš dod padomus visai dzimtai vs pasaulei. KGJ uzskata, ka pilnvērtīga persona kļūst tikai izejot šos trīs ciklus. Mūsdienu cilvēki nemaz neapzinās, kas ar viņiem notiek, kur nu vēl par tādām niansēm kā dziļumpsiholoģiju, kaut… Lasīt vairāk »

Valdemārs, Zariņš

Ko nu mēs par personības transformācijām, pārāk augstu dziesmu paķēruši esam. Palasījos pēc seniem ilgiem laikiem Tavu un Mika K. diskusiju anēmiskās Rīgas sakarā, optimisti …. Var labot situāciju, protams, viss mainisies, kā nekā evolūcija ir nepārtraukts process, tikai tādā kopienu, civilizāciju mērogā, kas nav samērojams ar indivīdu dzīvi un pārdzīvojumiem. Vienas kopienas kultūrtelpa pārstāj ekssitēt, tās vietā nāk cita, mēs dzīvojam – Götterdämmerung (RW). Vieta tukša nestāv.

Miķelis

Piekrītu, bet lielāks prieks ka esi atpakaļ – Back to The Game! Tu jau arī esi optimists, tikai slēpts!

Andris

Vēl viena sakopta vietiņa Rīgā ( noslauku prieka asaru).

Miķelis

Hanzas perons ir veids kā varēja atrisināt Strēlnieku muzeju – ar caurspīdīgu sarkofāgu, kur jaunās telpas pieslēdzās nevis pretmetu cīņā – vecais, sliktais un jaunais labais ( jaunais drīzāk ir alkatīgais un par dzīves pabērniem nedomājošais ), bet caurspīdīgā, vismaz pret krastmalu apjomā, kur vecā fasāde un tās proporcijas eksponējas, bet jaunais apjoms iluzori pieslēdzas klāt. Kaut ko līdzīgu izdarīja Arhis pie Vecās Ģertrūdes baznīcas ar koka ēku, šeit Strēlnieku muzejam būtu tikai labāka proporcija, plus apakša varēja palikt brīva no aizbūvēšanas. Kā veids, Hanzas perons ir interesants, cita lieta, vai vajadzēja kārt jumtu milzīgās metāla konstrukcijās, aizbūvēt visas puses… Lasīt vairāk »

10
0
Lūdzu, komentējietx