«Rīga, kuras nav. Kartes un plāni IV». Rīgas galvenajai ielai veltīta izstāde

Trešdien, 20. jūnijā plkst. 17.00 Arhitektūras muzejā tiek atklāta ceturtā izstāde ciklā «Rīga, kuras nav. Kartes un plāni», kas šoreiz stāsta par plāniem un projektiem saistībā ar pilsētas «Galveno ielu» — Rīgas centrālo austrumu-rietumu asi — Brīvības ielu ar tās turpinājumu cauri Vecrīgai un Pārdaugavā līdz pat Uzvaras parkam.

 

Latvijas Arhitektūras muzeja krājumā ir gandrīz tūkstotis 20. gadsimta Rīgas plānojuma projektu. Izstāžu cikls «Rīga, kuras nav. Kartes un plāni» iepazīstina ar Latvijas galvaspilsētas plānošanas dokumentiem, kuri to radīšanas laikā nebija publiski pieejami.

Pirmā izstāde «Rīga. Pamatplāns» (2015) iepazīstināja ar Rīgas jaunizbūves biroja (1923–1940) ambiciozo Lielrīgas projektu pusotram miljonam iedzīvotāju. Otrā izstāde «Zilās Rīgas zaļie ķīļi» (2016) parādīja ūdens akvatoriju un zaļo teritoriju potenciālu un plānotāju centienus nodrošināt katram pilsētniekam veselīgu vidi neatkarīgi no viņu dzīvesvietas. Trešā izstāde «Rīga. Pasažieri un krava. Satiksme un transports» (2017) atklāja pasažieru satiksmes un kravas transporta ietekmi uz pilsētnieku ikdienu.

Ceturtā izstāde «Rīga. Galvenā iela» stāsta par galvaspilsētas centrālo asi, kas šķērso Daugavas labā krasta teritoriju no Berģiem līdz Daugavai, lai noslēgtos Pārdaugavā, Uzvaras parkā. Pilsētas Austrumu – Rietumu asij ir bijuši dažādi nosaukumi: Smilšu ceļš, Vidzemes šoseja, Aleksandra iela, Brīvības bulvāris, iela un gatve, Hitlera un Ļeņina iela. Izstādē šī Austrumu — Rietumu ass tiek dēvēta par Galveno ielu.

Turpat vai 15 km garā iela ir veidojusies vairāk nekā 800 gadu garumā. Tās vecākā daļa Vecrīgā — Kaļķu iela — sākas Rātslaukumā, vietā, kur Otrais pasaules karš sagrāva vecpilsētas ēkas. Pēckara desmitgadēs šai vietai izstrādāti daudzi projekti gan kā paplašināt, gan sašaurināt Galveno ielu. Pirmskara arhitektu ambiciozie pārveidojumu plāni tikuši konfrontēti ar Vecrīgas reģenerācijas iecerēm.

Izstādes kurators – Jānis Lejnieks
Izstādi atbalsta — Valsts kultūrkapitāla fonds, nodrošina — Latvijas Arhitektūras muzejs

 

 

 

Dalīties ar ierakstu:

Pievienot komentāru

avatar
10000